P.S.Kultūra

Novembrī pirms valsts svētkiem izsludināti rezultāti virknei Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) projektu un mērķprogrammu konkursu. To finansējums bija iespējams, pateicoties papildu naudas piešķīrumam no valsts budžeta līdzekļiem.

Arēnas noslēguma koncerts 26. oktobra koncerts Lielajā ģildē sākās ar mazliet miegainām sajūtām Džona Keidža vēlīnajā opusā Twenty Three 23 stīgu instrumentiem.

Notikusi Regnāra Vaivara debija Liepājas teātrī – izrāde Gogolmogols. Tā tapusi pēc Nikolaja Gogoļa stāsta Vijs iedvesmotās Natālijas Vorožbitas lugas motīviem un ir kārtējā pārbaude jau Konstantīna Bogomolova Stavangeras sakaitinātajiem Liepājas skatītājiem. Lai arī kairinātājs, proti, Vaivara izrāde, ir maigāks, jo stilā sadzīviskāka, kaut ne reālistiska, tomēr sit varbūt pat spēcīgāk. Tā runā par mums, latviešiem, nevis sabiedrību kopumā, no kuras katrs gribētājs ar savu attaisnojumu var mēģināt distancēties.

Šā rudens īpašais notikums mūzikā bija ar Latvijas Koncertu gādību sarūpētais Birmingemas simfoniskā orķestra, Andra Nelsona un Baibas Skrides koncerts Latvijas Nacionālajā operā, kuram bija iespēja sekot arī radio un televīzijā. Abi mūziķi ir zvaigznes latviešu izpildītājmākslinieku galaktikā, kas pēdējo gadu desmitu laikā pievērsuši būtisku pasaules uzmanību, iekarojot augstas profesionālās virsotnes. 15. oktobrī abu nu jau stabilā un savstarpēji papildinošā diriģenta – solistes tandēma sadarbība uzplauka Johannesa Brāmsa mūzikā – Vijolkoncerta un 4. simfonijas atskaņojumā Latvijas Nacionālajā operā.

Grāmata, kuru tautā laidis apgāds Zinātne, saucas Spirta jūra. Tā veltīta stiprā alkohola kontrabandai Baltijas jūrā laika posmā starp abiem pasaules kariem. Tēma pirmajā mirklī liekas visai specifiska un no šodienas skatpunkta it kā noiets etaps. Tagad vairāk intrigas tinas ap narkodīleru shēmām, kuģu tilpnēs paslēptiem ieročiem vai nelegālu imigrantu iefiltrēšanās ceļiem.

Ar šā gada Baltijas asamblejas balvas laureātu satikāmies, pirms prestižā balva viņam tika pasniegta. Tomēr, kad lasīsiet šīs rindas, Aivars Kļavis jau būs atgriezies no svinīgās ceremonijas, kas šogad norisinās Viļņā. Viņa radītais četru vēsturisko romānu cikls, kura kopējais nosaukums ir Viņpus vārtiem, ir mūsu sarunas centrālā tēma, tomēr ne jau tas vien – Aivars Kļavis daudziem ir pazīstams kā profesionāls žurnālists, cilvēks, kas no pilsētas nezin kāpēc pārcēlies uz laukiem, un galu galā – arī leģendārā padomju gadu norieta superžurnāla Avots galvenais redaktors.

Šonedēļ, kad 13. novembrī leģendārajam dzejniekam Ojāram Vācietim apritētu 79 gadi, notikuši vairāki ļoti nozīmīgi pasākumi, dzejnieka piemiņas un literārā mantojuma iemūžināšanā.

Pirms desmit gadiem tapusī Ingas Ābeles luga Jasmīns, ko savulaik Latvijā interpretējuši režisori Viesturs Kairišs un Gaļina Poliščuka (divas versijas), šoruden Nacionālajā teātrī piedzīvo savu ceturto iestudējumu Valtera Sīļa režijā.

