Gvantanamo ieslodzītais nepiesaistīšot Latvijai teroristu uzmanību
Valdības lēmumu dot zaļo gaismu viena bijušā Gvantanamo ieslodzītā izmitināšanai Latvijā otrdien amatpersonas skaidroja pamatā ar diviem galvenajiem apsvērumiem: pirmkārt, Latvija tā izrāda solidaritāti ASV, apliecinot, ka mūsu valsts ir sabiedrotā arī tad, kad jāpalīdz, ne tikai tad, kad jāsaņem palīdzība; otrkārt, pilnīga pārliecība, ka tas neradīs nekādu apdraudējumu iedzīvotājiem un valstij kopumā saistībā ar terorisma draudiem.
"Arī šie aspekti tika izvērtēti, pieņemot šo cilvēku mūsu valstī," norādīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL). Plānu uzņemt vēl kādu Gvantanamo ieslodzīto Latvijai neesot.
Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP), jautāts par Latvijas ieguvumiem no šāda lēmuma, otrdien uzsvēra, ka "šeit tāda primitīva tirgošanās nenotiek". ASV pārstāvji neesot nepārprotamā formā vērsušies pie saviem partneriem Eiropā, lūdzot atbalstu bijušo Gvantanamo ieslodzīto izmitināšanā. "Šeit ir runa par solidaritāti, par atbalstu. ASV ir mūsu stratēģiskais partneris, un, manuprāt, šis lēmums arī ārpolitiski ir pareizs, tālredzīgs. Bet tas nenozīmē automātiski, ka mēs dienu pēc lēmuma griezīsimies pie amerikāņiem ar tādu vienkāršotu teikumu, ka "mēs jūs atbalstījām vakar, mums šodien vajag kaut ko citu no jums" – tā tas, protams, starp partneriem nenotiek," skaidroja ārlietu ministrs.
Nevienā no Eiropas Savienības valstīm, kurā šādi ieslodzītie jau uzņemti, neesot novērots, ka tas būtu piesaistījis teroristisku grupējumu uzmanību, palielinot terora aktu draudus, informēja iekšlietu ministre L. Mūrniece. Pirms šī lēmuma pieņemšanas Drošības policijas pārstāvji izpētījuši konkrēto personu, intervējuši viņu, pirms aptuveni pusgada speciāli dodoties uz Gvantanamo, kas ļāvis viņiem pārliecināties, "ka šī persona nerada draudus Latvijas drošībai". Lai gan amatpersonas uzsvērušas, ka cilvēks no ASV ieslodzījuma vietas atbrīvots bez jebkādiem papildu nosacījumiem un var brīvi dzīvot Latvijas teritorijā, kā arī to pamest, viņš tomēr pastāvīgi palikšot Latvijas drošības iestāžu uzmanības lokā. M. Riekstiņš uzsver, ka Latvija nav vienīgā, kas pieņēmusi šādu lēmumu – Gvantanamo ieslodzītos uzņēmušas Portugāle, Francija, Lielbritānija, Īrija, Beļģija, Itālija, Spānija, Ungārija, Slovākija, vēl iepriekšējās ASV prezidenta administrācijas laikā arī Zviedrija un Dānija.
Informācija par bijušā ieslodzītā personību tiek turēta slepenībā, un par to informēts ļoti šaurs amatpersonu loks. Neoficiāli zināms, ka tas ir uzbeku tautības vīrietis un viņa vecums ir pāri par 30 gadiem. Tāpat kāds informēts avots Neatkarīgajai pieļāva, ka savā etniskajā dzimtenē vīrietis nevēlas atgriezties, baidoties no vardarbības. Viņa vēlme tikt nosūtītam tieši uz Latviju tika skaidrota ar to, ka vīrietis dzimis bijušās PSRS teritorijā un pārvalda krievu valodu, kas padarīs vieglāku viņa iejušanos šeit. Vīrieša adaptācijai Latvijā izstrādāta īpaša programma, ko finansēs ASV, un M. Riekstiņš, pagaidām atturoties nosaukt konkrētas summas, Neatkarīgajai norādīja, ka runa ir par vairākiem desmitiem tūkstošu latu gadā. Par šo naudu tiks segti vīrieša izmitināšanas, izglītošanas un sociālās integrācijas pasākumi.
Viens no Latvijas nosacījumiem, piekrītot uzņemt šo personu, bijis, ka viņš tiešām vēlas apmesties tieši mūsu valstī, apsolās iemācīties latviešu valodu un ievērot Latvijas likumus. Par to Latvijai esot rakstisks apliecinājums no šīs personas, informēja ārlietu ministrs. Tiklīdz vīrietis ieradīsies Latvijā, viņš saņems bezvalstnieka statusu, uzturēšanās atļauju saskaņā ar Imigrācijas likumu. M. Riekstiņš apliecināja, ka šai personai būs visas tiesības pretendēt uz Latvijas Republikas pilsonību, ja vien viņš ar laiku atbildīs naturalizācijas kritērijiem un izrādīs šādu vēlmi. Latvijas varasiestāžu rīcībā neesot nekādu ziņu, kas liktu domāt, ka vīrietis vēlas Latvijā apmesties tikai uz laiku un vēlāk pārcelties uz dzimteni, kas ir kāda no Vidusāzijas valstīm.
Vēl viens Latvijas izvirzītais kritērijs bijis, lai persona, kuru izmitinās mūsu valstī, atbilstu trešajai – zemākajai – apdraudējuma kategorijai, tas ir, pie tādiem, pret ko jau ilgstošā laika periodā nav izdevies gūt pierādījumus par jebkādiem nodarījumiem, kas apdraudētu ASV un to sabiedroto intereses. Gvantanamo konkrētā persona bijusi ieslodzīta vairāk nekā piecus gadus. Viņš sagūstīts pretterorisma operācijas laikā karadarbības zonā Afganistānas teritorijā. Visi Gvantanamo ieslodzītie iedalīti trīs kategorijās. Pie pirmās pieder personas, par kurām ir savākts pietiekami plašs faktoloģiskais materiāls, lai viņus nodotu tiesāšanai, pie otrās – personas, par kurām ir nepilnīgi pierādījumi par dalību teroristiskajās aktivitātēs un izmeklēšana turpinās.