Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) ar vietējiem un starptautiskiem sadarbības partneriem ir uzsākusi vērienīgu pētījumu, apņemoties līdz 2017. gada aprīlim izpētīt bērnu valodas lietojumu vecumā no astoņiem mēnešiem līdz sešiem gadiem. Tas ir unikāls pētījums, un iegūtie rezultāti būs pirmreizēji.
Plānots, ka apjomīgais darbs vainagosies ar bērnu runas leksiskās, gramatiskās un fonoloģiskās vērtēšanas sistēmas izstrādi, kas dos nozīmīgu artavu bērnu valodas savlaicīgai diagnostikai un būs labs palīgs pedagogiem un bērnu vecākiem, sekojot līdzi bērna valodas attīstībai.
«Sistēma ietver gan diagnosticējošos, gan attīstības uzdevumus, izstrādātus normatīvos rādītājus atbilstoši katram vecumposmam,» stāsta Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta apstiprinātā pētniecības projekta Nr. NFI/R/2014/053 Latviešu valodas monolingvāla un bilingvāla apguve: rīki, teorijas un lietojums (Latvian language in monolingual and bilingual aquisitions: tools, theories and applications) zinātniskā vadītāja Dace Markus.
Iesaistīs ap 9000 bērnu
Sistēmas, kas palīdzētu noteikt bērnu runas prasmi, pagaidām Latvijā nav. Diemžēl tam ir negatīvas sekas: logopēdi arvien biežāk norāda, ka Latvijā ir ļoti liels bērnu skaits ar runas un valodas traucējumiem. Latvijas Logopēdu asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Trinīte publiski paudusi, ka šajā situācijā neviens nav tiesīgs vainot vecākus par to, ka viņi laikus nav bērnu veduši pie logopēda, jo nav jau sistēmas. Bieži bērna pirmā vizīte pie logopēda ir trīs gadu vecumā, kad problēma jau var būt ielaista, ārzemēs dzīvojošiem bērniem latviešu logopēdu konsultācijas ir vēl lielāka problēma.
Lai pētījumā iegūtu statistiski ticamus datus, tajā tiks analizēts ap 9000 bērnu valodas lietojums. Tiks testēti zēni un meitenes, bērni, kam dzimtā valoda ir latviešu valoda, un bērni, kam dominējošā ir krievu valoda.
RPIVA projekta realizācijā strādā kopā ar UiT Norvēģijas Arktisko universitāti, Oslo Universitāti, Latvijas Universitātes (LU) aģentūru Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts, 2016. gadā projektā iesaistīsies arī LU Humanitāro zinātņu fakultāte. Projekta īstenošana iespējama, pateicoties Norvēģijas finanšu instrumenta piešķirtajai naudai 501 tūkstoša eiro apmērā, kas iegūta projektu konkursā. Līdzfinansējumu – gandrīz 139 tūkstošus eiro – nodrošina Norvēģijas universitātes. RPIVA ir pateicīga Valsts izglītības attīstības aģentūrai par profesionālu procesa koordinēšanu, kā arī vecākiem un dažādu specialitāšu pārstāvjiem par ieinteresētību.
Jau paveikts vērienīgs darbs
Šobrīd projektam aprit pusgads, bet šo sešu mēnešu laikā jau pagūts veikt ievērojumu darba apjomu. Ir pabeigta MacArtur–Bates komunikatīvās attīstības testa (CDI) adaptēšana latviešu valodā. Tā ir viena no pasaulē plašāk izmantotajām vecāku aptaujām, lai novērtētu zīdaiņu un agrīnā vecuma bērnu komunikatīvo attīstību.
Izstrādāti uz attēliem balstīti fonēmu producēšanas testi gan latviešu, gan krievu valodā. Vasarā tests tika aprobēts vairākās pirmsskolas izglītības iestādēs Rīgā, strādājot ar trīs līdz sešus gadus veciem bērniem. Tika vērtēta patskaņu, divskaņu, līdzskaņu un skaņu savienojumu izruna dažādās pozīcijās vārdā. «Pirms lielās aptaujas, kas mums ir jāveic līdz gada nogalei, bija jāgūst pārliecība, ka tests ir korekts, tāpēc vasarā intensīvi strādājām pirmsskolas izglītības iestādēs, jo jūtam lielu atbildību par šo darbu,» uzsver D. Markus. Par testēšanas izmēģinājuma rezultātiem kopā ar norvēģu partneriem ziņosim Letonikas VI kongresā (10.–11. septembrī).
Radīs rokasgrāmatu vecākiem
Vērienīgajā bērnu valodas izpētē palīdzīgu roku sniegs arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, solot palīdzēt sazināties ar ģeogrāfiski izkliedētām 6628 ģimenēm. Vecāku aptauja notiks elektroniski, izmantojot MacArtur–Bates komunikatīvās attīstības testu. «Pēc testa atbilžu saņemšanas gaidāms ļoti darbietilpīgs projekta posms, kā rezultātā tiks izstrādāta rokasgrāmata vecākiem par bērnu valodas attīstību, ietverot statistikas rādītājus un zinātniskā pētījuma rezultātu aprakstus,» norāda RPIVA Bērna valodas pētījuma centra vadītāja, vadošā pētniece Anna Vulāne.
Projektā paredzēts arī izveidot divu monolingvāli latviski runājošu bērnu un divu bilingvāli runājošu bērnu specializētos runas korpusus. «Bērnu runa tiek ierakstīta reizi nedēļā. Pirmie ieraksti tika veikti šā gada aprīlī. Ieraksti ilgs 16 mēnešu,» stāsta LU Matemātikas un informātikas institūta pārstāve Ilze Auziņa. Šie runas ieraksti būs noderīgi zinātniekiem arī turpmākiem pētījumiem.
Projekta gaitā atbilstoši bērna vecumposmam tiek ievēroti sarunas ilguma un sarežģītības normatīvi, kā arī stingra datu anonimitāte.
RPIVA rektore Daina Voita ir pārliecināta, ka projektam būs turpinājums un nākamais loģiskais solis būs metodikas izstrāde, kā bērnam palīdzēt uzlabot runātprasmi.
Aktuālā informācija par projektu ir lasāma gan RPIVA, gan partneru mājaslapās, kā arī īpašā projekta mājaslapā www.lamba.lv.