Anna Upena: fondi izsmelti, būvniecības nozare krīzes priekšgaidās

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājas vietniece Anna Upena

- Kas ir Latvijas Būvuzņēmēju partnerība, kādi ir tās mērķi?

- Latvijas Būvuzņēmēju partnerība ir nevalstiska, lielākā būvniecības nozares organizācija, kas pārstāv būvniecības darba devēju intereses sociālā dialogā ar valsti un ar sociāliem partneriem. Mūsu mērķis ir sekmēt ilgtspējīgu, drošu un kvalitatīvu būvniecību godīgas konkurences apstākļos. Mēs strādājam visas nozares interesēs. Šobrīd mums ir vairāk nekā 30 biedri, kas darbojas vispārējās būvniecības, ceļu būvniecības un citās būvniecības apakšnozarēs. Vienas organizācijas, kas apkopotu visus galvenos Latvijas būvdarbu veicējus, šobrīd nemaz nav.

Mēs kā organizācija nekad neiesaistāmies konkrēta uzņēmuma lietās. Mēs virzām tos jautājumus, kas ir visas nozares interesēs. Ar biedriem kopā mēs pārrunājam gan likumdošanas iniciatīvas, gan formulējam kopīgo pozīciju. Organizāciju izveidoja uzņēmumi, saprotot, ka nozarē ir nepieciešams veikt uzlabojumus. Sabiedrība no mūsu darbības iegūst labumu, jo mēs darbojamies, lai nozare attīstītos ilgtermiņā un lai mazinātu riskus un nelabvēlīgu seku iestāšanos. Mēs esam ļoti pievērsušies ēnu ekonomikai - vienai no problēmām, kas neveicina godīgu konkurenci. Pilnīga atteikšanās no aplokšņu algām samazinātu kopējo ēnu ekonomiku un dotu ieguvumus gan būvniecības nozarei, gan valstij nodokļu ieņēmumu ziņā. Tāpat esam aktīvi strādājuši pie publisko iepirkumu standartizētu līgumu, vienotu nolikumu un klasifikācijas ieviešanas, kā arī reversā PVN ieviešanas.

- Būvniecībā tomēr ir krietni vairāk uzņēmumu par jūsu minēto skaitli. Vai jūs tā varat droši paust par nozares nostāju sociālajā dialogā?

- Mēs apvienojam lielākos Latvijas būvuzņēmējus - lielu daļu no Būvuzņēmēju partnerības biedriem veido tieši galvenie būvdarbu veicēji. Kopumā mūsu biedru apgrozījums ir vairāk nekā 935 miljoni eiro. Tāpat mēs esam izveidojuši speciālu mazo un vidējo uzņēmumu komiteju, lai tiktu pārstāvētas arī mazo uzņēmumu intereses.

- Viens no jūsu šīgada lielākajiem sasniegumiem ir ģenerālvienošanās. 1. novembrī stājās spēkā būvniecības nozares ģenerālvienošanās, kas paredz noteikt būvniecības nozares minimālo mēnešalgu ievērojami lielāku par valstī noteikto minimālo mēnešalgu. Ģenerālvienošanos jau parakstīja vairāk nekā 300 būvniecības nozares uzņēmumi ar kopējo apgrozījumu, kas pārsniedz 700 miljoni eiro un ir lielāka par 51% no nozares kopējā apgrozījuma. Cik liels laiks bija nepieciešams, lai to sasniegtu?

