Personības

«Tekstus var rakstīt dažādi: romantiski un poētiski, caur puķēm, ļoti tieši, pragmatiski un pat līdz riebumam atkailināti. Viss atkarīgs no zvaigžņu stāvokļa un konkrētā brīža emocijām. Man nav tāda uzstādījuma: es to darīšu tā. Es savus klausītājus esmu uzrunājis arī ļoti primitīvi, man bijušas dziesmas, kas dod pa taisno. Bet šajā albumā vairāk jālasa starp rindām,» saka populārais mūziķis Jānis Stībelis.

«Tā kā esmu pārliecinājusies, ka cilvēks domā, bet Dievs dara, mana šā gada apņemšanās ir ļauties dzīves skaistumam un tās neprognozējamībai,» saka Latvijas Nacionālās operas soliste Evija Martinsone. Viņai šodien svētki – 35. dzimšanas diena!

«Vai, Dieviņ, nesvinēšu!» saka Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce, izdzirdot jautājumu par dzimšanas dienas svinību iespējamo scenāriju. «Trešdienas rītā parasti ir būvsapulce atjaunojamajā Mākslas muzeja ēkā Valdemāra ielā, pēc tam visu dienu būšu savā darba vietā.» Un šogad tā sanācis, ka pat dzimšanas dienas vakarā viņa būs aizņemta darbos – vakarā paredzēts priekšlasījums kādā seminārā.

Piektdien uz kinoekrāniem iznāk par pirmo šausmu filmu Latvijā nodēvētā filma M.O.Ž. (M.O.Ж. – мужчина в оранжевом жилете). Pirmizrādi tā piedzīvoja pērn Starptautiskajā fantāzijas filmu festivālā Monreālā, kas tiek uzskatīts par vienu no ievērojamākajiem šī žanra spēlētājiem pasaulē. Straujo pavērsienu radošajos meklējumos Aiks Karapetjans komentē kodolīgi: «Negribēju taisīt filmu par reālo dzīvi, sociālām figņām un tā tālāk.»

«Galvenās ir atklāsmes, ko mākslinieks noskaidro pats sevī, radot darbus. Meklējumi nekad nebeidzas, bet man aktuāls bijis un ir eksperiments un tas, cik daudz iespējams izdarīt ar vienu materiālu, kur ir tā robežas, un visam vēl klāt sevis pārbaudīšana, savu spēju robežu noskaidrošana,» saka keramiķe Elīna Titāne. Rīgas Porcelāna muzejā apskatāma viņas jaunākā personālizstāde Baltās pēdas.

«75 gadi ir ļoti skaists laiks, lai saprastu, vai dzīve ir vai nav velti nodzīvota,» atzīst latviešu animācijas vecmeistars Ansis Bērziņš. Šodien 75. dzimšanas dienu viņš atzīmēs savu vistuvāko cilvēku lokā.

«Uzskatu, ka ir ļoti daudz lielisku krievu tautības cilvēku un daudz negatīvi noskaņotu latviešu – un otrādi. Labajam un sliktajam nav nacionalitātes un politiskās piederības,» neilgi pēc piedalīšanās Krievijā populārā televīzijas šovā spriež pašmāju mūziķis Markus Riva (īstajā vārdā Miķelis Ļaksa). Pēdējā laikā guvis neatsveramus iespaidus dažādās dzīves frontēs, viņš mērķtiecīgi raugās nākotnē.

«Šobrīd dzīvoju izjūtās par to, kādi būs koncerti, bet, kad sāku domāt par pagājušo, kļūstu emocionāla. Domāju, ar šo tiks pieliks viens punkts un atvērtas durvis kam jaunam un ļoti jaukam,» saka dziedātāja Aija Andrejeva, kura no rītdienas klausītājus aicina ar viņu nosvinēt 10 uz skatuves pavadītos gadus jubilejas koncertā Soļi. Koncertturneju viņa uzsāks Vidzemes koncertzālē Cēsis un noslēgs koncertzālē Palladium 24. aprīlī.

Le­ģen­dā­rās rok­gru­pas Me­nu­ets da­līb­nie­ce, Jug­las mū­zi­kas sko­las flau­tas spē­les pe­da­go­ģe Bai­ba Ja­ge­re, vei­do­jot sa­vu ēdien­kar­ti, vai­rāk uz­ma­nī­bas pie­vērš tam, lai pro­duk­ti ir svai­gi, un priekš­ro­ku dod Lat­vi­jā audzē­ta­jai pre­cei.

«Man vienmēr ir patikuši šausmu stāsti, patīk režisora Deivida Linča filmas, patīk arī Hofmaņa slavenākie darbi, kas ir arī pateicīgi vizualizēšanai izrādē vai filmā, jo tie ir pilni ar spocīgiem brīnumiem,» saka Andris Vilcāns. Pēc septiņu gadu pārtraukuma komponists, kurš jau 12 gadus dzīvo ASV un strādā reklāmas jomā, atkal sarakstījis mūziku dramatiskā teātra izrādei un pirmo reizi strādā Liepājas teātrī – 13. februārī Liepājas teātrī pirmizrāde E.T.A. Hofmaņa pasakai pieaugušajiem Zelta pods.

«Labā lieta ir tā, ka savu darbu apvienoju ar izklaidi,» saka rītdienas gaviļnieks Juris Kaukulis, kurš atzīst – nav nekas neparasts, ka savu dzimšanas dienu svinēs, spēlējot koncertā. Šoreiz – Liepājas klubā Fontaine Palace.

