Kultūras ministrijas budžetā kritums par 13%

Aisma Orupe schedule26.mar 2019

Kultūras ministrijas (KM) budžets šogad plānots 165,3 miljoni eiro (0,36% pret IKP). Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas ir samazinājies par 26,5 miljoniem eiro jeb 13%. No prioritārajiem pasākumiem pieprasītās «minimālās programmas» 8,5 miljoniem eiro, kuru vidū ir arī algu celšana kultūras darbiniekiem, pašlaik atbalstīti tikai nedaudz vairāk kā 800 000 eiro.

Kritums budžetā noticis vairākās sadaļās - gan Latvijas simtgades programmā par 3,5 miljoniem eiro, gan kultūras mantojuma pasākumiem, gan Eiropas Savienības projektu īstenošanai, gan ēku sakārtošanai atvēlētajiem līdzekļiem. Vieni no lielākajiem izdevumiem ir kultūrizglītībai: 52,9 miljoni eiro jeb 33% no visa budžeta. No 2008. gada ir veiktas vairākas reformas, un krīzes laikā pašvaldībām bija jāpārņem mākslas un mūzikas skolu administrēšana - valsts vairs neapmaksā direktoru un vietnieku, kā arī metodisko vadītāju algas. Pašvaldības ir arī apvienojušas vairākas skolas, lai optimizētu izmaksas, Saeimas Izglītītības, kultūras un zinātnes komisijā skaidroja kultūras ministre Dace Melbārde. Valsts pārziņā ir kultūrizglītības kompetenču centri - tie veidoti, pēdējo triju gadu laikā apvienojot sešas skolas. Līdz ar to šobrīd vēl vairāk kaut ko optimizēt nav iespējams. Tas attiecas arī uz trim augstskolām - akadēmijām (Mākslas, Mūzikas un Kultūras) un Latvijas Kultūras koledžu, kuras nav ne apvienojamas, ne reorganizējamas. Kultūras ministre uzsvēra, ka pedagogu algu grafika pildīšanai šogad papildus vajag 0,8 miljonus eiro, bet 2020. un 2021. gadā - 2,3 miljonus eiro. Viņa atzina, ka no šā brīža budžeta nespējot ieraudzīt, kur ņemt šīs summas. Tās arī nav samazināmas, jo kultūrizglītības skolās audzēkņu skaits ar katru gadu pieaug. KM spējot visiem skolēniem nofinansēt tikai 80%, pārējo daļu piemaksā vecāki un pašvaldības.

«Tīri» kultūrpolitikai atvēlēti 85,5 miljoni eiro, ko tālāk novirza Latvijas Kultūrkapitāla fondam (LKKF) un kultūras mantojuma iestādēm (muzeji, bibliotēkas, teātri, koncertorganizācijas, Latvijas Operas un baleta teātris u.c.). No šīm iestādēm lielākais kritums ir filmu nozarē, jo beigusies Latvijas simtgades filmu programma.

Prioritārajiem pasākumiem šogad papildus būtu nepieciešami 14 miljoni eiro, un arī turmākajos divos gados vajadzētu apmēram 13 miljonu eiro. Vēl 3,2 miljoni eiro vajadzīgi aktuālajiem informatīvās telpas drošības pasākumiem, bet 2020. gadā šī summa pieaugtu līdz 5,3 miljoniem, 2021. gadā - sešiem miljoniem eiro.

Minimālajai programmai būtu vajadzīgi 8,5 miljoni eiro, no tiem 6,5 miljoni eiro kultūras nozares darbinieku dzīves kvalitātes uzlabošanai, pierobežas medijiem - 200 000 eiro, trīs muzeju krājuma pārcelšanai uz Pulka ielas jauno kompleksu - 391 277 eiro, Ventspils mūzikas skolas pagaidu telpu īrei, pārcelšanās izdevumiem un uzturēšanai - 397 228 eiro, Nacionālās mākslu vidusskolas pagaidu telpu nomai, Dārziņa mūzikas skolas koncertzāles projektēšanai - 195 041 eiro. Visām šīm prioritātēm valsts līdzekļi šobrīd nav paredzēti. Atbalstīts finansējums kopumā par 831 138 eiro: VDK dokumentu publiskošanai (gan mazāk, nekā prasīts), nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas rīcības plāna īstenošanai (uz pusi mazāk, nekā vajadzētu), noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai.

KM vērsa uzmanību arī uz turpmākajām prioritātēm: kultūras darbinieku algu celšanu, kam vajadzīgi būtu papildus 14 miljonu eiro, pabeigto kultūras objektu uzturēšanai un satura radīšanai, LV 100 īstenoto pasākumu pēctecībai (tostarp Skolas somai) un vēl citām programmām.

Runājot par iespēju jel ko ieekonomēt, D. Melbārde norādīja, ka tas izdarāms, ne jau slēdzot teātrus un muzejus. Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā nav vairāk kultūras iestāžu. Kā varēs paskaidrot sabiedrībai, ka augošas ekonomikas apstākļos tiek kas slēgts? Turklāt vairākums teātru lielāko ieņēmumu daļu paši nopelna. Savukārt deviņi valsts memoriālie muzeji tērē kopumā ap vienu miljonu eiro. Viņa atgādināja, ka kultūras funkcijas tiek īstenotas 111 adresēs - pati KM tās neapsaimnieko, daļu īrē no Rīgas domes, bet pārējās ir Valsts nekustamo īpašumu pārvaldībā (šis modelis nav bijis veiksmīgs). Tāpēc nomai vien budžetā atvēlēti 3,4 miljoni eiro.

Kultūras ministrijas budžets (miljonos eiro) kopumā: 165 358 755, no tiem: