Personības

Vakar, 11. novembrī, 93 gadu vecumā mūžībā devies latviešu dramaturgs Harijs Gulbis, ziņo "Teātra Vēstnesis".

Nākamās nedēļas nogale aizritēs grupas Labvēlīgais tips zīmē – 1., 2. un 3. novembrī VEF Kultūras pilī būs viņu tūres = I A = noslēdzošie koncerti, kuri bija pilnībā izpārdoti jau teju mēnesi iepriekš. Nav slikti grupai, kas 1992. gadā lielā mērā tika veidota kā nenopietns joku projekts!

Galerijā Daugava atklāta leģendārās latviešu mākslinieces Maijas Tabakas jubilejas izstāde, kurā aplūkojami galvenokārt pēdējos gados tapuši darbi, kā arī dažas gleznas no privātkolekcijām.

Šodien tiek atklāts centrs cilvēka izaugsmei Torņakalns, kuru tā veidotāji iecerējuši par ikvienam pieejamu mācīšanās, izaugsmes un attīstības vietu, kurā būs pieejamas dažādas programmas sevis attīstībai un pilnveidei, balstoties uz cilvēka izaugsmes pamata pīlāriem – prātu, ķermeni, emocijām un garīgumu.

«Man ļoti patīk un es gribu strādāt Jaunajā Rīgas teātrī, man tā ir viskomfortablākā vieta šobrīd, kur attīstīties – tieši tā, kā es to vēlos. Bet vai man ir bail, ka manis tur varētu arī nebūt? Man būtu žēl, būtu skumji, bet – bail man nav. Jo es uzskatu, ka katrs ir savā vietā – tieši tur, kur viņam ir jābūt,» saka Jaunā Rīgas teātra (JRT) aktrise Marija Linarte. Viņai rītvakar pirmizrāde – režisora Gata Šmita jauniestudējumā Meklējot Spēlmani.

Kad no LNT raidījuma Degpunktā priekšplāna nozuda Ieva Brante, daudzi skumīgi nopūtās – pie izskatīgās žurnālistes kadrā jau bija tā pierasts! Taču bez tiešā ētera Ieva nav palikusi, tikai šobrīd viņa ir nevis redzama, bet dzirdama – Radio SWH ziņu programmā.

Otrdien, 29. oktobrī, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē tiks atskaņota komponista, pētnieka un etnomuzikologa Valda Muktupāvela folkoratorija Mūsu esmes upes (Rivers of Our Being). Tajā piedalīsies Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris Sõla un kamerorķestris diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā. Folkoratorijas pirmatskaņojums pasaulē notika pērn Edinburgā, šis būs pirmatskaņojums Latvijā. Folkoratorijas atskaņojums būs LKA starptautiskās zinātniskās konferences Kultūras krustpunkti XIII atklāšanas notikums.

Rīgas Starptautiskā kinofestivāla programmas Artdocfest/Riga ietvaros šodien pirmizrāde dokumentālajai filmai Nemirstīgie. Igaunijas un Latvijas kopražojuma filma vasarā ieguva Grand Prix prestižajā festivālā Karlovi Varos, kas vienlaikus nozīmē izvirzīšanu ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars. Uz sarunu Neatkarīgā aicināja režisori Kseniju Ohapkinu.

«Mēs sevi esam definējuši kā vietu, kur māksliniekiem attīstīt savu ideju, nodoties jaunradei un veidot savu rokrakstu. Jauna, mūsdienīga teātra valoda var veidoties apstākļos, kur netiek uzreiz prasīts rezultāts, jo bieži vien tā ir došanās nezināmajā. Jaunas skatuves valodas atklājumi veidojas tieši procesā, nevis produktorientētā ražošanā,» saka Ģertrūdes ielas teātra (ĢIT) vadītājs, režisors Andrejs Jarovojs.