Šoruden Rīgā atkal viesojas Latvijas spožais soprāns Inga Kalna, kura nu jau 13 gadu mīt Hamburgā Vācijā. Pirms kārtējās intensīvās sezonas Mocarta zīmē, kas vienlaikus ir dziedātājas parādes repertuārs, bet, izrādās, var arī apnikt, Inga Kalna debitēja krievu opermūzikā, nodziedot Marfas lomu Nikolaja Rimska-Korsakova Cara līgavas koncertuzvedumā LNO. Lai arī dziedātājas mājaslapa nav atjaunināta kopš 2008. gada, kā pati saka, slinkuma dēļ, apritē viņa ir joprojām. Jau piecus gadus kā brīvmāksliniece viņa brauc uz pilsētām un teātriem, kur viņai patīk, kur viņu pazīst, mīl un dod iespējas sevi parādīt ne tikai baroka vai Mocarta mūzikā, bet arī dziedātājai ļoti tuvajā belkanto.

Tumši brūni pirksti uz papīrbaltas ādas. Varbūt Jago ir labais latviešu vai krievu puisis, kurš glābj mūsu Dezdemonu no pīšanās ar citu rasi? Varbūt Jago uz sievietēm vispār nospļauties un viņš sapņo atgriezties kara idillē, kur viņi kopā ar Otello cīnījās, sajūtot pukstam viens otra dedzīgo sirdi? Kurš teica, ka Otello problēma bija greizsirdība – iespējams, tieši kara seku dēļ viņa galvā skan neapklusināms troksnis, kas saēd veselo saprātu? Ne tikai tādus vien jautājumus var atrast Šekspīra traģēdijas motīvos, kurus uz mūsu baleta skatuves interpretējusi krievu horeogrāfe Alla Sigalova. Taču var arī nemeklēt nekādus jautājumus, vienkārši izbaudīt tempa, ritma un dinamikas ziņā prasmīgi būvētu izrādi par kaislībām, kurās vienmēr viss ir vienkārši, viss ir vai nu balts, vai melns.

Režisors Elmo Niganens pirms 20 gadiem, kļūstot par Tallinas pilsētas teātra (Linnateater) māksliniecisko vadītāju, pasludināja trīs principus, ko šī trupa apņemas ievērot – izrādēm izvēlēties tikai labu dramaturģiju, ļaut režisoriem iestudēt tikai to, ko viņi patiešām vēlas, un izveidot tādu teātri, kurā visi vēlētos strādāt. «Laikam jau pirmie divi principi radās no trešā. Es negribētu iestudēt izrādi tikai tāpēc, ka direktors ir izdevis pavēli. Protams, reizēm varu paņemt lugu, kas varbūt ne īpaši tīk, saprotot, ka to vajag teātrim, bet ne iestudēt piespiedu kārtā,» saka Elmo Niganens. Nupat viņš debitējis Latvijas Nacionālajā teātrī, iestudējot igauņu nacionālā lepnuma – klasiķa Antona Hansena Tamsāres darbu Zeme un mīlestība.

Tradicionāli rudenī sabiedrībā un valsts pārvaldē aktualizējušās diskusijas par nākamā gada valsts budžetu, un tikpat ierasti budžeta veidošanā tiek meklēts kompromiss starp dažādu jomu vajadzībām, nosakot gan "neaizskaramās" pozīcijas, gan jomas, kurās var arī ietaupīt. Viena no nozarēm, kurai ikreiz jāpierāda finansējuma nepieciešamība, ir kultūra, tādēļ jaunākajā "DNB Latvijas barometra" pētījumā šoreiz skaidrots, kādi ir iedzīvotāju uzskati par kultūras finansēšanu no valsts budžeta un kāda ir viņu personiskā interese par kultūras norisēm Latvijā.

Sestdien 89 gadu vecumā mūžībā aizgājusi pazīstamā literatūrzinātniece, habilitētā filoloģijas doktore Ingrīda Sokolova. Viņas mūžs bija ražens, piedzīvotie notikumi romāna vērti, bet darbaspējas apbrīnojamas.

