Teātris

Sader kopā! Par to sestdien, 4.jūnijā, Druvienā varēja atkal jau pārliecināties Nacionālā teātra aktieri un režisore Indra Roga, iemēģinot "Silmaču" brīvdabas skatuvi. Stāsts par skriderdienām ir sensenais, bet kopš pēdējās Nacionālā teātra brīvdabas izrādes Druvienā ir pagājuši 25 gadi (pēdējo reizi teātris ar izrādi tur viesojies 1991.gadā). Ir nomainījušās aktieru, režisoru un skatītāju paaudzes. Atjauninātas aprises un apjomīgāku veidolu ir ieguvusi arī "Silmaču" brīvdabas skatuve. Tomēŗ kaut kas joprojām nav mainījies. Tā ir vispārējā latviešu tautas mīlestība pret šo Rūdolfa Blaumaņa lugu un arī pret tāš iestudējumu tieši Nacionālajā teātrī un spēlējot ieši Druvienā, visīstākajā "Silmaču" zemē.

«Ja man jāsalīdzina mūsu skatītāji Liepājā, Valmierā un Rīgā, es gribētu teikt, ka liepājnieki ir ļoti uzmanīgi, Valmierā skatītāji ir ārkārtīgi aizrautīgi, bet Rīgā teātra skatītāji ir nosvērtāki un analītiskāki. Bet tas nenozīmē, ka viņi neskatās ar sirdi. Jo no skatuves to jūt. Mēs jūtam arī, ka mūs gaida, un tas, protams, ir ļoti patīkami,» saka Liepājas teātra aktieris Kaspars Kārkliņš (29).

Idejas brīvdienām

1.jūnijā sākas biļešu tirdzniecība uz augusta un septembra izrādēm, kā arī uz pirmo 2016./2017.gada sezonas pirmizrādi 30.septembrī –komēdiju “Muiža kaņepēs”, ko pēc Aleksandra Ostrovska darba “Mežs” motīviem Lielajā zālē iestudē Indra Roga.

Šodien, 30. maijā, pulksten 19 mūzikas namā Daile notiks labdarības uzvedums Es esmu, kurā uz vienas skatuves tiksies vecākās un jaunākās paaudzes aktieri, lai atbalstītu Latvijas teātra vecmeistarus. Jau trešo gadu šo pasākumu rīko fonds Rampa, un jau trešo gadu tajā iesaistījusies aktrise Zane Dombrovska.

«Dažādu problēmu risināšana caur tēliem ir sava veida terapija, tas ir aktiera profesijas pluss, bet – vai tas man ko iemāca? Varbūt. Man gan liekas, ka mācos tikai no savām kļūdām. Man pašam vajag kļūdīties, izgāzties, nokrist, sasisties un vēlreiz nokrist – tikai tad rodas kaut kāda sapratne un stabilitāte,» atzīst Latvijas Nacionālā teātra aktieris Kaspars Dumburs.

Lai atbalstītu un palīdzētu Latvijas teātru seniorus, jau pirmdien notiks Latvijas teātra aktieru uzvedums Es esmu, savukārt vairāki Latvijas teātri savās telpās izvietojuši īpašas ziedojumu kastītes, kurās teātra skatītāji var ziedot naudu Latvijas teātru senioru sociālā stāvokļa un veselības uzlabošanai.

30. un 31. maijā uz Dailes teātra skatuves būs skatāma izrāde “Divi šūpolēs” – viens no leģendārajiem teātra “Sovremeņņik” agrīnā perioda iestudējumiem, kas atgriezies repertuārā pēc pusgadsimta.

«Vairāk miera un uz notiekošo saglabāt gaišu skatu, kas man dzīvē dots,» to pati sev savā dzimšanas dienā vēl Valmieras drāmas teātra (VDT) aktrise Inese Pudža, kurai šodien, 22. maijā, aprit 32.

«Pieļauju, ka ne tikai zviedri, bet skandināvi vispār ir diezgan tieši un asi, un manai mentalitātei viņi ir drīzāk saprotami nekā klasiskā krievu dramaturģija. Dažreiz man bijis baigi grūti dabūt to krievu plašo dvēseli, šis darbs man ir daudz saprotamāks. Patiesībā viss ir skaidrs,» atklāj Dailes teātra aktrise Ilze Ķuzule-Skrastiņa. Viņai šovakar pirmizrāde – Mariannas loma režisora Regnāra Vaivara iestudējumā Laulības dzīves ainas. Jūhana lomā – Juris Žagars.

