Personības

«Manas pirmās atmiņas par Dzintaru koncertzāli... Es mācījos Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, un mums vajadzēja obligāti iet uz koncertiem. Skolai bija vienošanās ar filharmoniju, ka audzēkņi var bez maksas tikt uz tās organizētiem koncertiem, un Dzintaru koncertzāle tolaik ietilpa filharmonijā. Es šobrīd gan vairs neko nevaru pastāstīt par mūziku, ko tur dzirdēju, taču sajūtas atceros: vispatīkamākais bija satraukums pēc koncerta, kad, dodoties uz Dzintaru staciju, visi cilvēki kaut ko savstarpēji apsprieda, runāja par to, cik viss bijis interesanti... Parasti es viens uz koncertiem negāju, biju kopā ar draugiem, bija vasara, un mēs nereti vēl aizkavējāmies, staigājot pa Dzintaru mežaparku. Šī sajūtu buķete neizzūd,» smaidot stāsta Guntars Ķirsis, Dzintaru koncertzāles direktors. Dzintaru koncertzāle šogad svinēja 80 gadu jubileju. Šodien kopā ar Guntaru Ķirsi atskatīsimies uz koncertzāles gadiem un ielūkosimies nākotnē.

«Man ir tāds teiciens: es neskriešu šim laikam līdzi, jo es jau esmu priekšā. Un tas nozīmē, ka es zinu pamatu pamatus, pie kuriem daudzi lēnām atkal atgriežas,» saka vairāku paaudžu skatītāju mīlētais aktieris Pēteris Liepiņš. Uz Dailes teātra skatuves atkal atgriezusies Jērādiņa, kur Pēteronkulis stāsta bērniem par dzīvi laukos.

Dziedātāja Dināra Rudāne nebrīnās, ka tagad, decembrī, ir ļoti aizņemta un skrejoša – tikai nezina, vai tas ir saistīts ar māksliniekiem raksturīgo un drudžaino gada nogali vai šovu Izklausies redzēts, kurā viņa plūca uzvaras laurus. Tajā iegūto balvu, 5400 eiro, māksliniece atvēlēja dzīvnieku patversmei Ulubele.

«Viena no svarīgākajām vēstīm Ziemassvētkos – Dievs grib veidot ar cilvēku attiecības. Un attiecībās ar Dievu cilvēks īstenībā sastop sevi, atrod sevī to, ko, šajā sabiedrībā dzīvojot, ir pazaudējis. Attiecībās ar Dievu atrod citu jēgu dzīvei. Kas ir Latvijas lielākā problēma? Cilvēki domā tikai par sevi,» uzskata Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas mācītājs Krists Kalniņš. Saruna ar viņu par gada nogales depresijām, jaunām apņemšanām, labklājību, dalīšanos un laika zagļiem.

Mūžībā aizgājusi latviešu māksliniece Vija Spekke de Saco, informēja Latvijas Mākslinieku savienības vadītājs Igors Dobičins.

Pasaulslavenais Latvijas kontrtenors Sergejs Jēgers atklāj desmit lietu, kas raksturo viņa unikālo personību. Šajā svētku laikā izcilais dziedātājs ļoti aktīvi muzicē un dalās ar savu neizsīkstošo enerģiju un prieka pilno smaidu. Savus spēkus pašmāju slavenākais kontrtenors uzkrāj, gan saldējoties ledus aukstā pirtī, gan gatavojot gardumus savā virtuvē.

Pasaulslavenais Latvijā dzimušais baletdejotājs Mihails Barišņikovs, kurš ASV prezidenta priekšvēlēšanu laikā vērsās pret vēlēšanās nu jau uzvarējušo Donaldu Trampu, lūdz piešķirt viņam Latvijas pilsonību.

Jelgavā, Zemgales olimpiskajā centrā 28. decembrī notiks koncertspēle Es šonakt būšu laimīgs!, ko gadumijā varēs skatīt TV3 ēterā. Tajā galvenās personas būs Baiba Sipeniece-Gavare, Uldis Marhilēvičs un Normunds Jakušonoks. Savukārt galvenā pasākuma aizkadra persona – šova režisore Aija Strazdiņa.

Ziemassvētku gaidīšanas laikā pārstājusi pukstēt aktrises un režisores Dzintras Klētnieces sirds. Tikai šā gada februārī teātra klubā «Hamlets» kolēģu lokā viņa nosvinēja 70. dzimšanas dienu. Pēdējā laikā aktrise uzturējās mājās, jo bija problēmas ar veselību, un piedalījās mazbērnu audzināšanā, kas viņai sagādāja milzu prieku. Viņa bija sākusi rakstīt grāmatu par savu raibo dzīvi un, lai arī bija slima, līdz pat pēdējam dzīves brīdim saglabāja lielisku humora izjūtu.