Šo trešdien, 23. oktobrī, VEF Kultūras pilī ar lielāko no savas 20 gadu jubilejas koncertu tūres pasākumiem viesosies Autobuss debesīs – grupa, kas visus šos gadus priecējusi klausītājus lielākoties ar Imanta Kalniņa, taču arī ar pašu radītām dziesmām. Tās izveidotājs ir komponista dēls Marts Kristiāns Kalniņš – spilgta personība un talantīgs mūziķis.

Franču čellistu Žanu Gijēnu Keirasu Latvijas klausītāji iepazina 2015. gadā koncertējam kopā ar orķestri Sinfonietta Rīga. Toreiz par viņa spēlēto Haidna Do mažora čellkoncertu līdzās norvēģa Rolfa Vallina Ground karstās diskusijās iesaistījās gan muzikologi, gan mūziķi, spriežot par tradīcijas un novatorisma attiecībām klasikas interpretācijās un jūsmojot par čellista meistarību laikmetīgajā mūzikā.

Ar jaunā latviešu animācijas talanta Ginta Zilbaloža veidoto pilnmetrāžas piedzīvojumu filmu Projām šodien tiek atklāts Rīgas starptautiskais kinofestivāls (Riga IFF), kurā līdz 27. oktobrim kinoteātros Splendid Palace, KSuns, Kino Bize, kā arī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un Kaņepes Kultūras centrā notiks vairāk nekā 100 filmu seansi, ko papildinās lekcijas, diskusijas un citi pasākumi.

Šo trešdien, 16. oktobrī, uz koncertu Optimists VEF Kultūras pilī aicina dziedātājs Jānis Stībelis. Viņam būs, ko teikt – gan minētā albuma, gan paša divu gadu desmitus ilgās skatuviskās karjeras sakarā.

«Nekad nav bijis tā, ka varētu teikt – man ir garlaicīgi. Vienmēr ir bijis kāds mājasdarbs galvā. Par kaut ko vienmēr bijis jādomā, kaut kas vienmēr bijis jāatrisina. Mani biedē tas mirklis, kad no rīta atvēršu actiņas un mans pienākums būs nomazgāt muti un paēst brokastis, izlasīt avīzes, un viss,» saka leģendārais teātra un kino režisors Varis Brasla.

«Iedomājies, ir pagājuši simt gadi... Kā tu domā, ar ko tevi atcerēsies?» jautāju Zigmaram Liepiņam. Viņš sāk nevaldāmi smieties: «Ne ar ko! Es jau sen būšu aizmirsts.» Pēc brīža viņš tomēr piebilst: «Nu, droši vien kādā plauktiņā paliks rokopera Lāčplēsis, varbūt kaut kur – vēl kāds muzikālais gabals... Ja jau mēs atceramies Jāni Cimzi, tad jau arī mani varbūt atcerēsies dažu dziesmu sakarā. Savukārt Lāčplēsis bija saistīts ar laika transformāciju, Lāčplēsis bija laika zīme. Arī pēc simt gadiem Latvijas vēsturē paliks Atmoda un alkas pēc brīvības.» Par Radio SWH, ko Zigmars savulaik vadīja, viņš ir daudz skeptiskāks: «Nē, atmiņas par manu laiku šajā radio izdzisīs.» Savukārt Opera... «Tā pirms manis bija simt un vairāk gadu, būs arī pēc manis,» teic Zigmars. Oktobris ir pēdējais mēnesis viņa sešu gadu darba cēlienā, kas veltīts Operas namam.

No piektdienas, 4. oktobra, Latvijas kinoteātros tiek izrādīta filma Oļegs, kura pasaules pirmizrādi piedzīvoja pavasarī programmā Directors’ Fortnight Kannu kinofestivālā. Oļegs ir otrā pilnmetrāžas spēlfilma pēdējo divdesmit gadu Latvijas kino vēsturē, kas iekļauta kādā no Kannu programmām. Latvijas, Lietuvas, Beļģijas un Francijas kopražojuma filma Oļegs, kas ir uz patiesiem notikumiem balstīts stāsts par Latvijā dzimuša nepilsoņa labākas dzīves meklējumiem, ir režisora Jura Kursieša otrā spēlfilma.

