Saeimas deputāti šodien nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā parlamentārās izmeklēšanas komisijas Ķemeru sanatorijas jautājumā priekšlikumu uzdot Ministru kabinetam rast tūlītēju risinājumu Ķemeru sanatorijas ēku "bojāejas apturēšanai".
Noslēdzot parlamentārās izmeklēšanas komisijas Ķemeru sanatorijas jautājumā darbu, komisijas deputāti attiecīgo uzdevumu bija virzījuši Saeimā kā patstāvīgo priekšlikumu, aģentūru LETA iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā. Deputāti šodien nolēma to nodot izskatīšanai minētajā komisijā.
Lēmums paredz, ka, piedaloties ekspertiem, nepieciešams izvērtēt objekta attīstības perspektīvas un ar valsts un pašvaldības aktīvu iesaistīšanos nodrošināt Ķemeru sanatorijas kultūrvēsturiskā kompleksa darbības ilgtspēju, iepriekš informēja komisijas priekšsēdētājs Dāvis Stalts, uzsverot, ka ir jāmaina pasīvā attieksme pret Latvijai nozīmīgiem kultūrvēsturiskajiem objektiem.
Komisija iepriekš pieņēma gala ziņojumu, to parakstījuši visi komisijas deputāti, no kuriem divi - ar atrunām. Šodien Stalts deputātiem sniedza ziņojuma prezentāciju.
Vērtējot komisijas deviņos mēnešos paveikto, Stalts kā panākumus min sākto kriminālprocesu un valsts aizdevuma piešķiršanu Jūrmalas domei, kā arī valstij radušos zaudējumu kultūrvēsturisko pieminekļu bojājumu dēļ aprēķināšanu. Tāpat komisija izstrādājusi grozījumus Ķemeru nacionālā parka likumā, kas jau pieņemti galīgajā lasījumā Saeimā.
Komisija arī vērsusies ģenerālprokuratūrā ar lūgumu vērtēt Privatizācijas aģentūras darbu attiecībā uz valsts interešu aizsardzību Ķemeru sanatorijas privatizācijas gaitā.
Stalts atzīst, ka komisija nav varējusi paveikt vēl vairumu citu uzdevumu: "Šajā situācijā būtu jāsoda konkrētas amatpersonas, taču noilgums, kā arī milzīgais dokumentu apjoms, kurā apslēptas pārkāpumu pēdas, nav ļāvis komisijai atšķetināt visus vēsturiskos ar privatizācijas procesu saistītos notikums, kuri, iespējams, bijuši prettiesiski." Viņš arī akcentē, ka komisija savā darbā koncentrējās uz aktuālajiem notikumiem Ķemeru sanatorijas jautājumā.
Raksturojot izmeklēšanas komisijas deviņus mēnešus ilgo darbu, Stalts norāda, ka darbs ir bijis nozīmīgs. "Esam demonstrējuši, ka Latvijā joprojām daļai sabiedrības un politiķu ir nozīmīgs valsts kultūrvēsturiskais mantojums un tautsaimniecības pilnvērtīga atdzimšana, izmantojot Latvijas dabas resursus. Tāpat esam darījuši daudz, lai liktu saprast, ka šis nihilisms turpināties nevarēs, un, lai arī visi komisijas deputāti aktīvi nepiedalījās komisijas darbā, bija jūtama ieinteresētība atrisināt šo valstiski būtisko Ķemeru sanatorijas nākotnes jautājumu," uzsver komisijas priekšsēdētājs, atzīmējot, ka cīņa par savas valsts vērtībām un gudru izaugsmi ir tikai ceļa sākumā.
Vienlaikus Stalts uzsver, ka, noslēdzot komisijas darbu, tās deputāti ir dažādās domās par iespējamiem scenārijiem un tālāko Ķemeru sanatorijas attīstību. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Ķemeru sanatorijas jautājumā priekšsēdētāja biedrs Arvils Ašeradens (V) komisijas pēdējā sēdē norādījis uz divām turpmākās rīcības alternatīvām - atstāt Ķemeru sanatorijas jautājumu tiesu izpildītāju un citu kompetento personu rokās, ļaut procesam ritēt savu gaitu vai arī veidot objekta attīstības risinājumu. Vienlaikus Ašeradens sacīja, ka Ķemeru sanatorija ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tāpēc valstij ir pienākums iejaukties šajā situācijā, aktīvi rīkojoties tā saglabāšanai.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Ķemeru sanatorijas jautājumā sekretāre Inga Bite pēdējā sēdē sacīja, ka ir jāapsver iespēja lauzt privatizācijas līgumu, un vienlaikus norādīja, ka Jūrmalas domes vēlme risināt Ķemeru sanatorijas ieilgušās problēmas vērtējama pozitīvi un ir atbalstāma.
Stalts norāda, ka komisija izteikusi viennozīmīgu atbalstu Jūrmalas domes centieniem iegādāties un glābt Ķemeru sanatoriju.
Gadījumos, kad šādi patstāvīgie priekšlikumi nodoti izskatīšanai komisijā, ierosinājumi par grozījumiem tajos iesniedzami piecu dienu laikā. Par šiem ierosinājumiem būs jāspriež Tautsaimniecības komisijai.
"Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis aģentūrai LETA pauda viedokli, ka pašreizējais valdības uzdevuma formulējums ir pārāk šaurs un tam jābūt plašākām. Proti, nevajadzētu runāt, ka tikai ar valsts budžeta līdzekļiem būtu jārisina problēmas ar Ķemeru sanatoriju. Līdz ar to deleģējumā būtu jāparedz arī iespēju piesaistīt gan pašvaldības, gan privāto kapitālu, skaidroja Zaķis. Šādu priekšlikumu deputāti varētu iesniegt komisijai.
Kā ziņots, Ķemeru sanatorijas īpašnieka SIA "Ominasis Latvia" nekustamā īpašuma vērtība pēc atkārtota novērtējuma ir samazinājusies par 15%, bet viss mantas kopums pašreiz ir novērtēts aptuveni par 5,05 miljoniem eiro (3,54 miljoniem latu), aģentūru LETA informēja Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas pārstāve Justīne Plūmiņa.
Pērn vasarā "Ominasis Latvia" mantas kopības piespiedu pārdošanas vērtība bija 4 671 540 lati (6 647 002,6 eiro), no tiem Ķemeru sanatorijas kompleksa nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas vērtība bija 3 860 001 lats (5 492 287 eiro), kultūras priekšmetu piespiedu pārdošanas vērtība - 21 200 lati (30 165 eiro), savukārt pārējas kustamā mantas pārdošanas vērtība sasniedz 24 700 latus (35 145 eiro), kas kopā veido 3 905 901 latu (5 557 596 eiro).
Pērn 12.decembrī paredzētā otrā Ķemeru sanatorijas izsole nenotika, jo uz to nebija pieteicies neviens pretendents.