«Jauna komēta Polijas literatūras debesīs» – tā par Dorotu Maslovsku pēc viņas debijas romāna Poļu–krievu karš zem sarkanbaltā karoga (2002) iznākšanas rakstīja franču laikraksts Le Monde. Tad Dorotai Maslovskai bija deviņpadsmit gadu, tagad viņa ir viena no slavenākajām poļu mūsdienu autorēm, kuras darbi tulkoti un iestudēti daudzviet pasaulē.

«Es vispār pēc dabas esmu slinks. Man, protams, ir atbildības izjūta, bet es jūtu, ka esmu palicis vēl slinkāks. Man vairs negribas būt tik publiskam, drīzāk gribu kaut kur norakties... Varbūt tas uz vecumu?» smaidot saka Liepājas teātra aktieris Edgars Pujāts. Viņam šodien 44. dzimšanas diena!

«Dzirnas ir kā mazs bērns, ko ne uz mirkli nevar atstāt vienu,» saka deju grupas Dzirnas radītājs un skolotājs Agris Daņiļevičs. 12. februārī notiks viņa izveidotā kolektīva 30 gadu jubilejas koncerts 1 un kopā – Dzirnām 30. «Ar Dzirnām esam kopā bijuši dažnedažādās vietās, ne tikai treniņzālē un uz skatuves, bet arī ūdenī, džungļos un tuksnesī.»

«Esmu mazliet apslimusi, līdz ar to lielas ballītes nebūs. Svinēšu kopā ar vīru, dēlu, vedeklu un mazdēliņu, bet ar meitu un mazmeitām sazināšos skaipā,» saka Anita Garanča. Šodien leģendārajai vokālajai pedagoģei dzimšanas diena, ko viņa pati dēvē par «ne šis, ne tas, tāds dekoratīvs skaitlis – 66».

Pagājušajā nedēļā Rīgā viesojās divi zviedru rakstnieki, kuru vārdi droši būtu ierakstāmi mūsdienu skandināvu kriminālžanra slavas zālē. Savu karjeru viņi veidoja kā veiksmīgi detektīvseriālu scenāristi, sākot ar Pēra Valē un Maijas Šēvales romāniem.

«Pirms četriem gadiem jau biju pieņēmis stingru lēmumu, ka vairs neatgriezīšos Eolikā. Pa šo laiku nekāds kontakts man arī nav bijis ne ar iepriekšējiem kolēģiem, ne ar producentu Juri Milleru. Bet dzīve mēdz ieviest savas korekcijas,» saka Latvijas estrādes leģendas – kvarteta Eolika – solists Viktors Zemgals.

Par dārzkopi viņa kļuvusi tāpēc, ka, bērns būdama, allaž gājusi līdzi mammai – agronomei. «Bērnībā visas vasaras pavadīju dobēs – uz lauka vai siltumnīcās. Man patika darīt ar savām rokām un patika, ka varu redzēt rezultātu,» saka leģendārā Māra Skrīvele. Par ābolu Māru dēvētā dārzkope uzskata, ka latvietis vienmēr bijis, ir un būs zemes cilvēks, vien dažbrīd latvietis varot nedaudz attālināties no zemes darbiem, bet līdz ar gadiem, ar vecumu un tam līdzi – ar prātu un instinktīvi viņš atkal sāk meklēt zemi. «Paskatieties, kas piektdienas vakaros notiek Rīgā – visi brauc ārā no pilsētas, uz laukiem. Zeme dod spēku.»

«Tas būs kaut kas neredzēts, maģisks un tajā pašā laikā cilvēkam saprotams,» saka Happy Dance Studio vadītāja un deju skolotāja Līva Gudule, kura kopā ar Mārtiņu Līdaku iestudējusi Latvijā pirmo ēnu deju teātra izrādi Ēnas nāk gaismā. Pirmizrāde sestdien, 7. februārī, teātrī Skatuve.

«Man ir pietiekami daudz iespēju izpausties citos mūzikas žanros, kur savu personību, ja to vēlos, varu izlikt priekšplānā. Tāpēc, strādājot teātra mūzikas žanrā, man ļoti būtiski šķiet kopējo vēstījumu papildināt ar noskaņu, ko var radīt ar skaņas palīdzību, bet nelīst priekšplānā un starmešu gaismā necensties pārspēt aktierus, kas man tāpat neizdotos,» saka muzikologs, žurnālists un komponists Edgars Raginskis (30).

«Tas nav apbalvojums amatam, tas ir apbalvojums cilvēkam par viņa padarīto, un tieši tādēļ man ir liels prieks to saņemt. Tas ir par milzīgo darbu, kas veikts vairāk nekā 20 gadu garumā,» saka Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes (LU EVF) Starptautiskās ekonomikas un biznesa katedras profesore Baiba Šavriņa. Janvāra beigās viņa saņēma kavaliera pakāpes Akadēmiskā palmas zara ordeni.

«Būšu mājās ar savējiem,» dzimšanas dienas svinēšanas plānus atklāj režisors Valdis Lūriņš un paskaidro, ka vārdā «savējie» viņš ietver ne tikai sievu un abus jaunākos dēlus Kristapu (14) un Valteru (10), bet arī vecāko dēlu Niklāvu un meitu Ditu ar ģimeni.