P.S.Kultūra

«Kad uzzināju, ka Hamlets izvēlēts izrādīšanai Rīgā, es domāju par to, kā Latvijas publika to uztvers. Ir daži faktori, kas viesa cerības, ka šo izrādi te sapratīs, – te ir pietiekami senas teātra tradīcijas; te vēl nav izveidojusies stabila buržuāziska sabiedrība, kura labāk izvēlas skatīties mierīgu melodrāmu, jo viss pārējais ir vienalga; arī te ir izaugusi jauna paaudze pavisam citā politiskajā sistēmā, un es pieļauju – jaunieši ir pietiekami lieli maksimālisti, kas grib veikt savas pārmaiņas, kas grib citādāk veidot savu dzīvi un kuri, kā jau jaunībā piedien, ir gana kaismīgi savā izteiksmes veidā. Šodien nav laika poēzijai un spriedelēšanai, mans Hamlets ir vairāk pie zemes un diezgan cinisks,» saka režisors un Sanktpēterburgas Aleksandra teātra mākslinieciskais vadītājs Valērijs Fokins. Viņa iestudētais Viljama Šekspīra Hamlets nupat tika izrādīts Rīgā, teātra festivāla Zelta maska Latvijā ietvaros.

Šā gada 5.oktobrī Rīgas Grāmatu svētku ietvaros notika konference „Latvijas grāmatniecības šodiena. Problēmas un perspektīvas”. Sapulcējušies nozares speciālisti un interesenti pēc vispusīgas grāmatniecības aktuālo jautājumu apspriešanas nolēma pieņemt rezolūciju, lai valdībai un likumdevējiem paustu savu viedokli par nepieciešamo rīcību, stabilizētu stāvokli grāmatniecībā un radītu priekšnoiteiklumus tās attīstībai.

Režisors – Alvis Hermanis Māksliniece – Monika Pormale Video – Katrīna Neiburga

Edvīns Raups ir viens no mūsdienu dzejas vidējās paaudzes līderiem un lielākajām autoritātēm latviešu dzejā. Viņš lieliski pārzina ne tikai savu grāmatu plauktu, bet arī mūsdienu latviešu dzejas situāciju, jo, darbojoties kā redaktors, bieži bijis pirmais, kas dzird jauna talanta klauvēšanos pie literatūras durvīm. Jā, viņš pats raksta sarežģīti, un Raupa teksti no tradicionālajiem atskaņu pantiem atšķiras tikpat ļoti kā augstākā matemātika no pirmās klases aritmētikas. Mūsdienu dzejā visi iespējamie Ņūtona binomi jau sen ir atklāti, bet vai tāpēc neeksistē daudz smagāki vienādojumi? Tikai nesāciet ar Edvīnu Raupu debates par mūsdienu postmodernās literatūras pagrimumu, īpaši, ja neesat drošs, ka zināt, kas ir postmodernisms. Viņš ir ne vien garākais augumā raženākais tagadnes latviešu dzejnieks, bet arī tulkotājs, kam bijis pa spēkam latviskot Hulio Kortāsara Klasīšu spēli un tikt galā arī ar intelektuāļu apvīpsnātā Paulu Koelju tekstiem.

Dailes teātra pirmais jauniestudējums Finita la comedia! ļoti iepriecina. Bulgāru režisors Aleksandrs Morfovs par spīti visādām barjerām spējis aktierus apvienot ansamblī kā diriģents orķestri un veiksmīgā sadarbībā ar scenogrāfu Mārtiņu Vilkārsi, kostīmu mākslinieci Ilzi Vītoliņu, horeogrāfi Ingu Krasovsku, mūzikas konsultantu Juri Vaivodu un gaismu mākslinieku Igoru Kapustinu radīt izrādi ar kuplu, daudzslāņainu skanējumu.

7. septembrī tika atklāta jaunā operas sezona. Šoreiz ar laikmetīga latviešu jaundarba – Andra Dzenīša operas Dauka – pirmatskaņojumu koncertuzveduma formā.

Liepājas teātra sezonas atklāšanas izrāde – Krievijas režisora Konstantīna Bogomolova pirmais iestudējums ārpus dzimtenes Stavangera (Pulp people) – šai Latvijas teātra sezonai ir uzlicis ļoti augstu kvalitātes latiņu.

Šovakar, 14. septembrī, ar Nikolaja Erdmana lugas Pašnāvnieks iestudējumu Finita la comedia! sezonu atklāj Dailes teātris. Pirmizrādes gandrīz vienmēr apvij intriģējošas gaidas, taču šoreiz tās ir divtik lielas, jo izrādes režisors ir teātra, īpaši Krievijas, pasaulē labi zināmais bulgāru režisors Aleksandrs Morfovs.

Kā informē Latvijas Literatūras centrs, Arta Ostupa dzejolis Summer by the Ravine ir publicēts interneta žurnālā Guernica dzejas sadaļā.

Vēl tikai līdz svētdienai, 16. septembrim, Rakstniecības un mūzikas muzejā atvērta izstāde-klausītava-baudītava Dzejmūzikas erotika.

