TEHNOLOĢIJAS: Vienmēr ceļā uz nākotnes televīziju

Šobrīd viskarstākā tendence ir saistīta ar Ultra HD (dažkārt UHD tiek dēvēts arī par 4K, lai gan tehniski tie ir dažādi termini). Tirgū jau ir pieejami televizori, kas atbalsta Ultra HD, arī citi ekrāni ar pat vēl augstākām izšķirtspējām ir, un lietotāji sagaida, ka arī saturs sekos šai tendencei © Līga Nestere

Mūsdienīgie tehnoloģiskie risinājumi atstāj ietekmi uz TV skatīšanās ierasto praksi. Ar jaunākajām televīzijas tendencēm pasaulē iepazīstina Lattelecom jauno pakalpojumu attīstības daļas direktors Arvils Kupris. Dažubrīd viņa stāstītais izklausās pēc fantastikas, taču tādu attīstības kursu televīzija esot uzņēmusi. Turklāt jau nākamgad atsevišķas novitātes varēs izbaudīt arī Lattelecom klienti.

Ultra HD saturs

«Šobrīd viskarstākā tendence ir saistīta ar Ultra HD (dažkārt UHD tiek dēvēts arī par 4K, lai gan tehniski tie ir dažādi termini). Tirgū jau ir pieejami televizori, kas atbalsta Ultra HD, arī citi ekrāni ar pat vēl augstākām izšķirtspējām ir, un lietotāji sagaida, ka arī saturs sekos šai tendencei. Daži TV kanāli pasaulē jau eksperimentē ar UHD saturu, un paredzams, ka, laikam ejot, to kļūs vēl vairāk. Principā Ultra HD nozīmē četrreiz lielāku izšķirtspēju nekā ierastie Full HD,» stāsta A. Kupris. Viņš secina, ka telekomunikāciju uzņēmumi ir sadalījušies divās frontēs: vieni ir inovatori, kas jau tagad grib rādīt UHD saturu, otri – novērotāji, kas pagaidīs, kad UHD kļūs par izplatītāku tehnoloģiju. Tiek lēsts, ka UHD par ikdienu pasaulē kļūs pēc diviem līdz četriem gadiem. «Bet šobrīd inovatori, tādi kā Lattelecom, turpina eksperimentēt ar augstajām izšķirtspējām, UHD tajā skaitā. Visticamāk, jau nākamgad uzņēmums šajā ziņā varētu veikt arī publikai pieejamus testus,» prognozē A. Kupris.

Viņš skaidro, ne mazums ekspertu norāda, ka izšķirtspēja nav vienīgais, ar ko ir jāstrādā, lai uzlabotu attēla kvalitāti. «Otra aktuālā tēma ir HDR jeb plašāka krāsu spektra izmantošana attēlos. Galarezultātā var iegūt krāsām piesātinātu bildi un novērotais uzlabojums dažkārt sniedz patiesu Wow efektu,» teic A. Kupris.

Personalizētas reklāmas

Pārmaiņas skārušas arī reklāmas jomu, proti, ir startējuši vairāki projekti, kur reklāma tiek pasniegta konkrētam cilvēkam. «Piemēram, Francijā ir interaktīvās televīzijas platforma, tur reklāmas pauzē tiek reklamēta Cocacola, bet uz reklamētā produkta parādās konkrētā skatītāja vārds. Cocacolas aprēķini liecina, ka, pateicoties reklāmai, 59% skatītāju šo dzērienu arī nopirka neilgi pēc reklāmas noskatīšanās. Savukārt Burberry savus pārdošanas apjomus smaržām palielināja par 55% kampaņas ietvaros. Līdz ar to nākotnē reklāmas kļūs vairāk pieskaņotas konkrētam skatītājam, būs personiskākas. Tehnoloģiskie risinājumi šādai pieejai jau ir pieejami,» akcentē Lattelecom pārstāvis.

Tiek novērots vēl viens fenomens – lai arī pirms dažiem gadiem tika spriests, ka tradicionālā televīzija kļūst mazāk populāra, tās vietā nāks tikai saturs pēc pieprasījuma, un lietotājs pats izlemj, ko un kad skatīsies, tad novērojumi šobrīd liecina, ka šāds apgalvojums nav līdz galam precīzs. «Cilvēkiem patīk izvēles iespējas, taču nav vēlmes patērēt daudz laika analīzei un meklēšanai. Mums patīk baudīt saturu, tāpēc arvien vairāk aktualizējas jautājums par satura rekomendācijām un pasniegšanu pietiekami lineārā formā, respektīvi, tiek servēts tikai tāds saturs katram klientam, kas viņam ir saistošs un atbilstošs viņa interesēm. Rekomendācijas rīki kļūs aizvien pilnīgāki un ļaus skatītājam baudīt savai gaumei atbilstošu saturu ļoti vieglā formā. Tas ir virziens, kuram seko arī Lattelecom. Pirmās inovācijas bērniem domātajā saturā gaidāmas nākamgad. Gribas radīt bērniem drošu, piemērotu, interesantu TV vidi, kas izglīto, izklaidē un ļauj vecākiem būt drošiem, ka saturs nav agresīvs,» sola A. Kupris.

Virtuālā realitāte

Pasaulē iezīmējas vēl kādas tendences – virtuālā realitāte, papildinātā realitāte un 360 TV. Tas nozīmē, ka, skatītājam uzvelkot virtuālās realitātes ierīci, viņš nofilmēto var skatīties 360 grādu sev apkārt vai arī var izbaudīt pasakainu ceļojumu virtuālajā pasaulē. Parādās arī tāds jēdziens kā modificētā realitāte, kad, izmantojot esošo vidi, materiālā tiek noņemti vai pievienoti kādi elementi. A. Kupris pieļauj, ka tālākā nākotnē virtuālā realitāte var izkonkurēt ierasto televīzijas skatīšanās veidu. «Uz vienas sienas katrs redzēs savu ekrānu. Izstrādes pasaulē jau tiek veiktas. Visilustratīvākais modificētās realitātes projekts šobrīd ir Microsoft HoloLens projekts, kas pieejamajos materiālos ļoti labi parāda koncepciju, kā cilvēki caur virtuālās realitātes ierīci redz jebkuru ikdienišķu lietu. Piemēram, paskatoties uz glāzi, tiek parādīts tās tilpums, ūdens temperatūra tajā. Bet viss nav tik vienkārši – lai rastos pieprasījums, jābūt gan atbilstošam saturam, gan tehnoloģijām. Un tieši satura radīšana ir vislielākais izaicinājums,» piebilst A. Kupris.

Viņš stāsta, ka vislielākais virzītājspēks virtuālās realitātes tehnoloģiju attīstībai šobrīd ir video spēles. «Tās paredz mijiedarbošanās iespējas ar notiekošo. Fundamentāli tas ir ceļš, kā mēs nākotnē, iespējams, patērēsim jebkuru saturu – mijiedarbojoties ar to.».



Svarīgākais