Personības

In memoriam

Jau rītdien, 10. septembrī, Latvijas Televīzijas ēterā startēs jauns raidījums Kultūrdeva – izklaidējošs un informatīvs kultūras sarunu šovs par šīs nozares notikumiem un aktualitātēm Latvijā. Studijā viesus gaidīs Mārtiņš Ķibilds. Un jau tas vien ir interesanti.

«Neiedomājami, bet šī man teātrī ir jau 41. sezona – mazas lomiņas sāku spēlēt jau kā pirmā kursa students. Man pašam liekas, ka tie četrdesmit gadi uz skatuves ir pat iespaidīgāks skaitlis par apaļajiem dzīves gadiem. Un, ja man tagad jāsaka, vai es būtu dzīvē gribējis darīt ko citu... Droši vien, ka nē. Ne jau katru dienu tev rauj septiņas ādas nost, ir jau arī daudz skaista tai aktiera liderīgajā dzīvesveidā,» smaidot saka skatītāju mīlētais Latvijas Nacionālā teātra aktieris Juris Lisners. Šodien viņu suminām 60. dzimšanas dienā!

Atzīmējot ievērojamā kustību mākslinieka, Kustību teātra izveidotāja, režisora un pedagoga Anša Rūtentāla (1949–2000) jubileju, pirmdien, 9. septembrī, pulksten 19 galerijā Istaba tiks atklāta Ansim Rūtentālam veltīta piemiņas izstāde Es mīlu jūs visus.

Ceturtdien, 5. septembrī, pirmizrāde dokumentālajai filmai Spiegs, kurš mans tēvs – par dubultaģentu Imantu Lešinski aukstā kara laikā.

Šodien savu 70. dzimšanas dienu svin teātra un kino aktieris Rolands Zagorskis-Rolands, uz savu jubilejas benefici Mana atmiņu paradīze aicinot ikvienu interesentu – šovakar pulksten 19 kinoteātra Splendid Palace Lielajā zālē.

Šo sestdien, 7. septembrī, Melngalvju namā jau ceturto gadu risināsies Rīgas balle, kurai izdevies izkarot savu vietu starptautisko kultūras notikumu kartē. Par to liels prieks arī tās patronesei un galvenajai organizatorei Natālijai Tumševicai-Ērglei.

Pirms gada, 21. septembrī, tika atklāts Latvijas Universitātes (LU) Lībiešu institūts, šīs nedēļas sākumā notika starptautiska konference Livonica 2019. Lībiešu valoda, vēsture un kultūra, kurā piedalījās pasaulē nozīmīgu somugristikas un lībiešu pētniecības centru zinātnieki, kuru darbība skar plašu tematisko loku – valodniecību, vēsturi, arheoloģiju, etnoloģiju, kultūru un vēl citas jomas. Neatkarīgā uz sarunu aicināja Lībiešu institūta vadītāju Valtu Ernštreitu.

«Biju iecerējusi, ka skolotājas darbu strādāšu, kad būšu veca tantiņa, bet sanāca pavisam citādi – tikko sāku nodarboties ar aktiermākslu, uzreiz dabūju ielēkt arī pedagoģiskajā vilcienā,» saka dažādu paaudžu skatītāju mīlētā aktrise un Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) docente Zane Daudziņa. Sākusi kā aktiermeistarības skolotāja bērnu studijā, turpinājusi kā skatuves runas pedagoģe Latvijas Kultūras koledžā, šoruden Zane Daudziņa uzsāks savu jau 20. mācību gadu kā LKA mācībspēks.

«Baltijas ceļš ir brīnišķīgs piemērs arī teoloģiskajā paradigmā. Netika gluži griezts otrs vaigs ienaidniekam, taču režīms, kas sapratis tikai varmācības un brutāla spēka valodu, bija šokā. Šodienas cilvēkam, domāju, to pat grūti iztēloties, jo tagadnes džungļos daudzi jo daudzi ir vērtušies vai nu plēsoņās, vai papagaiļos,» saka rakstniece Gundega Repše sarunā par Baltijas ceļu, individuālo un kolektīvo, egoisma kultu, ekonomisko tirāniju, par plikadīdām un šīs pasaules varenajiem.

«Alfrēdam Kalniņam ir ap divsimt piecdesmit solo dziesmu, un tā katra ir kā maza pasaule, kurā iedziļinoties, tu saproti, cik daudz tur smalkumu un nianšu, cik plaša ir emociju un sajūtu gamma,» saka Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) tenors Juris Jope.

Caurbraucot uz Igauniju, mūsu mājās ar savu ģimeni viesojās Arvīds Jozaitis (Arvydas Juozaitis) – lietuviešu filozofs, rakstnieks un publicists, viens no tautas kustības Sajūdis dibinātājiem un vadītājiem. No 2009. līdz 2012. gadam Arvīds dzīvoja Rīgā, iemācījās latviešu valodu, bija kopā ar rīdziniekiem svētku reizēs un ikdienā. Rīgā pieredzētais kļuva par ierosmi viņa grāmatai Rīga – cita civilizācija, par kuru autors saņēma Baltijas asamblejas balvu literatūrā. Nupat Arvīds bija viens no Lietuvas prezidenta amata kandidātiem. Man personiski šis cilvēks (arī viņa ģimene) ir ļoti simpātisks. Šoreiz lūdzu viņu raksturot gan faktorus, kas noteica Lietuvas prezidenta vēlēšanu iznākumu, gan Lietuvas situāciju kopumā. Un – Baltijas ceļu.

