Elektroauto programma klimatu nekā neietekmēs

© Depositphotos.com

Iztērējot 10 miljonus eiro, valdība plāno palielināt Latvijas autoparku par 3800 mašīnām, taču nav pamata bažām, ka tas būtiski ietekmēs izmešu daudzumu vidē, un arī jaunradīto atkritumu daudzums būs minimāls, jo turīgi cilvēki ar lūžņiem nebraukā un šīs mašīnas būs izdevīgāk pārdot otrreizējā tirgū, nevis norakstīt.

Gada pēdējā sēdē pieņemtā valdības programma turīgo ļaužu, autodīleru un līzinga devēju apdāvināšanai ir paslēpta zem visai sarežģīta nosaukuma: “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā - atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei” nolikums”. Klimatu uz zemeslodes šī programma faktiski neietekmēs, bet videi kaitēs vienīgi neliela automašīnu skaita pieauguma dēļ. Jāatgādina, programmā subsidēti tiks vienīgi elektroauto un ārējās uzlādes hibrīdi, kas daudz izmešu rada vienīgi ražošanas brīdī, bet tālākajā dzīves ciklā izmeši ir tuvi nullei. Savukārt iekšdedzes auto norakstīšanas subsīdija, visticamākais, netiks izmantota, jo tā būs ievērojami mazāka par automašīnas atlikušo vērtību. Tātad programmas rezultātā aktīvā lietošanā būs gan jauniegādātās mašīnas, gan arī tās, kuras programmas dalībnieki lietojuši iepriekš, tikai mainīsies to īpašnieks.

1t CO2 / 204 EUR

Aprēķins ir vienkāršs. Jauni elektroauto ir dārgi, un tos var atļauties iegādāties cilvēki ar augstāku ienākumu līmeni. Diezin vai viņi pašlaik brauc ar mašīnām vērtībā zem 1000 eiro. Un tas, starp citu, minēts arī noteikumu anotācijā - var veidoties situācija, ka norakstāmā transportlīdzekļa vērtība ir būtiski lielāka nekā plānotā kompensācija 1000 eiro apjomā par iepriekšējā auto nodošanu pārstrādei. Taču pat tāda klasika kā desmitgadīgs golfs maksā aptuveni 5000 eiro. Tas nozīmē, ka programmas dalībniekam būs izdevīgāk pieņemt valdības dāvanu 4500 eiro apmērā jaunas elektromašīnas iegādei vai 2250 hibrīdam, bet golfu pārdot vai atdot kādam radiniekam. Labi uzturētu iekšdedzes mašīnu varēs droši lietot vēl tikpat ilgi, ja vien valdošā koalīcija nenolems aizliegt iekšdedzes dzinējus ar likumu. Kas attiecas uz valdības ieceri ar šīs programmas palīdzību samazināt kopējo Latvijas izmešu daudzumu, tas ir tikai tāds dūmu aizsegs neētisku dāvanu izdalei turīgajiem. Uz kopējā izmešu fona samazinājums būs minimāls un neadekvāti dārgs. Ministru kabineta noteikumu anotācijā minēts, ka pasākumu rezultātā piecu gadu ciklā CO2 izmešu daudzums transporta sektorā tiks samazināts par 49 000 tonnu. Tātad vienas tonnas apkarošanai vidēji tiks iztērēti 204 eiro. Savukārt, ja programmā tiks pirktas tikai jaunas elektromašīnas, kas teorētiski ir iespējams, izdevumi būs vēl lielāki.

Maksimālais ietaupījums - 0,4% izmešu

Jauna elektroauto iegādes gadījumā kopējās CO2 samazināšanas izmaksas (tiešais atbalsts auto iegādei un netiešais atbalsts neiekasētā akcīzes nodokļa veidā) ir 364 eiro par vienu tonnu CO2. Neatkarīgā jau vēstīja, ka “Turīgo apdāvināšana CO2 mazināšanai ir neadekvāti dārga”. Varētu šķist, ka ievērojamos ieguldījumus tomēr attaisno novērstais izmešu daudzums. Taču uz kopējā izmešu fona tur nesanāk pat vienu procentu liels ieguvums. Latvijas vieglā autoparka radītais izmešu daudzums 2021. gadā ir 2,42 miljoni tonnu. Tādi ir Auto asociācijas dati. Savukārt saskaņā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prognozēm programmas rezultātā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums ar konkursa ietvaros iegādātajiem transportlīdzekļiem būs aptuveni 9800 tonnu CO2 gadā. Tie ir 0,4% no kopējā vieglo auto izmešu daudzuma, un pat šis skaitlis ir uz jautājuma zīmes, ja iekšdedzes mašīnas nonāks tirgū, nevis tiks norakstītas. Kāds būs norakstāmo mašīnu daudzums, Vides ministrija atturas prognozēt:

“Ikvienam iedzīvotājam ir tiesības brīvi un pēc saviem ieskatiem rīkoties ar savu īpašumu - esošu transportlīdzekli.” Taču formāli stimulējošs mehānisms lietotu iekšdedzes norakstīšanai tiks piedāvāts.

Ilgtspēja te nevienu neinteresē

Norakstāmo auto pārstrādes un atkritumu aspekts šajā stāstā vispār netiek aplūkots. Kā paskaidro ministrija: “Izstrādājot šo projektu konkursa nolikumu, nav veikta (nebija nepieciešama) dzīves cikla analīze, t.sk. atkritumu apjomi un to veidi, attiecībā uz transportlīdzekļiem. Atkritumi transportlīdzekļa iegādes brīdī neveidojas. Savukārt, ja iedzīvotāja īpašumā ir esošs transportlīdzeklis un viņš to vēlēsies norakstīt, tad tas būs jānodod atkritumu apstrādes uzņēmumam saskaņā ar Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumu.”

Pat MK noteikumu autori netic, ka programmas rezultātā lūžņos nonāks 3800 vēl itin labi lietojamu mašīnu, un, pat ja tā notiktu, šāds daudzums uz kopējā vieglā autoparka izmēriem nebūtu īpaši liels. Pašlaik pa Latvijas ceļiem brauc un sētmalēs stāv vairāk nekā 739 tūkstoši automašīnu. Rezumējot visu minēto,

10 000 000 eiro ieguldījums neatstās būtisku ietekmi nedz uz klimatu, nedz uz Latvijas autoparka struktūru.

Vienīgi sabiedriskā transporta joslās Rīgā būs vairāk kavēkļu sabiedriskajam transportam, un valsts budžetā par attiecīgu summu netiks samazināts deficīts. Bet tas valdībā maz kuru satrauc.

Izpēte

Galvenā smaguma nasta uz sabiedriskās domas veidošanu un tās uzturēšanu demokrātijas virzienā gulstas uz tiem Baltkrievijas žurnālistiem, kuri tiek vajāti un turēti cietumos. Lietuvas un Latvijas žurnālisti savu iespēju robežās sniedz kolēģiem atbalstu. Viens no atbalsta veidiem ir balvu pasniegšanas ceremonijas, kuru laikā tiek stāstīts, kādos apstākļos baltkrieviem nākas strādāt un kādas briesmas viņus sagaida ik uz soļa.

Svarīgākais