«Ir izrādes, kurās jau mēģinājuma posmā aktieris kā balons pamazām pielīst ar hēliju un ir tuvu griestiem. Bet šoreiz man ir sajūta, ka šis darbs mainīsies un mana loma attīstīsies reizē ar mani. Jo es zinu, ka arī pēc gada turpināšu uzdot sev kādus jautājumus,» saka Dailes teātra aktieris Aldis Siliņš. Viņam šovakar pirmizrāde – ierēdņa Georgija Stepanoviča Želtkova loma režisora Mihaila Gruzdova jauniestudējumā melodrāmā Granātu krāsas aproce.

Rīgā šā gada augustā leģendārā mākslas personība Mihails Barišņikovs uzstāsies ar savu spilgto monoizrādi "Vēstule cilvēkam", preses konferencē pavēstīja "Andreja Žagara kultūras atbalsta un attīstības fonda" valdes priekšsēdētājs Andrejs Žagars.

Rīgā savas pasaules turnejas laikā ar savas jaunās monoizrādes "Vēstule cilvēkam" ("Letter to a Man") viesizrādēm viesosies baletdejotājs un aktieris Mihails Barišņikovs, informēja sabiedrisko attiecību speciāliste Tija Ezeriņa.

Mārtiņš Eihe Valmieras teātrī pagājušā gada nogalē iestudējis Gunāra Priedes lugu Smaržo sēnes, turpinot Liepājas teātrī tapušajos Priedes lugu iestudējumos Zilā un Citi balti krekli (pēc Trīspadsmitās motīviem) iesākto. Gaismā ieceltā latviešu padomju gadu dramaturģija atgādina par pagātni, vienlaikus izgaismojot tagadni.

21. maijā Valmieras drāmas teātra LMT Mansarda zālē pirmizrādi piedzīvos aktiera Krišjāņa Salmiņa (44) veidots jauniestudējums Kāpēc es nogalināju sievu. Tas tapis pēc 19. gadsimta krievu klasiķa un domātāja Ļeva Tolstoja stāsta Kreicera sonāte motīviem, un šis darbs ir aktiera debija režijā.

«Vēl un vēlreiz uzdodu sev jautājumu – kāpēc cilvēki nāk uz smagām izrādēm?» vaicā aktieris Jānis Āmanis. Viņa atbilde ir: «Cilvēkam ir nepieciešamība just līdzi. Kāpēc skatās ziepju operas? Tāpēc, ka vajag ar kādu emocionāli satuvināties.» Piektdien, 13. maijā, Latvijas Nacionālajā teātrī amerikāņu dramaturga Nobela prēmijas laureāta Jūdžina O’Nīla lugas Mīla zem gobām jauniestudējuma pirmizrāde, tajā Jānis Āmanis atveido Ebinu – jaunu vīrieti, kurš iekāro sava tēva jauno sievu.

«Mazākais, ko teātris var piedāvāt skatītājam, ir izklaide, bet, protams, teātrim jāliek domāt. Man pašam teātrī pietrūkst pārsteiguma, un to arī gribu savās izrādēs sagādāt – ar materiālu, ar formu,» uzskata režisors Mārcis Lācis, kurš ar iestudējumu Rīga. Urbānie mīti debitē Jaunajā Rīgas teātrī.

«Bērni jau paši nepērk biļetes uz teātri – to, ko viņiem skatīties, izvēlas vecāki. Tāpēc, manuprāt, izrādes saturam jābūt tieši tik labam un kvalitatīvam, lai vecāki gribētu savam bērnam to dot, lai viņiem būtu sajūta, ka bērns no tā kaut ko iegūs,» uzskata režisors Ģirts Šolis.

«Manā ģimenē un draugu lokā maijs ir blīvs ar dažādām svinēšanām, ir ko turēt. Arī mūsu teātrī daudziem ir dzimšanas dienas – īsts maija bērnu birums,» smaidot saka šīs dienas gaviļniece, Rīgas Krievu teātra mārketinga nodaļas vadītāja un aktrise Inga Aizbalte (52). Šajā dienā lielai svinēšanai viņa negatavojas, tomēr tiem, kas viņu atcerēsies, centīsies sarūpēt kādu īpašu cienastu.

30. aprīlī uz Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves piedzīvojām pasaules operteātru skatuves iekarojušās Marinas Rebekas viesizrādi – šoreiz Rīgas debiju Mimī lomā Pučīni operā Bohēma.

Idejas brīvdienām

«Savā īpašumā stādīšu kokus – tā ir lakoniska atbilde par to, ko darīšu savā dzimšanas dienā, jo šogad man tā gribas,» kodolīgs ir šīs dienas gaviļnieks, Dailes teātra aktieris Lauris Dzelzītis (38). «Un tas ne par ko neliecina. Nevajag meklēt nekādus zemūdens akmeņus. Kā lai zina, varbūt nākamgad man būs uznācis kāds svinēšanas trakums? Vajag pieņemt lietas tādas, kādas tās ir.»