Grāmatu apskats

Priekšvēlēšanu nedēļā uz politisko auru fona visai klusi tika atzīmēts desmitgades notikums Latvijas grāmatniecībā. Pirmo reizi mūsu tautas vēsturē ir iznākusi Lielā ķīniešu - latviešu vārdnīca, to sagatavojis Pēteris Pildegovičs.

Ja līdz šim, lasot lieliskā peruāņu rakstnieka Mario Vargas Ljosas romānus, lasīšanas baudām līdzi nāca arī pārdomas par lielo dzīves netaisnību – kāpēc briljantajam Gabrielam Garsijam Markesam savulaik tika pasniegta Nobela prēmija, bet kāpēc tikpat spilgtajam un kolorītajam Ljosam – nē, tad beidzot Karaliskā akadēmija savu kļūdu ir labojusi. 2010. gada Nobela prēmija literatūrā beidzot piešķirta peruāņu ģēnijam Mario Vargasam Ljosam.

Grāmatu grozs. 2010. gada dzejas rudens raža.

Oktobra beigās grāmatu apgāds "Zvaigzne" laidīs klajā Valda Rūmnieka un Andreja Miglas jauno romānu "Čaks", kas veltīts izcilajam Rīgas apdzejotājam dzejniekam Aleksandram Čakam.

Šodien sākas Frankfurtes grāmatu gadatirgus, kurā Latvijas izdevējus pārstāvēs apgāds "Jumava" un izdevniecība "Kontinents".

No 18. gs. angļu bestsellera līdz viduslaiku pavārgrāmatām – gandrīz 1000 Eiropas literatūras fascinējošākie darbi tagad pieejami jaunā daudzvalodu tiešsaistes izstādē, ko veidojusi Eiropas bibliotēka (The European Library).

Otrdien, 28. septembrī Rīgā ieradīsies grāmatas „Stroika ar skatu uz Londonu” autors Vilis Lācītis, lai piedalītos grāmatai veltītā atvēršanas akcijā- braucienā autobusā pa Rīgas ielām.

No 23.septembra līdz 26.septembrim Gēteborgā, Zviedrijā, notiek lielākais grāmatu gadatirgus Skandināvijā, kurā izvietots arī Latvijas stends.

Vasaras beigās pie latviešu lasītājiem nonāca Airas Levina romāns Rozmarijas bērns. Šo darbu uzskata par divdesmitā gadsimta otrās puses šausmu literatūras kulta darbu, savulaik itin drīz pēc izdošanas grāmatā (1967) tas pārkāpa literatūras robežas un kļuva par savdabīgu un daudz apspēlētu zīmolu kultūrā.

Vakar,20.septembrī, Latvijas vēstniecībā Helsinkos notikusi mācītāja Jura Rubeņa un mākslinieka Māra Subača grāmatas „Domas un līdzības” tulkojuma somu valodā „Kahdeksäs päivä” atklāšana.

Parīzes izdevniecībā „L’Archange Minotaure” klajā laists Ingas Ābeles stāstu krājums „Saute de vent” („Mainīga virziena vējš”) Gitas Grīnbergas un Žana Žaka Ringenuāra (Jean-Jacques Ringuenoir) tulkojumā.

Izdevniecība "Neputns" laidusi klajā Liānas Langas jauno dzeju krājumu "Vilkogas". Tajā apkopoti dzejoļi, kas sarakstīti laikā no 2006. līdz 2010.gadam pēc iepriekšējā krājuma "Antenu burtnīca" iznākšanas.

Šonedēļ masu medijus apceļoja žurnāla Forbes veidotais desmit pasaules komerciāli veiksmīgāko rakstnieku reitings. Tajā pirmo vietu ieņēmis ASV autors Džeimss Patersons.

Inna Svečenovska. Hanss Kristians Andersens. Pasaku meistara slavas cena. Tulkojusi Irīda Miska. Jumava

Apgāds Zvaigzne ABC laidis klajā Egila Grīšļa grāmatu Dieva meklētāji.

Apgāds Jumava laidis klajā Jura Reihlera dzejoļu krājumu Vēja šūpoles.

Apgāds Zvaigzne ABC laidis klajā Lorēnas Veisbergeres romānu Harry Winston briljantu medībās

Lai gan atvaļinājumi ir laiks, kad apgādi parasti izdod sirdi plosošus dāmu romānus un asinis stindzinošus burlakgabalus, reizi pa reizei šajā likumsakarībā izdodas sastapt pa izņēmumam. Viens no ievērību pelnošākajiem grāmatu pasaules jaunumiem šovasar nenoliedzami ir Jāņa Kalnača pētījums Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Valmieras rajonā.

Nesen solīju, ka uzrakstīšu par divām šovasar izdotajām Džona Grišama grāmatām. Nepagāja pat dažas dienas, kad atskanēja nepacietīgas lasītājas zvans – kad būs raksts? Solījums jāpilda.

Nevar noliegt, ka grāmatu šovasar iznāk daudz – tomēr, kā lai to pieklājīgāk pasaka... Piedāvājums ir diezgan pelēcīgs. Teiktais diemžēl jāattiecina uz trilleriem un kriminālsāgām. Tādu rozīnīšu kā Dens Brauns vai Stīgs Lārsons ir pamaz: pamatā vien dažādi vēsturiski kefīri ar visādu kodu, brālību un lielo noslēpumu atmaskojumiem, parasti gan trešā tējas uzlējuma līmenī, šomēnes Zvaigzne ABC izšāvusi divus Džona Grišama romānus (par tiem kādu citu reizi). Uz šī fona arī Kontinenta izdotais Maikla Konelija Verdikts ar ierasto pavadošo stāstu, ka šis nu reiz esot labais, šķita pieklājīgs apgāda cilvēku blabla.

Ja pirms gadiem desmit vidusmēra latvietim vaicātu, kas ir Frīda Kālo, godīgākā atbilde būtu – es nezinu. Desmit gadi tomēr ir pagājuši – raksti sievietēm un vīriešiem domātos sieviešu žurnālos savu darījuši. Nezināt, kas ir leģendārā meksikāņu gleznotāja, mūsdienās galīgi nav modē – esmu pat runājis ar ļautiņiem, kas īpaši brauc uz Eiropas pilsētu laikmetīgās mākslas muzejiem skatīties Frīdu, jo tur kā īpaša ekstra tiek piedāvātas viņas gleznas. Jāatzīst, kaut kas fascinējošs šajā Frīdas pielūgsmē ir, neatkarīgi no tā, vai skatītājam zināma mākslinieces biogrāfija. Turklāt, ja ir zināma, tad vēl jo vairāk.

Zviedru fantāzijas literatūras žurnāla Jules Verne arhīvā, kas nodots Zviedrijas Nacionālajā bibliotēkā 2007. gadā, nejauši atrasti divi Stīga Lārsona agrīnie stāsti.