Personības

«Veselība, enerģija, garīgais un fiziskais spēks – galvenais, kas man šobrīd dzīvē nepieciešams, tad varu domāt, strādāt un iet pa dzīvi ar atvērtu sirdi,» saka Jānis Jarāns. Aktieris, kurš daudziem asociējas ar Miedziņu no Latvijas Televīzijas kādreizējā leģendārā raidījuma Miedziņš nāk, citiem – ar Induli no šobrīd aktuālā seriāla UgunsGrēks, šodien atzīmē savu 60. dzimšanas dienu.

«Man patīk jebkurš gadalaiks, bet katram cilvēkam tuvākais droši vien ir laiks, kad pats nācis šajā pasaulē, un man tas ir jūnija sākums. Līdz ar to jūniju izjūtu kā savu laiku. Ir daudz spēka, gribas darboties, jo pēc latviešu ticējumiem vasaras saulgrieži ir visa dzīvā pilnbrieda laiks,» saka horeogrāfs, tautas deju pedagogs, Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra Mazā ģilde Tautas deju ansambļa Līgo mākslinieciskais vadītājs, Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku virsvadītājs Jānis Purviņš.

Viņa ir piedzīvojusi trīs Rūdolfa Blaumaņa lugas Skroderdienas Silmačos iestudējumus un nospēlējusi tajos jau četras lomas. Vispirms viņa bija mazā Tonija režisora Valdemāra Zandberga 1984. gada iestudējumā Liepājas teātrī. Režisora Edmunda Freiberga 2002. gada skatuves versijā viņa spēlēja gan Ieviņu, gan vienu sezonu – arī Zāru. Bet jau sesto sezonu – 2010. gada iestudējumā, ko veidojusi Indra Roga – Nacionālā teātra vadošā aktrise Dita Lūriņa-Egliena ir lepnā Silmaču saimniece Antonija.

«Jau šobrīd varu droši prognozēt – pēc Dziesmu svētkiem es jutīšos laimīgs. Iedomājieties – satikties aci pret aci ar tūkstošbalsīgu kori, uzrunāt to ar žestu, ar elpas mājienu, ar vienu kustību iespaidot...» prognozē leģendārais latviešu diriģents, kādreizējais Rīgas Doma kora skolas (RDKS) direktors un šīsdienas gaviļnieks Jānis Erenštreits, gaidot šā gada lielāko notikumu – XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus.

Ārste, psihoterapijas doktore Roza Džamaldajeva dzimusi Čečenijas-Ingušijas Autonomajā Republikā. Kopš 1999. gada viņa ir Latvijas pilsone. Latvijas pilsonība ir arī viņas pieciem bērniem. Roza uzsver, ka vienmēr ļoti lepojusies, ka ir čečeniete no ļoti senas čečenu dzimtas. Viņa nekad nejūtas sveša ārpus dzimtenes, un ja dzīve tā lēmusi, ka viņas mājas tagad ir Latvijā, tad viņa to uzņem kā savas mentalitātes sastāvdaļu.

Galerijā Daugava atklāta ievērojamā plakātista Jura Dimitera personālizstāde Dimitera kunga izstāde. Viņš pārstāv ietekmīgo mākslinieku dzimtu – gleznotājas Džemmas Skulmes un aktiera Artūra Dimitera dēls, gleznotāja Oto Skulmes un tēlnieces Martas Skulmes mazdēls. Viņa darbiem raksturīga ironija, paradokss, simbolu un alegoriju valoda, un tās netrūkst arī darbos jaunākajā izstādē.

«Tie nav kapu svētki, tā ir mūsu sezonas noslēguma balle,» aktieris un režisors Intars Rešetins saka par koncertu Hameleona rotaļas – Spanovska ballīte, ar ko Dailes teātris šonedēļ noslēdz aizvadīto sezonu. Pēdējam koncertam 12. jūnijā sekos arī sezonas noslēguma balle.

«Es zinu, ka, pabeigusi akadēmiju, strādāšu teātrī. Un tuvākajā nākotnē sevi redzu kā gudru un attīstītu aktrisi – tādu, kura grib un var,» pārliecināta ir topošā aktrise Anete Krasovska. Viņa spēlē Mariju TV3 vasaras karstākajā seriālā Viņas melo labāk.

Valmieras Drāmas teātra aktrise Ilze Pukinska uz sarunu ierodas smaidoša, pievilcīga, dzīvespriecīga. Ar enerģisku smaidu viņa nevērīgi izmet: «Man 25. maijā ir dzimšanas diena, bet es gadus vairs neskaitu.» Lai arī dzimšanas diena ir skaistā laikā – pavasara ziedonī, Ilze par šīm godu reizēm nemēdz runāt. Viņa vienkārši ir sieviete sievietes gados. Tikpat ziedoša, dzīvespriecīga un enerģiska kā gadalaiks, kurā viņa nākusi pasaulē.

Mēs dzīvojam mainīgā un dinamiskā pasaulē. Sabiedrība pārveidojas. Un cilvēki arvien vairāk un biežāk strādā, veido attiecības un dzīvo ārpus tās valsts, kurā piedzimuši un uzauguši.