«Es gribētu nospēlēt Annu Kareņinu, Žannu d’Arku... Bet es esmu atvērta Visumam un – ko Dievs dos. Es ticu, ka īstās lomas un darbi nāk īstajā laikā, tāpēc neierobežoju sevi,» saka Daugavpils teātra jaunā aktrise Kristīna Zaharova. Viņasprāt, mēs paši dažkārt uzliekam sev blokus un barjeras, nespējot iedomāties, uz ko patiesībā esam spējīgi.

Šodien, 26. septembrī, Imanta Kalniņa operas Spēlēju, dancoju jauniestudējuma pirmizrāde, kas Latvijas Nacionālajā operā tapis Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros. «Tota spēks ir tajā, ka viņš zina savu ceļu, no tā nenovirzās. Mūsdienu cilvēka nespēks ir sērfošana internetā un sociālajos tīklos – uzmanība tiek novirzīta no mērķa, bet ir jākoncentrējas uz galveno uzdevumu,» saka Tota lomas atveidotājs Andris Ludvigs.

Saruna pirms pirmizrādes Dailes teātrī 20. septembrī ir pirmizrāde Reja Kūnija komēdijai Neiespējamā misija. Ierasti neiespējamajai misijai – intervijai mēģinājumu karstumā pirms pirmizrādes, kad izrādē iesaistītajiem vismazāk par visu pasaulē gribas ar kādu parunāt par topošo izrādi – šoreiz piekrita Artis Robežnieks, kurš tajā spēlēs galveno lomu. Nojaušot, ko prasīšu vispirms, viņš apsteidza notikumus, sakot: «Ar jautājumu, kāpēc tieši šī izrāde, ir jāiet pie režisora Dž. Dž Džilindžera. Bet es esmu pateicīgs, ka man tajā iedeva lomu! Toties kādu! Taksometra šoferis Džons Smits. Divsievības piekopējs.»

«Mūsu radīto stāstu uztveru nevis kā vēstījumu par mākslīgo intelektu, bet kā metaforu mīlestībai, kuru nevar aizsniegt, kurai nevar pieskarties, bet kura tomēr ir,» saka režisors Uldis Cipsts. Šodien, 17. septembrī, Latvijas Mobilā telefona viedtelevīzijā sāk demonstrēt jauno oriģinālseriālu Tur. Paredzēts, ka vēlāk tas būs skatāms arī LTV.

Nākamajā nedēļā izstāžu zālē Arsenāls tiks atklāta Andra Freiberga personālizstāde 136 kāpieni. Leģendārais mākslinieks veidojis scenogrāfiju turpat 150 iestudējumiem, gandrīz 50 gadus bijis pedagogs Latvijas Mākslas akadēmijā. «Pietiek. Ir laiks aiziet no skatuves,» īsi pirms izstādes atklāšanas Neatkarīgajai saka viens no pazīstamākajiem latviešu scenogrāfiem pasaulē un jau gadsimta ceturksni Latvijas Nacionālās operas un baleta teātra galvenais scenogrāfs Andris Freibergs.

Sestdien, 14. septembrī, Liepājas teātra 113. sezona tiek atklāta ar pirmizrādi – Kārļa Lāča un Regnāra Vaivara mūziklu Purva bridējs ugunī. «Mūsdienās šis stāsts ir par to pašu mīlestību, par to pašu izvēli,» saka komponists Kārlis Lācis. Divu gadu maratons pie šā darba nereti mijies ar sajūtu, ka «nekas nepatīk» un «vajadzētu mest pie malas», tomēr vienmēr arī domājis, ka ir «svarīgi to visu izturēt».