Teātris

Idejas brīvdienām

1962. gadā iznākušais amerikāņa Kena Kīzija romāns Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu, 1975. gadā nonācis uz lielajiem ekrāniem Miloša Formana slavenajā kinoversijā, Latvijas teātrī pirmoreiz parādījās 1984. gadā.

«Šausmu sajūta jau ir pāri, bet divus mēnešus jutos stipri draņķīgi. Tas iekšējais tremolo, kad tu apzinies, ka var būt visādi un turpmākā dzīve var sagriezties šreijā, man neļāva domāt par nākotnes plāniem, vienīgi cerēt, ka viss būs labi. Un – viss būs labi!» priecīgi saka daudzu skatītāju iemīļotais Dailes teātra aktieris Jānis Paukštello. Viņu šodien sveicam dzimšanas dienā un, vēlot stipru veselību, gaidām atgriežamies uz skatuves!

Liepājas teātrī 13. martā pirmizrādi piedzīvoja Dž. Dž. Džilindžera iestudējums Paradīze. Regulāri režisora radošajā komandā līdzās scenogrāfam Mārtiņam Vilkārsim strādā gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis, un šis iestudējums nebija izņēmums. Mēs tikāmies pirms pirmizrādes un runājām par to aizkulišu darbu, kas skatītājiem paliek neredzams.

«Jau tad, kad man bija 18 gadu, domāju, ka pēc 35 gadiem sievietei viss sākas. Ne gluži dzīve, bet... brīvība beidzot. Nē, tas nav īstais vārds. Atbrīvotība,» saka aktrise Ilze Ķuzule-Skrastiņa. Nupat viņa nosvinēja 30 gadu jubileju un darbu pie iestudējuma Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu uzskata par likteņa dāvanu.

Toreiz, 1984. gadā, kad Latvijā pirmo reizi tika iestudēts Kena Kīzija romāns Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu, Latvija PSRS sastāvā joprojām bija aiz dzelzs priekškara, bet Miloša Formana 1975. gadā uzņemtā filma padomjzemē oficiāli netika demonstrēta.

Šodien Valmieras teātra LMT mansardā (Mazajā zālē) pirmizrāde – Ērika Vilsona lugu Debesis ir mums iestudējis jaunais režisors Jānis Znotiņš. Tā ir izrāde par mūslaiku Latvijas īstenību, kas paveras ārpus lielpilsētu robežām, – par neapkopto vai izpārdoto zemi, par laukos mītošajiem latviešiem, kas cīnās par izdzīvošanu, jo mīl šo zemi, par tiem, kas aizbraukuši, un viņu attieksmi pret to.

«Domāju, ka katram kādā brīdī ir bijusi bezizejas sajūta, kad liekas, ka nav vairs gaismas tuneļa galā. Tāpēc svarīgs ir iekšējais spīts un griba celties, iet un darīt, jo tikai tā jau var uz priekšu tikt un kaut ko sasniegt,» uzskata Dailes teātra aktrise Ērika Eglija. Viņai šovakar pirmizrāde – Ļudas loma Aleksandra Jugova šūpuļdziesmā veselajam saprātam Čuhņas jociņi. Jauniestudējuma režisors Dmitrijs Petrenko.

«Kāda tā ir laime, ka matu žāvēšana no rītiem aizņem tieši vienu minūti. Tā ir mana būtība – ka varu nekrāsojusies divās minūtēs iziet no mājas,» saka Dailes teātra aktrise Elīna Dzelme. Viņai svētdien pirmizrāde – padomju armijas seržantes Aleksandras loma Leldes Stumbres kara laika traģikomēdijā Droši kā tankā, ko iestudējis režisors Mihails Gruzdovs.

«Piedzimt par latvieti nav nekāds sods, tas ir ļoti rūpīgs darbs. Tikai latvietis nedrīkstētu zaudēt savu tieksmi pēc ideāliem, pēc debesīm, un viņam jāspēj pacelties pāri ikdienībai,» ir pārliecināta rakstniece un dramaturģe Inga Ābele. 16. martā aprit 150 gadu kopš latviešu dzejnieces Aspazijas dzimšanas. 18. martā Jaunā Rīgas teātrī pirmizrāde Ingas Ābeles lugai Aspazija. Personīgi – tajā pašā teātrī, kur savulaik notika viņas lugu pirmizrādes.

Pagājušā gadsimta 20.–30. gadus atklājošie darbi beidzamajās sezonās regulāri parādījušies uz mūsu teātru skatuvēm. Starpkaru periodu, dēvētu par džeza laikmetu, raksturo Art Deco stils un dzīves svinēšana čarlstona ritmos, un šis laiks no Amerikas līdz padomju Krievijai un Latvijai sastopams gan Džilindžera Neprātīgajā Zeldā Dailes teātrī un Lielajā Getsbijā Liepājas teātrī, gan Indras Rogas izrādē Zojkina kvartira Valmieras teātrī un Kabarē Nacionālajā teātrī, gan Ināras Sluckas iestudējumā ...bagātā kundze...