- Ģenerālvienošanos izdevās noslēgt, pateicoties veiksmīgam dialogam starp valdību un sociālajiem partneriem. Mēs 2016. gadā kopīgi ar Ministru prezidentu, finanšu ministru, ekonomikas ministru un citiem valdības pārstāvjiem noslēdzām memorandu, lai mazinātu ēnu ekonomiku būvniecības nozarē. Ēnu ekonomikas radītā negodīga konkurence ir viena no lielākajām nozares problēmām. Kopīgi ar būvniecības nozares arodbiedrību, izstrādājām ģenerālvienošanos, kuras mērķis bija palielināt minimālo algu nozarē. Minimālās algas palielinājums noteikti sekmēs ēnu ekonomikas samazināšanos. Joprojām liela daļa, aptuveni 40% no nozarē strādājošajiem, mēnesī saņem minimālo algu (vai pat mazāk), kas šobrīd ir 430 eiro. Reālās minimālās algas nozarē ir daudz augstākas, tāpēc 430 eiro liela minimālā alga nozarē rada lielus ēnu ekonomikas un negodīgas konkurences riskus. Vienojāmies ar arodbiedrību gan par minimālās algas palielināšanu, gan par citiem atbalsta instrumentiem, piemēram, par 5% piemaksu darba ņēmējiem, ja ir iegūta kvalifikācija u.c. Lai ģenerālvienošanās stātos spēkā, bija nepieciešams ne tikai mūsu organizācijas un nozares arodbiedrības atbalsts, bet tā bija jāatbalsta vismaz tik lielam uzņēmumu skaitam, kas veidotu pusi no nozares kopējā apgrozījuma. Šobrīd ģenerālvienošanos ir parakstījuši 313 būvniecības uzņēmumi, kuru kopējais apgrozījums ir vairāk nekā 52% no visas nozares kopējā apgrozījuma.

- Vienošanās ir orientēta uz sociālo nodrošinājumu strādājošiem, bet, no otras puses, šāda vienošanās var pasliktināt konkurences apstākļus tiem, kas tai pievienojas, ja citi nepievienosies. Vai no valsts puses dažādos iepirkumos tiks ņemts vērā - vai uzņēmums ir vai nav parakstījis ģenerālvienošanos?

- Mērķis bija sasniegt pusi no nozares apgrozījuma, lai ģenerālvienošanās iegūtu saistošu spēku. Tas jau ir noticis, un tas nozīmē, ka tagad visiem ir jāpalielina minimālā samaksa, neatkarīgi no tā, vai viņi to grib vai negrib. Tie, kas nav parakstījuši, nevarēs turpināt pa vecam. Pirmkārt, ģenerālvienošanās attiecas arī uz tiem, kas to neparakstīja. Arī viņiem ir jāmaksā minimālā alga, tieši tāpat kā tiem, kas vienošanos parakstīja. Mērķis bija panākt, lai ģenerālvienošanās attiektos uz visiem, arī uz tiem, kas ģenerālvienošanos nav parakstījuši. Tagad, kad tā ir stājusies spēkā, protams, svarīgākais jautājums ir, kā tā tiks ievērota. Tas attiecas gan uz Valsts ieņēmumu dienestu, gan uz Valsts darba inspekciju. Diemžēl pat minimālo slieksni 430 eiro mēnesī visi neievēroja. Bija uzņēmumi, kas maksāja mazāk par 430 eiro mēnesī.

Otrkārt, būvniecības nozarē ir ieviests ļoti svarīgs instruments - elektroniskā darba laika uzskaite. Tiek uzskaitīts katra darbinieka nostrādāto stundu skaits būvobjektā. Piemērojot minimālo likmi 780 eiro mēnesi, kontrole kļūst daudz stingrāka. Tas nevienam neļaus krāpties ar aplokšņu algām vai iesaistīties nelegālajā nodarbinātībā.

- Minimālā alga neattiecas uz tiem, kas nodarbinātību noformē ar mikrouzņēmumu shēmu palīdzību.