«Jau diezgan ilgu laiku – deviņus gadus – veidoju izrādes Austrumu robežā, un, manuprāt, tieši šobrīd mēs beidzot esam sapratuši, kādā virzienā šim teātrim ir jāstrādā, kāds ir tā īstais virziens,» saka dramaturgs, režisors un aktieris Kārlis Anitens. Viņam šovakar pirmizrāde teātra klubārestorānā Austrumu robeža – gadumijas koncertizrāde Sapnis par virszemi ar smiekliem, asarām, dziesmām un šampiku.

Daudzi teātrmīļi droši vien vēl atceras Nacionālā teātra aktieri Aivaru Bogdanoviču.

«Es vairs nedomāju par to, ka Ziemassvētki nāk ar dāvanām, es vairāk koncentrējos uz to, ko pati varu iedot. Un tieši šis ir laiks, kad es arī varu vairāk iedot saviem klausītājiem, un šī sajūta ir ļoti laba,» saka dziedātāja Ieva Kerēvica.

Šveices rakstnieka Aleksa Kapī vizīte Latvijā sakrita ar viņa romāna Leons un Luīze iznākšanu apgādā Zvaigzne ABC. Pagājušajā nedēļā kopā ar tulkotāju Silviju Brici viņi abi tikās ar latviešu lasītājiem, un par šo pasākumu sociālajos tīklos bija lasāmas labas atsauksmes. Par to arī nav jābrīnās, Leons un Luīze ir pārsteidzošs romāns, kas aizrauj un ievelk savos tīklos pat rūdītus lasītājus. Par šo darbu, par literatūru un dzīvi saruna arī Neatkarīgajā.

Atvadīšanās no Dzintras Klētnieces 20.decembrī plkst.14-15:30 Lielā Krematorijas zālē, Rīgā, ziņo Latvijas Teātra darbinieku savienība.

«Mans gadskaitlis ir tāds... ietekmīgs,» nokrekšķina Raimonds Pauls. Viņa jubilejas gads aizskrējis vētras spārniem. Tas bijis pilns ar muzikāliem notikumiem.

«Ročesters nav vienkāršs cilvēks, bet man ir saprotams. Viņš ir palaidis garām daudzus savas dzīves gadus, tagad cīnās par to, lai atgūtu savu cilvēcību un mieru. Viņš saprot, ka Džeina var glābt viņa nelaimīgo dzīvi,» par savu jauno lomu saka aktieris Ivo Martinsons. Rīt Valmieras Drāmas teātrī pirmo reizi uz Latvijas teātra skatuves būs skatāma angļu klasiķes Šarlotes Brontē romāna Džeina Eira iestudējuma pirmizrāde.

Jaunajam Nacionālā teātra aktierim Kasparam Aniņam jaunā sezona sākās ar Pūpola lomu Andreja Upīša lugā Sieviete, bet nesen pirmizrādi piedzīvojusi arī Valda Lūriņa režisētā luga Bišumāte un Vilkacis, kurā arī aktierim ir loma.

«Katrai dziesmai ir savs stāsts, arī mans personīgais. Un stāsts ir pārdzīvojums. Varbūt tāpēc es tik bieži nekoncertēju. Labāk retāk satikties, bet tad justies kā salidojumā vai klases vakarā,» saka mūziķis Dons, kurš ierakstījis jaunu albumu un gatavojas februāra koncertiem Arēnā Rīga.

«Mūsu laiks ir tik interesants, informācija tik dažāda un tās ir tik daudz, ka ir kaifs dzīvot. Žēl iet gulēt, tērēt laiku. Šis cilvēkam ir grūts laiks – jāizdomā, nevis ko darīt, bet – ko nedarīt,» saka režisors un producents Andrejs Ēķis, kura veidotā pikantā komēdija Svingeri pirmizrādi piedzīvo tieši Ziemassvētku gaidīšanas laikā.

«Esmu diriģents, tāpēc saku – nāciet klausīties mūziku, veltiet savu laiku mākslas baudīšanai,» teic diriģents Ainārs Rubiķis, aicinot uz Pētera Čaikovska operas Jevgeņijs Oņegins jauniestudējuma pirmizrādi šovakar Latvijas Nacionālajā operā.

Nākamā gada 16. janvārī leģendārais, tautā mīlētais estrādes mākslinieks Viktors Lapčenoks atzīmēs savu 70 gadu jubileju.

Žurnāliste Ksenija Zagorovska šogad izdevusi grāmatu Pēdējās stacijas priekšnieks (Начальник последней станции). Tā uzrakstīta ar nepārprotamu urķīgu interesi un pietāti pret mums, latviešiem, neizzinātu personību – latvieti Ivanu Ivanoviču Ozoliņu. Latvijā teiktu: Jāni. Pilnā vārdā Johanu Aleksandru Jakovu Ozoliņu (1873–1913). Rīdzinieku. Astapovas dzelzceļa stacijas priekšnieku Krievijā. Šajā stacijā, skandalozi aizbēdzis no mājām, nedēļu pirms savas nāves slimības dēļ izkāpa rakstnieks Ļevs Tolstojs, un Ivans Ozoliņš 1910. gada 31. oktobrī tika ierauts notikumos, kas pārbaudīja viņa cilvēcisko kodolu. Būtu viņš citāds, nebūtu šāda stāsta.