21. aprīlī Dailes teātrī būs iespējams noskatīties vienu no interesantākajiem režisora Dž. Dž. Džilindžera iestudējumiem – Liepājas teātra izrādi Sasodītais sarkanais mēness.

«Vides maiņa, proti, dziedāšana dažādos teātros palīdz sevi uzturēt labā formā. Ja visu laiku dziedi vienā teātrī, tad ir vieglāk sevī ielaist rutīnu un apātiju, bet, mainot vidi un satiekot jaunus solistus un diriģentus, izrādes un lomas, ko dziedi jau ilgu laiku, it kā piedzimst no jauna,» atzīst Jānis Apeinis. Tuvākos divus mēnešus viņš vairāk uzstāsies uz Igaunijas un Krievijas teātru skatuvēm, tāpēc šo sezonu savā karjerā dēvē par kulmināciju starptautiskā līmenī.

«Kā mana dzīve iegrozīsies pēc skolas beigšanas, vēl īsti nav zināms, tāpēc ir svarīgi sevi pierādīt pēc iespējas labāk. Jo neko citu es negribētu darīt – vien to, ko sirds mīl,» saka jaunā aktrise Samira Adgezalova. Viņa spēlē Ievu režisora Dž. Dž. Džilindžera Liepājas teātrī iestudētajā traģikomēdijā Paradīze, kam par pamatu ņemta jaunās krievu dramaturģes Ļubovas Gruzinovas luga Septiņas dienas paradīzes dzīvē. Pirmizrāde piektdien.

Sievišķīga, šarmanta, aristokrātiska, skaista, plastiska, temperamentīga – tā raksturota Milda Klētniece, dzimusi Lange 1915. gada 11. martā Rīgā. Sešdesmit no deviņdesmit trīs savas dzīves gadiem viņa atdevusi teātrim.

Idejas brīvdienu pavadīšanai.

«Es zinu, ka mani gaidīja kā puiku. Ģimenē jau bija meita, tāpēc vecāki gribēja dēlu. Bērnībā šajā sakarā man bija pārdzīvojumi, bet daudzus gadus vēlāk sapratu, cik ļoti tomēr no debesīm esmu bijusi paredzēta būt par meiteni – ja pat piedzimu 8. martā,» saka Liepājas teātra aktrise Sigita Jevgļevska. Svētdien, Sieviešu dienā, viņa svinēs savu 45. dzimšanas dienu!

«Rīga un šis teātris manā personiskajā karjerā nozīmē jaunu kvalitāti un virzību uz Eiropu,» atzīst ukraiņu tenors Dmitro Popovs, kurš mūsu skatītājiem labi zināms jau kopš 2007. gada. Šovakar Latvijas Nacionālajā operā un baletā tenors Dmitro Popovs izpildīs Hercoga lomu Džuzepes Verdi operā Rigoleto. Savukārt 7. martā viņš dziedās Rūdolfa lomu Džakomo Pučīni operā Bohēma, kad pie diriģenta pults būs Tadeušs Voicehovskis.

Līdzpārdzīvojuma jautājums teātrī, tostarp operā, ir diezgan individuāla lieta. Tā atkarīga gan no žanra izpratnes, attieksmes pret to un arīdzan noskaņojuma. Tomēr Pučīni operas, kas pirmām kārtām jau mūzikā ir dramatiski, lai neteiktu, pat melodramatiski, izkāpinātas, kvalitatīvā interpretācijā, tuvojoties finālam, parasti spēj izvilināt pa slepus notrauktai asarai pat ļaudīm, kuri ikdienā sevi nebūt nedēvē par pārlieku emocionāliem.

«Domāju, šis režisors man vēl ilgi paliks atmiņā viņa krampja un armijas kārtības dēļ, kādu vēl nekad iepriekš neesmu piedzīvojusi,» saka aktrise Agnese Cīrule, kurai ceturtdien pirmizrāde uz lielās skatuves Latvijas Nacionālajā teātrī poļu režisora Andžeja Bubeņa iestudējumā Vīnes meža stāsti.

«Pēc meitas piedzimšanas man ir zudušas daudzas bailes. Pirms tam ļoti daudz ko neuzdrošinājos, jo man bija bail no citu vērtējuma. Arī šo lomu droši vien nebūtu uzņēmusies, jo būtu baidījusies no tā, kā cilvēki uztvers to, ka es taču neesmu aktrise. Skaidrs, ka skatītāji vērtēs, bet man no tā vairs nav bail!» saka dziedātāja Ginta Krievkalna (27).

«Ļoti vienkārši – spēlēšu Izraidītos,» saka aktieris Dainis Grūbe, vaicāts, kā sestdien, 28. februārī, svinēs savu 31. dzimšanas dienu, un piebilst: «Starp citu, savā dzimšanas dienā Izraidītos spēlēju jau otro gadu pēc kārtas.»