- Savā ziņā tas risinās arī šo problēmu. Kā mēs zinām, tad mikrouzņēmumiem ir noteikti maksimālie griesti, cik lielu atalgojumu nodarbinātajiem drīkst maksāt, un tie ir 720 eiro mēnesī, kas pēc būtības ir zem nozares minimālās algas. Tas nozīmē, ka mikrouzņēmumi būvniecībā varēs tikt izmantoti tikai gadījuma rakstura darbiem, kam patiesībā mikrouzņēmumu režīms arī ir paredzēts. Elektroniskā darba laika uzskaite uzrādīs, kuri darbinieki strādā pilnu darba laiku. Ja mikrouzņēmumos nodarbinātie parādīs, ka tie ilgstoši veic pamatdarbu, tad tas nozīmēs, ka tie nav atbilstoši būvniecības nozarei. Mikrouzņēmumu mērķis ir pagaidu piestrādāšanas darbi, kam tad arī ir, pēc būtības, paredzēti nodokļu atvieglojumi. Visiem, kas strādā ilgtermiņa attiecībās, uz pilnu darba slodzi utt., ir jābūt tādam nodokļu režīmam, kas atbilst visiem citiem būvniecības nozares uzņēmumiem. Ar mikrouzņēmumiem turpmāk nevarēs piesegt mazāku nodokļu nomaksu.

- Ģenerālvienošanās apspriešanas laikā būvnieki tikās, lai diskutētu par to, kā vienošanās parametri ietekmēs izmaksas, pieteikumus konkursos u.c. Šādas apspriedes ir notikušas. Jūs paši kaut ko līdzīgu organizējāt. Tagad ir zināms, ka daļa no šīm sarunām kaut kādu krimināllietu izmeklēšanas laikā ir operatīvi ierakstītas, iedotas Konkurences padomei, lai pamatotu būvniecības karteli.

- Ģenerālvienošanās nevar tikt uzskatīta par kaut kādu formātu vai veidu, lai to sasaistītu ar konkurences ierobežošanu. Ģenerālvienošanās pati par sevi ir ar starptautiskajām tiesībām aizsargāts instruments.

Ģenerālvienošanās ir pašregulācijas instruments, kurā valsts neiejaucas. Lielākajā daļā valstu tieši ģenerālvienošanās nosaka atalgojuma līmeni, piemaksas, darbalaiku un dažādus ar darba tiesībām saistītus jautājumus. Ja ģenerālvienošanās ir konkurences pārkāpums, tad varam uzskatīt, ka konkurences tiesības tiek pārkāptas visās attīstītākajās Eiropas valstīs.

Protams, kad vērtējām atalgojuma līmeņus, tad mūsu pienākums bija konsultēties un apspriest tos ar organizācijas biedriem. Esam konsultējušies ar Konkurences padomi, un tā ir skaidri pateikusi, ka ģenerālvienošanās nekādā veidā nav saistāma ar konkurences tiesību pārkāpumiem. Tieši pretēji - ģenerālvienošanās mērķis ir nodrošināt godīgu konkurenci. Nozares ir ļoti dažādas, un visām nozarēm (piemēram, tirdzniecībai, daudziem pakalpojumu sniedzējiem) minimālā alga 780 eiro mēnesī nederēs. Tādēļ jau ir izveidots šis instruments, kas dod iespēju katrai nozarei pašai noteikt savus standartus. Godīga reālā minimālā alga būvniecības nozarē šobrīd ir 780 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka godīgiem uzņēmumiem nav jāpalielina savas izmaksas, jo pēc būtības mēs tikai pielīdzinām standartu reālajai situācijai.

- Diskusijā Rīga TV24 advokāts Jānis Zelmenis aizrādīja, ka no valsts un pašvaldību puses var fiksēt dominējoša stāvokļa izmantošanu tiltu, ceļu u.c. būvniecības nozarēs. Tie, kas izsludina iepirkumus, iespējams, to izmanto. Viens no efektīviem pretdarbības instrumentiem. Kādā stadijā ir tipveida līgumu virzība?