«Izrādes tēma ir aktuāla jebkuram latvietim, jo šajā telpā, ko sauc par Latviju, ik dienu sastopamies ar citu tautību cilvēkiem. Izrādes režisors ir krievs, tā notiek krievu valodā ar subtitriem latviešu valodā, tajā runājam par krievu integrāciju sabiedrībā,» saka aktrise Inga Alsiņa-Lasmane. Rīt Jaunajā Rīgas teātrī režisora Vladislava Nastavševa iestudējuma Cerību ezers pirmizrāde.

«Viņš ir izcils komponists ar pasaules vārdu, tas ir nenoliedzami,» tā par gruzīnu izcelsmes kolēģi komponistu Giju Kančeli (79) saka Raimonds Pauls. Rītvakar pulksten 20 Rīgas festivāla ietvaros Rīgas Kongresu namā skanēs abu meistaru kino mūzika.

Izskolojusi jau septiņus aktieru un režisoru kursus, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) docente un lieliskā aktrise Zane Daudziņa visus teātra mīļus šonedēļ aicina uz LKA dramatiskā teātra aktieruabsolventu diploma izrāžu skati.

«Īpašas svinības šodien neesmu plānojis, tomēr nojaušu, ka meitas gatavo kādu pārsteigumu,» smaida aktieris un režisors Gundars Silakaktiņš. Viņu šodien suminām 37. dzimšanas dienā!

«Unikāls notikums Latvijas kultūras dzīvē un ļoti eksotiska kultūrpieredze,» tā par gaidāmo Pekinas operas viesizrādi Latvijā saka etnomuzikologs Boriss Avramecs. Latvijas Nacionālajā operā 1. jūnijā būs iespējams noskatīties Ķīnas senās kultūras pērli – operu Jan ģimenes varones (Female Generals of the Yang Family) Pekinas nacionālās operas iestudējumā, kas demonstrēs krāšņu skatuvisko ietērpu un autentisko instrumentu skanējumu.

Šogad septembrī apritēs 20 gadu, kopš tautā iemīļotais aktieris, komiķis un traģiķis Edgars Liepiņš uz mums raugās no balta mākoņa maliņas un viņam ierastajā manierē joprojām sveicina no turienes ar saviem spārnotajiem vārdiem «Uz redzēšanos kādreiz maijā!».

«Dejojot es paceļos spārnos un kā Ikars lidoju virs ikdienības. Bet dejas beigās es atkal kā Ikars – ar blaukšķi nonāku zemē,» atzīstas pasaulslavenā latviešu izcelsmes dejotāja Vija Vētra. Jau daudzus gadus ceriņu ziedēšanas laikā viņa ir Rīgā, un arī šis pavasaris nav izņēmums.

«Kamēr man dod spēlēt grūtnieces, tikmēr dzīve ir skaista,» saka Valmieras Drāmas teātra aktrise Ilze Pukinska, kura šodien atzīmē nozīmīgu «pusapaļu jubileju, jo apaļa jubileja ir simts gadu», piebilstot, ka nelepojas ar gadu skaitli, ko svin. «Varat uzrakstīt – man riebj tas gadu skaitlis,» dzirkstoši smejot, viņa piebilst.

«Kad man palika 29 gadi, vienā brīdī notika tāds kā lūzums: es sapratu, ka vairs negribu dzīvot tā, kā agrāk, bet pa jaunam arī īsti vēl nemāku. Ir iestājies krass iekšējo pārmaiņu laiks,» saka Latvijas Nacionālās operas soliste Jolanta Strikaite-Lapiņa. Svētdien viņai paliks apaļi 30!

Pirms dažiem gadiem man bija iespēja apskatīt tēlnieka Igora Vasiļjeva darbnīcu Vecāķos. Tēlnieka mamma Irina vēl bija dzīva. Miniatūrā, joprojām skaistā sieviete saudzīgi glāstīja dēla veidotās koka skulptūras un bija gatava runāt par katru no tām. Par pianistu Venu Kleibernu, kura krūšutēlu Igors veidojis. Par abu tikšanos. Par aktieri un draugu Vasiliju Ļivanovu. Par Igora sievietēm gan mamma nesacīja neko. Bet viņas bija. Skulptūru bija daudz, tēli skatījās gan virsū, gan garām un šķita pat atdzīvojamies. Jo koks tomēr ir dzīvs materiāls pat pēc tam, kad jau nocirsts.

Šodien 57. dzimšanas dienā suminām komponistu Juri Kulakovu. Neveiksmīgs bija mans mēģinājums sazvanīt mūziķi viņa svētku priekšvakarā, tāpēc sūtīju īsziņu ar lūgumu, lai piezvana, kad ir brīvs brīdis nelielai sarunai. Viņš vienmēr ir bijis atvērts komunikācijai ar medijiem, un tā bija arī šoreiz. Tikai šī bija pavisam neparasta saruna. Tā notika ar īsziņu starpniecību.

«Dzīve ir kā šūpoles: te tā ir augšā, te lejā, un tas ir tikai normāli. Es esmu atradusi savu vietu mūzikā, esmu iemīlējusies un laimīga, un ceru, ka šīs izjūtas turpināsies vēl ilgi,» saka akordeoniste, Londonas Karaliskās mūzikas akadēmijas absolvente un Latvijas Lielās Mūzikas balvas 2012 laureāte Ksenija Sidorova. Viņu šodien sveicam 27. dzimšanas dienā!