P.S.Kultūra

9. augustā apstājušās ievērojamā Krievijas režisora Pjotra Fomenko (13.07.1932.–9.08.2012.) zemes gaitas. Viņš aizgājis mūžībā gandrīz mēnesi pēc savas 80. jubilejas un vairākiem pārciestiem infarktiem. Boriss Godunovs palika neiestudēts. Pirmdien, 13. augustā, teātra pasaule atvadījās no sava Meistara.

Latvijas Teātra darbinieku savienības (LTDS) un Latvijas Dramaturgu ģildes organizētā jauno dramaturgu lugu konkursa žūrija izvērtējusi iesniegtās lugas un nolēmusi, ka jaunās dramaturģijas darbnīcā Baltijas oriģināldramaturģijas festivāla laikā Tartu (Igaunijā) šā gada septembrī Latviju pārstāvēs trīs autori. Tie ir: Madara Rutkēviča ar lugu Melnais/Resnais, Edgars Niklasons ar lugu Personas kods un Rihards Svjatskis ar lugu Cukura tabletes.

Nedēļas nogale Cēsīs lutināja ar šajā vasarā reti pieredzētu labu laiku, radot pievienoto vērtību mākslas un mūzikas piepildījumam, ko sniedza Cēsu mākslas festivāla apmeklējums. Apmeklējot divus koncertus, nobrieda to raksturojums – laikmetīgums, sievišķība un mūzikas gars. Sievišķīgo līniju, mūzikas gara vadītas, abos koncertos laikmetīgi atklāja lietuviešu komponiste Juste Janulīte, vijolniece Eva Bindere, čelliste Guna Āboltiņa un akordeoniste Ksenija Sidorova.

Grāmatu nama Valters un Rapa pirktāko grāmatu TOP 10 30.07.–05.08.2012.

Man šķiet, ka Valmieras teātra direktori Evitu Sniedzi darbi atradīs arī tad, ja viņa no tiem mēģinās kā īpaši slēpties. Viņa pagūst ne vien audzināt dēlu, vadīt teātri Valmierā un piedalīties krīzē nonākušā Daugavpils teātra atjaunošanā, bet arī rakstīt scenāriju televīzijas seriālam Eņģeļu māja un, domājams, arī kādu lugu. Droši vien tas nav viegli, bet Latvija jau sen būtu beigusies, ja līdzās Mērnieku laikos pieminētajiem runas vīriem nebūtu arī tur neminētie darītāji. Jaunās teātru sezonas ieskaņā Neatkarīgās saruna ar Evitu Sniedzi par teātri Latvijā, tā problēmām un attīstības perspektīvām.

1. augustā pirmajā jaunās sezonas sanāksmē pulcējās plašais Dailes teātra kolektīvs. Noklausījušies teātra direktora Andra Vītola un galvenā režisora Dž. Dž. Džilindžera uzrunas, teātra darbinieki devās fotografēties tradicionālajai kopbildei.

Teātra aktuālo procesu vietne Kroders.lv veikusi teātra kritiķu aptauju, lai noskaidrotu pagājušās sezonas līderus Latvijas profesionālajā teātrī.

Šodien, 31.jūlijā, valdība atbalstīja lēmumu piešķirt 507 026 latus Kultūras ministrijai, lai nodrošinātu ugunsdrošības prasības un veiktu neatliekamos ugunsdrošības pasākumus muzejos, teātros, kultūrizglītības iestādēs un citās kultūras institūcijās.

Lai gan pati dzejniece Daina Avotiņa smej, ka bijusi «tāds zaldātiņš» un savulaik darījusi to, ko likuši viņas draugi rakstnieki un dzejnieki Ojārs Vācietis, Imants Ziedonis, Jānis Peters, Imants Auziņš un citi, jo viņai bijusi padomju laikiem ideāli pareiza biogrāfija, lai ieņemtu dažādus amatus, tomēr paši rakstnieki apgalvo – ja nebūtu Dainas Avotiņas apbrīnojamās organizatores un caursišanas spējas, daudzas lietas, kas tagad kļuvušas par vēsturi, tolaik, padomju gados, nemaz nebūtu notikušas. Pati dzejniece jau labu laiku atstājusi pilsētu un dzīvo Ziemeļvidzemē, kur atjaunojusi vecāsmātes mājas Mačkalnus. Tas gan nenozīmē, ka rakstīšana pamesta novārtā. Apmēram gada laikā lasītāji ir saņēmuši četras Dainas Avotiņas grāmatas, bet vēl viens romāns ir iesniegts izdevniecībā. No rīta pakaplēju, paravēju un tad sēžu pie datoriņa – stāsta pati Daina, un samazināmā forma «datoriņš» skan ļoti mīļi.

Līdz 5. augustam Rīgas mākslas telpā aplūkojama mākslinieka Kurta Fridrihsona simtgadei veltīta izstāde Fridrihsons par Fridrihsonu, ko kuratori Gundega Repše un Jānis Spalviņš veidojuši kā labirintu – mākslinieka sarunu ar sevi.

Latviešu Dziesmu svētku muzeja izveides darba grupa muzeja koncepta izstrādē vēlētos iesaistīt Latvijas Mākslas akadēmijas studentus, aģentūrai LETA pastāstīja darba grupas vadītājs, J.Norviļa Madonas mūzikas skolas direktors Mārtiņš Bergs.

Gadījumā, ja Kultūras ministrijai izdosies panākt Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējuma palielinājumu nākamajā gadā, radošās industrijas varēs pretendēt uz valsts atbalstu, jo tās ir definētas kā viens no deviņiem VKKF izvirzītajiem prioritārajiem darbības virzieniem, šodien, tiekoties ar mūzikas un mākslas festivāla "Positivus" rīkotājiem, solījusi kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK).