- Puse no būvniecības ir atkarīga no publiskā iepirkuma. Tiltu un ceļu būvē viennozīmīgi tas ir daudz vairāk. Mēs aicinājām ieviest tipveida līgumus. Latvijā katrs pasūtītājs līgumus raksta vienpusēji vai arī katram jaunam iepirkumam uzraksta jaunu līgumu pilnīgi no nulles. Tas rada ārkārtīgi lielus risku, ka noteikumi nav sabalansēti starp pasūtītāju interesēm un būvnieku interesēm, kā arī rodas ārkārtīgi lieli riski no neskaidrajām prasībām, kuras nav pietiekami precīzi uzrakstītas. Visi riski, protams, pēc tam parādās gan kā izmaiņas, gan kā sadārdzinājums tāmēs. Tas rada uzņēmumiem ļoti nestabilu vidi, kurā strādāt. Mēs esam aicinājuši tipveida līgumus izstrādāt pēc starptautiska standarta, kas ir jau pārbaudīts gadu desmitiem. Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas (FIDIC) standarta līgumi tiek lietoti ļoti daudzās pasaules valstīs. FIDIC līgumi ir jāņem kā standarts, tos pielāgojot Latvijas likumdošanai. Pats svarīgākais ir nesagrozīt līgumu struktūru un būtību, lai līdzsvars starp būvnieku interesēm, riskiem un pasūtītāja interesēm tiktu līdzsvarots.

Svarīgi, lai šis striktais rāmis tiešām tiktu atbilstoši piemērots. Ir ļoti svarīgi, lai valsts apstiprinātu šo standartu kaut vai Ministru kabineta noteikumos. Kas šobrīd notiek? Izsludināja Rail Baltica stacijas būvniecības iepirkumu. It kā tika piemērots FIDIC tipveida līgums, bet līguma grozījumi bija uz simt lapām. Vēl ir citi līdzīgi piemēri. Ja standarta līgumā 60% no noteikumiem ir mainīti, tad to nevar dēvēt par FIDIC līgumu. To īpaši nesaprot ārvalstu partneri, kurus uzņēmējiem ir nepieciešams piesaistīt lielos iepirkumos. Ja ir tik lielas atkāpes no standarta līguma, tad starptautiskie partneri tajā saskata ļoti lielus riskus. Viņi neredz grozījumu pamatojumu, tāpēc bieži vien atsakās šādos iepirkumos vispār piedalīties.

FIDIC līgums ir jāpiemēro tāds, kāds tas ir, ar minimāliem grozījumiem tikai attiecībā uz to, ko pieprasa Latvijas likumdošana.

- Kāda ir jūsu organizācijas nostāja par Konkurences padomes paziņojumu, ka esot aizdomas par to, ka desmit vadošajos būvniecības nozares uzņēmumos ir pārkāpts Konkurences likuma 11. pants, jo tie bijuši iesaistīti aizliegtu karteļu darbībās?

- Tas ir Konkurences padomes kompetencē. No savas puses mēs gaidām ļoti ātrus rezultātus, jo nozares griezumā šobrīd ir izveidojusies visai izkropļota aina, kas radīja aizdomu ēna pār visu nozari.

- Tagad jau izskan aicinājumi, ka pie konkursiem nedrīkst pielaist tos uzņēmumus, par kuriem ir aizdomas, ka tie ir bijuši t.s. kartelī.

