Piefiksēts jau trešais ārvalstu kuģis, kas veicis būtiskus stratēģiskās infrastruktūras bojājumus Baltijas jūrā. Kamēr mēs, nodokļu maksātāji, sedzam izdevumus par naidnieku kaitējumiem, tikmēr NATO laiski spriež, kā varētu vai nevarētu ar šādām diversijām cīnīties nākotnē – respektīvi, no NATO līdz šim nav nekādas militāri cienīgās reakcijas. Kāpēc tik gļēva attieksme?
Somijas varas iestādēm ir aizdomas, ka naftas tankkuģis “Eagle S” un tā
enkurs aizvadītājos Ziemsvētkos ir sabojājuši “Estlink 2” strāvas kabeli.
Saskaņā ar Somijas Nacionālā izmeklēšanas biroja (NBI) izmeklēšanas
vadītāja Sami Paila teikto, kuģa “Eagle S” apkalpē ir vairāk kā 20 personas -
Gruzijas un Indijas pilsoņi.
Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna pavēstījis: lai izmeklētu bojājumus, kas radīti zemūdens kabeļiem starp Somiju un Igauniju, Somijas varasiestādes nogādājušas Somijas ostā naftas tankkuģi “Eagle S”. Izrādās, “sabojājušies” trīs sakaru kabeļi NATO “iekšējā ezerā”, kur krievu plēsīgajām ūdensžurkām ir atļauts dejot savas “kamarinskajas”. Britu jūrniecības izdevums “Lloyd's List” norāda, ka tas ir krievu “ēnu flotes” kuģis, un šī flote tiek izmantota naftas pārvadāšanai no valstīm, kas pakļautas sankcijām.
Bojājumu varētu būt izraisījis minētais tankkuģis, kas kuģo zem Kuka salu karoga. Tankkuģim “Eagle S” nav viena no enkuriem. Kuģis ir aizturēts un noenkurots Somijas teritoriālajos ūdeņos, notikuma vietā notiek izmeklēšana sadarbībā ar robežsardzi un citām atbildīgajām iestādēm.
Protams, kritiskās infrastruktūras drošība ir vitāli svarīga Baltijas jūras reģiona valstu drošībai un sabiedrības noturībai. Zināms, ka NBS ir pastiprinājuši monitoringu Latvijas kritiskajai zemūdens infrastruktūrai un uzrauga drošības situāciju Baltijas jūrā, kā arī apmainās ar informāciju ar sabiedrotajiem.
Tas, kas tiek darīts pret kritisko infrastruktūru Baltijas jūrā, ir nodēvējams par Krievijas karu pret NATO valstīm. Taču NATO atbildīgie vīri klusē, vien NATO ģenerālsekretārs Marks Rute ir pateicis: “Runājot par somu vadīto izmeklēšanu par iespējamo zemūdens kabeļu sabotāžu, paužu savu solidaritāti un atbalstu. NATO pastiprinās savu militāro klātbūtni Baltijas jūrā.”
Bet jautājums patiesībā ir viens: kāda tad īstenībā ir NATO rīcībspēja?
Situāciju Neatkarīgajai skaidro politologs Andis Kudors: “Iespējams, NATO spriež: katras dalībvalsts vadība pati komentēs situāciju.” Kopumā nemitīgie uzbrukumi sakaru un elektrokabeļiem tuvojas tā dēvētajam 5. pantam, kas ir Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) pamatakmens, un tas paredz, ka uzbrukums vienam NATO loceklim ir uzbrukums visiem organizācijas locekļiem. Šis pants gan ir iedarbināts tikai vienu reizi - pēc 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumiem Amerikas Savienotajām Valstīm.
“Ja tiek mērķtiecīgi bojāta NATO dalībvalstu kritiskā infrastruktūra un to dara kāda trešā valsts, kas nav NATO dalībvalsts, tad tiešām prasās kāds paziņojums no NATO vadības,” tā Kudors, “taču es nevaru komentēt, kāpēc tāda paziņojuma joprojām nav. Iespējams, NATO vadība nejūtas droši, ka iespējams pierādīt juridiski Krievijas vai Ķīnas līdzdalību šajā sabotāžā. Pagaidām var nebūt simtprocentīgas skaidrības. Bet kaut kā ir jāreaģē. Turklāt ir skaidrs, ka šādas diversijas notiks arvien vairāk: tajās var iesaistīt civilistus ar kuģiem, cilvēkus var uzpirkt, sabotāžas var īstenot arī armijas virsnieki, kurus apmāca veikt diversijas. Ja ir skaidrība, kurš to paveicis, vēstījumam ir jābūt.”