Šogad Baltijas jūras reģiona Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā un grāmatu mākslā rakstniecībā ieguvusi Māra Zālīte par literāro pasaku "Tango un Tūtiņa ciemos".

Vienīgajā Introvertās mūzikas festivāla koncertā 26. jūlijā muzicēs izcilā latviešu klavesīniste Ieva Saliete, pirmoreiz Latvijā atskaņojot gandrīz pusotru stundu garās Baha Goldberga variācijas un ļaujot klausītājam meditēt Jāņa baznīcas solos, klausoties klavesīna skaņas. Laika straujajā plūdumā liktenim labpaticis iegrozīt Ievas dzīvi tā, ka Freiburgā un Bāzelē skolotā un talantīgā klavesīniste ieprecējusies dižajā latgaļu podnieku Ušpeļu dzimtā. Par spīti tam, ka nu jāmēro daudz garāks ceļš uz un no lidostas, lai no kārtējām koncertēšanas reizēm Eiropā nokļūtu mājās, viņa jūtas laimīga, ka nomainījusi Alpus pret Latgali. Jo nekas jau neliedz dzīvot Rēzeknes apkaimē ar pasaules sajūtu, īpaši tad, ja profesionāli esi piederīgs Eiropas mūzikas pasaulei, bet vienlaikus nonākt harmonijā ar sevi dzimtenē, audzinot jaunāko Ušpeļu dzimtas atvasi.

Londonas Karaliskā Koventgārdena opera sezonu noslēdza ar Verdi operas Otello jauniestudējumu (režisors Elija Mo šinskis, diriģents Antonio Papano), kur titullomā spožas kritiķu atsauksmes izpelnījies Latvijas tenors Aleksandrs Antoņenko. Vairāki kritiķi un žurnālisti tenoru pat salīdzinājuši ar vienu no mūsu laikmeta leģendārākajiem šīs lomas atveidotājiem Plasido Domingo.

Nezin kāpēc Latvijā šīs grāmatas izdevums ienāca klusi kā pelēka lauku pele pilsētas ballītē. Pēc nervozās ažiotāžas britu presē, kas tika sacelta pēc tam, kad gaismu ieraudzīja Džefrija Dīvera romāns Carte Blanche – ak, Dievs, amerikānis ķēries pie britu nacionālās ikonas Džeimsa Bonda mūsdienīgošanas! –, šķita, ka arī mūsu lasītāji būtu pelnījuši kādu no sporta auto Aston Martin priekšējā spārna raidītas iebūvētās spārnotās raķetes triecieniem. Galu galā, ja reiz Īana Fleminga autortiesību īpašnieki ir izlēmuši uzticēt amerikāņu rakstniekam Džefrijam Dīveram radīt jaunu romānu par Džeimsu Bondu, blīkšķim bija jāatskan. Bet neatskanēja!

Izdevniecība Jumava laidusi klajā Nikolaja Ņikuļina grāmatu Atmiņas par karu. Tā ir kārtējais apliecinājums tam, ka arī Krievijā pēc 1986. gada izpratnē par Otro pasaules karu ir notikušas ievērojamas pārmaiņas.

Režisors Viesturs Meikšāns rudenī atgriezīsies A. Čehova Maskavas Dailes teātrī (MDT), lai kopā ar savu radošo brigādi – scenogrāfu Reini Suhanovu, kostīmu mākslinieci Annu Heinrihsoni un komponistu Jēkabu Nīmani – iestudētu 19. gadsimta dramaturga Aleksandra Suhovo-Kobiļina triloģiju Krečinska kāzas, Lieta un Tarelkina nāve.

12. jūlijā nozīmīga jubileja pienākusi Valmieras teātra aktrisei Inārai Ieviņai. Savulaik Oļģerts Kroders rakstīja, ka „viņas skaistums atplaukst vienlaikus ar dvēseles pavēršanos, ar garīgu radošu koncentrāciju, un vispilnīgāk tas notiek uz skatuves”. Kopš 1961. gada aktrise strādā Valmieras teātrī.

Apgāds Neputns laidis klajā mākslas zinātnieka Aivara Leiša pētījumu Leģendas hipotēze. Jānis Staņislavs Roze 1829–1897. Līdz šim daudziem lasītājiem autora vārds saistījās ar mūsdienu Latvijas naivās mākslas apzināšanu, bet šī grāmata runā par klasiskām vērtībām – vienu no pirmajiem 19. gadsimta latviešu profesionālajiem gleznotājiem.

Grāmatu nama Valters un Rapa pirktāko grāmatu TOP 10 02.07.–08.07.2012.

Šis pavasaris Latvijas Nacionālā teātra režisoram Edmundam Freibergam bija īpašs. Pēc Latvijas skatītājiem pazīstamā režisora Gija Pjēra Kulo uzaicinājuma viņš devās uz Franciju, lai kolēģa vadītajā teātrī iestudētu izrādi. Maijā Antona Čehova Tēvocis Vaņa piedzīvoja pirmizrādi un, spēlēts vēl padsmit reižu, saņēma cildinošas atsauksmes. Arī vasarā režisoru gaida jauns radošs izaicinājums – viņš piekritis iestudēt Džuzepes Verdi Traviatu, kas izskanēs Starptautiskajos Siguldas Opermūzikas svētkos 4. augustā. Galvenajās lomās pasaulslavenā Maija Kovaļevska un slovāku izcelsmes tenors Pavols Bresliks.