«Trakā mākslā es biju ienākusi, un tas ir brīnišķīgi, ka tāda māksla ir un ka Dievs mani uz šī ceļa bija uzvedis. Šai mākslai es kādu laiku – piecdesmit gadus no sava mūža – varēju kalpot pēc vislabākās sirdsapziņas. Dažkārt arī ar milzīgām neveiksmēm, bet pamatā – lielu atzīšanu. Tagad varu teikt, ka man tomēr ir laimējies.» Tā savā grāmatā Ziemcieši. Mirkļi no manas dzīves raksta Vija Artmane.

Šobrīd Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bērnu literatūras centrā apskatāma mākslinieces darbu izstāde. Lasītājiem viņas radošais veikums galvenokārt pazīstams no grāmatām – viņa radījusi ilustrācijas teju 200 izdevumiem, šogad vien klajā nākuši jau 16 izdevumi ar viņas ilustrācijām.

Leģendārajai latviešu aktrisei Vijai Artmanei (1929–2008) 21. augustā apritētu 90. «Ir cilvēki, kas kļūst par aktieriem, jo grib staigāt pa skatuvi skaistās kleitās un saņemt ziedu klēpjus, bet viņa šo profesiju ir ņēmusi līdz serdei un ir nodzīvojusi vairākas dzīves, palikdama ļoti monolīta personība,» saka kinokritiķe Daira Āboliņa, kura tandēmā ar režisori Agitu Cāni-Ķīli veidojušas dokumentālu televīzijas filmu Aktrise un laiks. Vija Artmane. Tās pirmizrāde 21. augustā kinoteātrī Splendid Palace, turpat 17. augustā – pasākums Vijas Artmanes Lielā nakts. Par filmas tapšanu Neatkarīgā uz sarunu aicināja filmas scenārija autori Dairu Āboliņu.

Nu jau deviņus mēnešus tautā iecienītā TV3 raidījuma SuperBingo vadītājas lomā ir Nora Legzdiņa – jauna un enerģiska meitene, kura jau paguvusi iemantot skatītāju mīlestību. Taču viņa vēl ir tikai sava ceļa sākumā – plānu ir daudz un dažādi.

Kad kādreizējā Jaunatnes teātra aktrise Elvīra Baldiņa rāda fotogrāfiju, kur viņa svin savu 50. dzimšanas dienu, jautāju, vai jau toreiz nebija sajūta, ka piecdesmit – tas ir daudz, viņa tik nosmej un saka: «Man arī tagad nav sajūta, ka simts ir daudz!» Svētdien, 11. augustā, viņa pārkāps savas dzīves gadsimta slieksni.

Toma Kreicberga jaunākais romāns Havanas kaķu karalis savu pirmizdevumu piedzīvoja ASV, kur tika izdots angļu valodā un vēlāk arī spāņu valodā. Šopavasar tas Ievas Melgalves tulkojumā iznāca arī latviešu valodā apgādā Zvaigzne ABC, kļūstot par interesantu atradumu daudziem mūsu lasītājiem.

Ar izstādes Neredzamā bibliotēka atklāšanu 29. augustā tiks atzīmēta Latvijas Nacionālās bibliotēkas simtgade. 31. augustā notiks dzimšanas dienas svinības, kad bibliotēkā tiks rīkota Atvērto durvju diena. «Gaidīsim visus, kuriem vien būs vēlme atnākt uz Nacionālo bibliotēku. Nebūs nekādas svinīgās sēdes, bet vienu dienu bibliotēkā notiks dažādi pasākumi, ap 120,» saka Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks. Šogad arī aprit 30 gadu, kopš viņš stājās šīs iestādes vadītāja amatā.

Suzanna Melki ir Helsinku filharmonijas orķestra un Losandželosas filharmoniķu galvenā diriģente kopš 2016. gada. Pirmā un vienīgā dāma, kas vadījusi pasaulslaveno Pjēra Bulēza dibināto Ensemble InterContemporain, un pirmā, kas stājusies pie Milānas operas Teatro alla Scala diriģenta pults operas iestudējumā. Vienlīdz stipra klasiskajā un laikmetīgajā simfoniskajā un opermūzikā, diriģente sadarbojas ar vadošajiem Eiropas orķestriem un operteātriem un laiku pa laikam atlicina laiku dialogam ar savu iekšējo es, jo klusums un klasiskā mūzika, viņasprāt, palīdz izdzīvot mūsdienu fragmentētajā un pārlieku dinamiskajā pasaulē. Latvijā izcilā somu diriģente Suzanna Melki diriģēja jaunā Rīgas-Jūrmalas festivāla atklāšanas koncertus operā 19. un 21. jūlijā ar izcilo Bavārijas Radio simfonisko orķestri, stājoties pie pults maestro Marisa Jansona vietā, kuram ārsts ieteicis mazliet atjaunot spēkus, vasarā atturoties no koncertēšanas. Liktenīga nejaušība, kas ļāvusi Latvijas publikai iepazīt unikālu un spilgtu personību mūzikā.

«Tā kā mēs trijatā muzicējam diezgan reti, lai klausītājiem būtu interesanti sekot mūsu daiļradei, mēs katrreiz atskaņojam kaut ko jaunu, īpaši konkrētajam koncertam rakstītus vai aranžētus skaņdarbus. Tāpēc tas, ko spēlēsim rītvakar, būs tikai rītvakar, un nākamgad jau atkal gatavosim ko citu,» saka pianists Andrejs Osokins.

Ja darbs vienlaikus ir arī hobijs, tad ir ļoti paveicies. Kā, piemēram, vienam no talantīgākajiem jaunā viļņa radiodīdžejiem, Radio Skonto ētera personībai Aleksandram Tuguševam, kurš redzams arī izrādē Čikāgas piecīši. Leģendu atgriešanās.