Šovakar Kalnciema kvartālā no pulksten 19 notiks Štrausa stīgu kvarteta brīvdabas koncerts ar Kaspara Gulbja (akardeons), Ivara Kalniņa (perkusijas) un Viktora Zeļenkova (kontrabass) piedaslīšanos.

Konstantīnu Bogomolovu pamatoti var dēvēt par spilgtāko trīsdesmitgadnieku paaudzes Krievijas režisoru. Viņš iemantojis problemātiska režisora slavu, jo atļaujas to, ko citi – ne. Viņš uzskata, ka teātrim cilvēki ir jāšķir, nevis jāvieno un tam jābūt tādam, lai rada bezmiegu. Patlaban viņš iestudē savu pirmo izrādi ārpus Krievijas – Liepājas teātrī top Stavangera (Pulp people) pēc mūsdienu autores Marinas Krapivinas darba motīviem. Pirmizrāde - 14. septembrī. Nākamsezon viņš plāno atgriezties Latvijā – Dailes teātrī.

Latvijas Literatūras centrs (LLC) sadarbībā ar Valsts kultūrkapitāla fondu kultūras programmas Latvijas literatūra pasaulē ietvaros ir izsludinājis konkursu Atbalsts ārvalstu izdevējiem Latvijas literatūras tulkojumu izdošanai.

Kultūras ministrija (KM) informē, ka ieinteresētām kultūras organizācijām un institūcijām ir iespēja pieteikties Eiropas Savienības (ES) programmas Kultūra (2007-2013) projektu konkursos.

Latvijas Literatūras centrs (LLC) sadarbībā ar Valsts kultūrkapitāla fondu kultūras programmas Latvijas literatūra pasaulē ietvaros ir izsludinājis konkursu Atbalsts ārvalstu izdevējiem Latvijas literatūras tulkojumu izdošanai.

Jaunais Rīgas teātris (JRT), uzsākot, iespējams, pēdējo sezonu līdzšinējās telpās pirms rekonstrukcijas, skatītājiem piedāvās septiņus jauniestudējumus. Tos veidos gan JRT sejas – režisori Alvis Hermanis un Māra Ķimele, gan debitants – Vladislavs Nastavševs un šajā teātrī jau iepriekš darbojušies režisori (Ģirts Ēcis un Gatis Šmits).

Aleksandra Morfova tēvs bija virsnieks un gribēja, lai dēls iet viņa pēdās. Bet dēls nolēma savu dzīvi saistīt ar mākslu un teic, ka teātris viņam esot kā sieva, bet kino – mīļākā. Bulgāru izcelsmes režisors Aleksandrs Morfovs patlaban strādā Dailes teātrī. Viņš iestudē Nikolaja Erdmana lugu Pašnāvnieks (Finita la comedia!), un ar šo iestudējumu 14. septembrī tiks atklāta Dailes teātra jaunā sezona.

Arī šogad septembrī visā Latvijā līdz ar citām Eiropas valstīm norisināsies Eiropas kultūras mantojuma dienas, ko rīko Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija sadarbībā ar kultūrvēsturisku objektu saimniekiem.

Augusts un septembris ir laiks, kad Latvijas profesionālie teātri iepazīstina publiku ar jaunās sezonas plāniem. Izņēmums šajā ziņā nav arī Latvijas Nacionālā opera (LNO). Tomēr saruna ar tās direktoru Andreju Žagaru nav iedomājama bez jautājumiem, kas skar LNO finanšu situāciju un attīstību ilgākā laika posmā.

Valmieras teātris pēc vasaras atvaļinājuma darbu sāka jau jūlija beigās, gatavojoties tradicionālajām viesizrādēm Rīgā, kas pilnā sparā rit Dailes teātrī. Jaunajā – 90. – sezonā plānoti 11 jauniestudējumi. Tā valmieriešiem būs zīmīga ar vairākām debijām, kādu atgriešanos un Rūdolfa Blaumaņa 150. jubilejas svinībām.

Deviņus mēnešus pēc pirmizrādes Liepājā mūzikls Pūt, vējiņi! viesojās Dailes teātrī. Četrās dienās piecas izrādes, pilna lielā zāle. Kopš Kaupēn, mans mīļais! panākumiem neatceros citu Liepājas teātra izrādi, kas būtu raisījusi tādu interesi un sajūsmas vētru, kaut drusku vecākās izrādes Hanana un Ragana arī sabangojušas skatītāju emocijas kā Liepājā, tā Rīgā. 16. augusta vakarā skatījos Pūt, vējiņi! ar Aiju Andrejevu Baibas lomā.

Latvija piekto reizi piedalīsies vienā no nozīmīgākajiem arhitektūras notikumiem pasaulē – 13. starptautiskajā arhitektūras biennālē Venēcijā. Latvijas ekspozīcija Iekšējā brīvība. Rīgas iela Venēcijā liks domāt par arhitekta iekšējās brīvības un atbildības saistību, arhitektūru kā personīgu pārdzīvojumu un sociālu parādību. Instalācija piedāvās ieskatu Rīgas centrālās – Brīvības – ielas iekšpagalmos, kā arī skatītāja un apkārtējās vides – Venēcijas – spoguļa atspīdumā. Latvijas ekspozīcija Svētā Cakārija laukumā būs skatāma no 29. augusta līdz 25. novembrim.