Vairāki latviešu mākslinieki apvienojuši spēkus pret galerijas Bastejs negodīgajām darbībām, vēršot uzmanību, ka galerijas vadītāja Baiba Morkāne dažos gadījumos nav maksājusi māksliniekiem autorhonorārus par pārdotajiem darbiem un nav atdevusi nerealizētos mākslas darbus pēc līgumu darbības beigām.

Kinorežisora Jevgeņija Paškēviča jaunā filma Golfa straume zem ledus kalna, kam viņš veltījis 12 gadu gan kā režisors, gan producents, no Latvijas tiks virzīta ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars nominācijā par labāko ārzemju filmu. Izvirzot Golfa straumi zem ledus kalna prestižās balvas nominācijai, Nacionālā kino centra ekspertu komisijas pārstāvji uzsvēra tās oriģinalitāti un neparasto daudzslāņainību pašmāju kino kontekstā. Kristapa balvu saņēmušais krāšņais darbs, kurā bibliskos motīvos apspēlēti dažādi stāsti par vīrieša un sievietes attiecībām, oktobrī tiek demonstrēts kinoteātrī Splendid Palace un Kino Citadele. Tas ir starptautisks projekts, kura veidošanā piedalījušies aktieri un citi profesionāļi no Latvijas, Krievijas, Igaunijas un Lietuvas. Režisors neizslēdz iespēju, ka tā ir arī viņa pēdējā pilnmetrāžas spēlfilma.

Septembrī LTV1 ēterā pirmizrādi piedzīvoja projekts Teātris.zip. Jau demonstrēti septiņu izrāžu ieraksti, aizvadītas četras diskusijas par iestudējumiem. Projekta prezentācijas raidījums vispirms raisīja prieku par to, ka beidzot skatītājiem ir atvēries izrāžu arhīvs un pēc vairāku gadu pauzes atkal ēterā ir teātrim veltīts raidījums. Labāk un citādāk var vienmēr, bet izdarīt secinājumus tad vēl bija pāragri. Sekojošās diskusijas ir pieteikušas un nostiprinājušas spēles noteikumus, taču atziņa par to, ka var būt labāk un citādāk, prom nedodas.

LTV1 mājaslapā ir sācies raidījuma 100 g kultūras rīkotais balsojums par trešā ceturkšņa nozīmīgākajiem notikumiem kultūrā, kas pretendēs uz Gada balvu Kilograms kultūras 2012.

Šo svētdien, 21. oktobrī, dzejnieka dzimšanas dienā, Rīgā notiks vairāki Andreja Eglīša 100. jubilejai veltīti piemiņas pasākumi

Šo sirmo un stalto vīru, kurš regulāri gāja nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, atceras daudzi. Jo vecāks viņš kļuva, jo grumbu izvagotie sejas vaibsti pieņēma viedāku izteiksmi. Tomēr visi mēs, kas pieredzējām dzejnieka Andreja Eglīša atgriešanos dzimtenē un viņa mūža pēdējos gadus, tikai ar vecu avīžu, fotogrāfiju un grāmatu starpniecību varam apjaust šā leģendārā vīra garo un apbrīnojamo mūža gājumu.

Latviešu mākslinieki Anita Paegle un Reinis Pētersons nominēti Astrīdas Lindgrēnas memoriālajai balvai (ALMA), liecina konkursa rīkotāju mājaslapā publicētā informācija.

Pagājušās nedēļas nogalē Viļņu pamatīgi saviļņoja, sašūpoja mūsdienu itāļu režijas līdera, Eiropas Jaunā teātra realitātes balvas laureāta Romeo Kasteluči izrāde Par Dieva dēla vaiga koncepciju (On the Concept of the Face, regarding the Son of God), kas viesojās Lietuvas galvaspilsētā notiekošajā Starptautiskajā teātra festivālā Sirenos (Sirēnas).

1921. gada 9. augusts – 2012. gada 10. oktobris