Kudors uzskata, ka vēstījuma piebremzēšana skaidrojama ar to, ka nav simtprocentīgas pārliecības par veicēju identitāti. Skeptiķi gan domā, ka NATO sāk izskatīties pēc džentlmeņu klubiņa, kurā nav pieņemts runāt par karu. “’Es gan neteiktu, ka ir tik traki,” turpina Kudors, “bet skatīsimies, kas notiks, ja šāda nekāda reakcija būs joprojām. Bet prognozes ir tādas, ka diversijas turpināsies. Tās būs līdzīgas kā aukstā kara laikā, iespējams, ka vēl asāk. Aukstajā karā bija tā, ka zemūdenes cita citu trenkāja pa okeānu dzelmi, notika tā dēvētais “proxy war”* gan Āfrikā, gan Latīņamerikā. Tagad mazumā nekas neies, būs tikai eskalācija. Tāpēc jābūt labiem algoritmiem, kas noteiktu, ko tad īsti darīt.”
Kudors pieļauj, ka Marka Rutes komunikācija attiecībā uz šīm diversijām nebūs pārāk maiga. “Jūras tiesības ļauj arestēt kuģus un īstenot izmeklēšanu, tādā ziņā instrumentu klāsts ir nopietns. Baltijas jūra - un es uz to skatos optimistiski, - ir pasargāta. Ja, nedod dievs, būs karš, tad nevis mums vajadzētu uztraukties, ka starp Lietuvu un Poliju atrodas Krievijas teritorija - Kaļiņingrada, bet pašai Krievija jāuztraucas par to, ka Kaļiņingrada atrodas tā dēvētajā NATO ezerā. Iespējas bloķēt gan Krievijas floti, gan aviāciju - tās patlaban ir pilnīgi citas, ņemot vērā, ka NATO ir iestājusies gan Somija, gan Zviedrija,” uzskata Kudors.
Viņš pieņem, ka šie incidenti neizmainīs kopīgo straumi, un tā ir tāda, ka mūsu reģions ir palicis drošāks, pateicoties Zviedrijas un Somijas pievienošanās NATO. “Taču skaidrs ir tas, ka šī kabeļu pārraušana nedrīkst turpināties,” tā Kudors, “un mēs sagaidām, ka NATO dalībvalstis un NATO vadība komunicēs un rīkosies izlēmīgi.”
Ikviens gan varētu vēlēties, lai izlēmīgi rīkotos arī dalībvalstu vadība, piemēram, pārtraucot autobusu satiksmi uz Krieviju, taču to joprojām nodrošina Latvija. Tā atļauj arī uzturēšanās atļauju izsniegšanu, nekustamo īpašumu pārdošanu Krievijas pilsoņiem un tamlīdzīgus absurdus. Tad varēsim arī prasīt atbildību no citiem.
Vēl nesen 17. un 18. novembrī Baltijas jūrā Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos tika pārrauti divi zemūdens kabeļi, no kuriem viens savieno Somiju un Vāciju, otrs - Zviedriju un Lietuvu. Šie kabeļi jau ir salaboti.
Kā vēstī laikraksts “Wall Street Journal”, ir aizdomas, ka Ķīnas kuģis “Yi Peng 3” apzināti vilcis enkuru pa Baltijas jūras dibenu vairāk kā 160 kilometrus, sabojājot divus zemūdens sakaru kabeļus. Tāpat šis izdevums apgalvo, ka Krievijas izlūkdienests devis norādījumus “Yi Peng 3” kapteinim pārraut sakaru kabeļus, izmantojot enkuru.
Pērn Baltijas jūrā tika sabojāts Igauniju un Somiju savienojošais gāzesvads "Balticconnector". Vēlāk izmeklēšanā tika noskaidrots, ka bojājumu radījis Honkongā reģistrētais konteinerkuģis "NewNew Polar Bear", kura enkurs vilkts pār cauruļvadu Baltijas jūras dzelmē. Taču netika lemts par kuģa aizturēšanu un tas bez sekām atstāja Baltijas jūru.
Gan "NewNew Polar Bear", gan "Yi Peng 3" pirms incidenta atstāja Krievijas ostu.
Proxy war: militārs konflikts, kurā divas vai vairākas valstis vai grupas karo netieši, atbalstot citu valstu vai grupu bruņotas grupas, taču neiesaistoties tiešā karadarbībā pašas. Šādi kari bieži ietver resursu, finansiālo vai militāro atbalstu, lai sasniegtu savus stratēģiskos mērķus, vienlaikus izvairoties no tiešas konfrontācijas.