- Es aicinātu ievērot esošo likumdošanu un nebalstīt lēmumus par iepirkumiem uz kaut kādiem publiskiem izteikumiem. Šobrīd nav tāda tiesiskā regulējuma vai pamatojuma vispār šādas darbības uzsākt. Konkurences padome oficiāli nav nosaukusi aizdomās turētos uzņēmumus un ir pateikusi vien to, ka, iespējams, ir iesaistīti vairāki uzņēmumi. Kas notiks, ja Konkurences padome pieņems galīgo lēmumu, bet tajā netiks atzīts pārkāpums kaut vienam uzņēmumam, kurš tikai uz aizdomu pamata būs izslēgts no kāda iepirkuma? Kas notiks, ja atklāsies, ka kāds no nosauktiem uzņēmumiem ir nevainīgs? Vai šim uzņēmumam tiks nodrošināta atbilstoša kompensācija? Vienlaikus tas rada jautājumu, vai netiek veidota negodīgas konkurences priekšrocība tiem uzņēmumiem, kas publiski nav izskanējuši? Daudz tiek runāts par ārzemju uzņēmumu piesaisti, bet - kā tie tiks uzraudzīti, kā tiks pārbaudīta viņu reputācija? Priekšlikumi par izslēgšanu no iepirkumiem tikai uz aizdomu pamata būtu linča tiesa. Nav pamata no iepirkumiem izslēgt uzņēmumus pirms Konkurences padomes galīgā lēmuma. Tiesiskā valstī pastāv nevainīguma prezumpcija, un tā ir jāievēro. Tamdēļ ir ļoti svarīgi, lai Konkurences padomes lēmums tiktu pieņemts pēc iespējas ātrāk, lai būtu skaidrība.

- Kādi ir Būvuzņēmēju partnerības lielāki panākumi šogad, un kādi ir galvenie plāni nākamgad?

- Ģenerālvienošanās noteikti ir lielākais panākums. Vēl ir jāpiemin elektroniskā darba laika uzskaites ieviešana, kas bija pašas nozares iniciatīva. Galvenais būvdarbu veicējs nodrošina par saviem līdzekļiem papildu uzraudzību savā būvlaukumā par būvlaukumā pavadīto darbinieku laiku un nodod šos datus Valsts ieņēmumu dienestam, lai tas varētu tos analizēt, pārbaudot, vai nenotiek kaut kādas krāpnieciskas darbības ar darbinieku darbalaiku. Vēl ir jāpiemin digitalizācija, kas uzņēmusi straujus tempus būvniecības nozarē. Valsts ir ieviesusi administratīvās dokumentācijas digitalizācijas platformu. Tas noteikti būs liels ieguvums nozarei, jo process gan paātrināsies, gan kļūs caurredzamāks.

Nākamajā gadā liels izaicinājums būs reputācijas jautājums. Izskanējušie paziņojumi rada ļoti nelabvēlīgas sekas visai būvniecības nozarei, nevis tikai nosauktajiem uzņēmumiem. Ekonomikas ministrija pašlaik izvērtē dažādus priekšlikumus publiskā iepirkuma uzlabošanai, tostarp gan saprātīgus, gan visai radikālus priekšlikumus. Tāpēc ir svarīgi, lai valsts nenostumj būvniecības nozari malā un izstrādā izmaiņas kopā ar nevalstiskām organizācijām. Būvuzņēmēju partnerība aicina nepārkārtot normatīvo bāzi, balstoties tikai uz vienu publiskā telpā minētu gadījumu.

Nedrīkstam aizmirst, ka pašlaik Eiropas Savienības fondi ir izsmelti un nozare ir krīzes priekšgaidās. Tas atstās negatīvu ietekmi ne tikai uz nozari, bet, tā kā būvniecība ir ļoti darbaspēka ietilpīga nozare, tas atstās ievērojamu ietekmi uz migrāciju. Krīžu laikos darbinieki aizbrauc, un diemžēl daudzi no viņiem vairs neatgriežas. Tā mēs zaudējam ļoti daudzus cilvēkus. Atsākoties nozares augšupejai, kad fondi pēkšņi parādās, tie ir ļoti īsā laikā jāapgūst, tad strauji pieaug būvniecības pasūtījumi, bet pietrūkst darbinieku. Izmaksas tajā brīdī pieaug, bet pasūtītāji izmaksas ir aprēķinājuši pēc krīzes laika prognozējamās cenas utt. Tas izraisa nevajadzīgus konfliktus un pārmetumus. Mūsu aicinājums ir no valsts puses publiskos iepirkumus plānot tā, lai izvairītos no straujiem kāpumiem un kritumiem būvniecībā.