Personības

«Pašlaik dzīvei ir ļoti straujš temps. Ļoti baidos, ka vairs nebūšu sava laika pavēlniece, jo darbs rit pilnā sparā un nelaiž vaļā. Lielākā māksla ir atrast līdzsvaru starp darbu un mājām, kas gan noteikti nav nekas jauns sievietēm, kuras strādā un kurām ir bērni. Bet ir ko turēt!» sarunā par ģimeni, mājām, jaunajiem amata pienākumiem un laiku sev atklāj sievišķīgā un allaž smaidīgā Latvijas ekonomikas ministre, talantīga šahiste un četru bērnu māmiņa Dana Reizniece-Ozola.

«Mana dzīve ir mainījusies uz labo pusi! Lai arī sākumā bažījos, kā būs, ko varēšu un ko nevarēšu paspēt, kad man būs bērns, tagad varu teikt, ka prioritātes ir mainījušās – tās sakārtojušās tā, ka tieši bērns un ģimene man ir pats svarīgākais!» priecīgi saka dziedātāja Vineta Elksne. 19. novembrī viņa kļuva par mammu savai pirmdzimtajai – meitiņai Robertai.

Sievišķīga, šarmanta, aristokrātiska, skaista, plastiska, temperamentīga – tā raksturota Milda Klētniece, dzimusi Lange 1915. gada 11. martā Rīgā. Sešdesmit no deviņdesmit trīs savas dzīves gadiem viņa atdevusi teātrim.

Tā vien gribas tikko iznākušo instrumentālās mūzikas disku dēvēt par platīti – tā pierastāk. Un uz platītes vāka dzīvesgudrs, izskatīgs un talantīgs muzikants – Aivars Hermanis. Viņam 7. martā dzimšanas diena, pieauguša cilvēka briedums – 60 gadu. Daudzkārt atzīts par Latvijas labāko ģitāristu. To šodien, 6. martā, koncertā varēs izbaudīt tie, kam patīk ne tikai Aivara daiļrade, bet arī dziedātāji Ieva Akuratere un Igo.

«Esmu latviete, rakstu latviski un par latviešiem un lepojos ar to. Mūsu vēsture ir tik bagāta, ka nav jēgas meklēt citus iedvesmas avotus,» saka rakstniece Inguna Bauere, kuras darbu tematika galvenokārt saistīta ar mūsu vēsturi un Latvijas notikumiem. Pašlaik grāmatu autore raksta apjomīgu vēsturisku romānu par 19. gadsimta Jaunpiebalgu, kura pirmās daļas Mācītājs un viņa dēls atvēršana notika Latvijas Grāmatu izstādes 2015 laikā Ķīpsalā.

«Es zinu, ka mani gaidīja kā puiku. Ģimenē jau bija meita, tāpēc vecāki gribēja dēlu. Bērnībā šajā sakarā man bija pārdzīvojumi, bet daudzus gadus vēlāk sapratu, cik ļoti tomēr no debesīm esmu bijusi paredzēta būt par meiteni – ja pat piedzimu 8. martā,» saka Liepājas teātra aktrise Sigita Jevgļevska. Svētdien, Sieviešu dienā, viņa svinēs savu 45. dzimšanas dienu!

«Rīga un šis teātris manā personiskajā karjerā nozīmē jaunu kvalitāti un virzību uz Eiropu,» atzīst ukraiņu tenors Dmitro Popovs, kurš mūsu skatītājiem labi zināms jau kopš 2007. gada. Šovakar Latvijas Nacionālajā operā un baletā tenors Dmitro Popovs izpildīs Hercoga lomu Džuzepes Verdi operā Rigoleto. Savukārt 7. martā viņš dziedās Rūdolfa lomu Džakomo Pučīni operā Bohēma, kad pie diriģenta pults būs Tadeušs Voicehovskis.

«Es vairāk domāju par šodienu, nevis pagātni vai nākotni. Un šodiena ir forša. Man tuvie cilvēki ir sveiki un veseli, un, paldies Dievam, te pagaidām ir miers,» saka šīs dienas jubilārs jurists Aivars Borovkovs.

«Katru gadu arvien vairāk mācos novērtēt to, kas man ir, nevis skumstu pēc tā, kā nav. Ja ko gribu, es eju, daru un to sasniedzu, jo uzskatu, ka viss ir mūsu pašu rokās!» saka dziedātāja Linda Dinsberga, kura plašāk pazīstama ar skatuves vārdu Anmary. Viņu šodien sveicam pusapaļajā 35. dzimšanas dienā!

«Domāju, šis režisors man vēl ilgi paliks atmiņā viņa krampja un armijas kārtības dēļ, kādu vēl nekad iepriekš neesmu piedzīvojusi,» saka aktrise Agnese Cīrule, kurai ceturtdien pirmizrāde uz lielās skatuves Latvijas Nacionālajā teātrī poļu režisora Andžeja Bubeņa iestudējumā Vīnes meža stāsti.

«Pēc meitas piedzimšanas man ir zudušas daudzas bailes. Pirms tam ļoti daudz ko neuzdrošinājos, jo man bija bail no citu vērtējuma. Arī šo lomu droši vien nebūtu uzņēmusies, jo būtu baidījusies no tā, kā cilvēki uztvers to, ka es taču neesmu aktrise. Skaidrs, ka skatītāji vērtēs, bet man no tā vairs nav bail!» saka dziedātāja Ginta Krievkalna (27).

Mākslas kuratoru, Kīvikas Mākslas centra projektu vadītāju, bijušo Norvēģijas Nacionālā mākslas muzeja direktoru Sūni Nūrdgrēnu no Zviedrijas Purvīša balvas pretendentu izstādē Arsenālā izdevās satikt pirms atbildīgā žūrijas lēmuma, rūpīgi vērojot izliktos darbus. Izstādi vēl tikai iekārtoja, ne viss bija līdz galam izlikts, un skaidrs, ka tobrīd vēl neviens, žūrijas locekļus ieskaitot, nezināja, ka balvu šogad saņems mākslinieks Miķelis Fišers. Vienojāmies, ka runāsim par to, kā zviedru eksperts redz Purvīša balvas nominantu izstādi un kas varētu būt tas, uz ko mūsu lasītājiem izstādē būtu vērts pievērst uzmanību. Jāpiebilst, ka satikāmies pie Gintera Krumholca darba.

Vēlā pēcpusdienā iebraucot Raunas mācītājmuižā, kur saule apspīd sociālās aprūpes centra ēkas, man pretim iznāk vairāki ļaudis, starp kuriem ir vienkārši ģērbusies sieviete tumšsarkanā jakā, sarkanā adītā cepurē, filca zābakos. Atklātu, bērnišķīgi ieinteresētu skatienu viņa noraugās un uz labdienu atbild: «Mani sauc Margrieta Skalbe. Es jums vēlos kaut ko pateikt.»

«Ļoti vienkārši – spēlēšu Izraidītos,» saka aktieris Dainis Grūbe, vaicāts, kā sestdien, 28. februārī, svinēs savu 31. dzimšanas dienu, un piebilst: «Starp citu, savā dzimšanas dienā Izraidītos spēlēju jau otro gadu pēc kārtas.»

«Ar vislielāko baudu tagad skatos baletu, priecājos par saviem kolēģiem, kuri joprojām dejo, un manī nav ne kripatiņas nožēlas. Bet man ir viens sapnis, kas atkārtojas – ka man beidzot Aivaram Leimanim ir jāpasaka, ka es vairs nedejoju...» smaida operdziedātāja Anta Jankovska. Vienpadsmit baletā nodejotus gadus viņa vienā dienā nogrieza kā ar nazi un sāka mācīties dziedāt.

Šīs nedēļas nogalē, no 27. februāra līdz 1. martam, izstāžu zālē Ķīpsala norisināsies Latvijas grāmatu izstāde 2015. Tās ietvaros sestdien, 28. februārī, pulksten 12 Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmas Bērnu un jauniešu žūrija eksperti no visas Latvijas jau 13. reizi nosauks populārākās grāmatas, ko lasījuši pagājušā gada laikā. Rakstnieki, ilustratori, tulkotāji un izdevēji saņems šokolādes grāmatu kā augstāko jauno lasītāju godalgu.

«Uzdāviniet man savu prieku! Varbūt izklausās filozofiski, bet man tiešām ir svarīgi, lai man apkārt ir priecīgi cilvēki. Prieks, miers, saule un ģimene līdzās – tik vien man vajadzīgs!» saka arhitektūras studente, profesionāla fotogrāfe un Latvijas Radio burtu princese Linda Rutule. Viņu šodien sveicam 22. dzimšanas dienā!

«Nekad dzīvē neesmu gaidījis savu dzimšanas dienu. Tā pienāk, to nosvin, un miers. Neesmu centrēts uz sevi,» saka mākslinieks un Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) asociētais profesors Pēteris Postažs. Šodienas gaviļnieks, sagaidot 75 gadu jubileju, izņēmuma kārtā dzimšanas dienu svin ar četrām izstādēm, no kurām viena tiks atklāta šodien Gulbenes muzejā.

Runas par to, ka Rainis savulaik bijis latviešu Nobela prēmijas kandidāts literatūrā, laika gaitā apaugušas ar biezu kultūrslāni. Nereti šis apgalvojums, kam nav nekāda objektīva pamata, izskan pat diezgan kategoriskā līmenī.

Saruna ar Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) rektoru Alekseju Naumovu un prorektoru Andri Teikmani par LMA nākotnes plāniem, par atrašanos jauna tehnoloģiskā lēciena priekšā un mūsu gatavību šim lēcienam. Par to, vai Latvijas politiskajai elitei ir stratēģiskais redzējums, kādā veidā iespējams veikt valsts attīstības izrāvienu, un kāda ir inovatīvo tehnoloģiju loma šā izrāviena realizācijai?

«Atrādīt savu mūziku citiem – tā daļēji ir egoistiska pašapmierināšanās. Vari rakstīt dziesmas vai fotografēt cilvēkus un glabāt pie sevis, priecāties klusībā, bet iekšēji ir rodama urdošā izjūta pēc novērtējuma,» saka aktieris Ivars Krasts. Viņš sarakstījis muzikālo pavadījumu diviem režisora Andra Kalnozola dzejoļiem, kas šovakar pirmoreiz publikai izskanēs iestudējuma Benzīnvīrs pirmizrādē teātrī Dirty Deal Teatro.

«Latvijā es jūtos ļoti labi. Manuprāt, latvieši ir daudz atvērtāki un brīvāki nekā lietuvieši. Varbūt jāsaka – ne tik ļoti iebaidīti. Man vienmēr bijis grūti Lietuvā, lietuvieši baidās priecāties, būt laimīgi, pastāvīgi viņiem ir vainas izjūta, bet, ja tādas nav, tā ir jāizdomā. Un viss, ko teicu, ir arī manī, bet tieši tas mani vienmēr ir tracinājis, jo esmu redzējusi arī citādus cilvēkus un citādu veidu, kā dzīvot. Patiesībā šajā teātrī esmu izaugusi profesionāli, kā māksliniece,» saka operdziedātāja Asmika Grigorjana – lietuviete ar armēņu asinīm.