Pašvaldību reforma arvien sliktākā kvalitātē

© Mārtiņš Zilgalvis/F64

Cerība, ka Saeima spēs uzlabot nekvalitatīvi izstrādāto administratīvi teritoriālās reformas projektu, izrādījusies nepamatota. Pēc divām darbadienām un 17 stundu ilgas likumprojekta izskatīšanas tas kļuvis vēl samocītāks un neloģiskāks. Rīt likumprojekta izskatīšanu atsāks.

Jāatgādina, valdošajai koalīcijai neizdevās panākt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma projekta izskatīšanu steidzamības kārtā, tāpēc to nākas skatīt trīs pilnos lasījumos, un pašlaik notiek otrais - tātad svarīgākais. No 316 priekšlikumiem izskatīti 44.

Divas lielpilsētas norakstītas

Lai gan līdz konkrētu pašvaldību veidošanai deputāti vēl nav tikuši, likumprojektā jau iestrādātas vairākas aplamības, kas var izraisīt tālejošas un kaitīgas sekas. Tā, piemēram, tikai un vienīgi politisku apsvērumu dēļ no republikas pilsētu skaita ir izslēgtas industriāli attīstītās pilsētas Jelgava un Ventspils, kurās ir Latvijas mērogam ievērojams cilvēku skaits, augstskolas un ietekme uz visu reģionu. Tajā pašā laikā Rēzeknei, kas ir mīnusos pēc visiem rādītājiem, statuss atstāts. Un arī Jūrmalai, kuras galvenā nacionālā funkcija ir kalpot par ērtu infrastruktūru pleknēšanai pie jūras. Vienīgais arguments, kādēļ lielo pilsētu saraksts izveidots šāds, ir koalīcijas politiskā atriebība zaļzemniekiem. Rīga, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne - citu lielu pilsētu saskaņā ar koalīcijas lemto Latvijā vairs nebūs. Attiecīgi tās, kas izmestas no saraksta, vairs nevarēs pretendēt uz nacionālās nozīmes attīstības centru finansējumu, nevarēs likt to apritē un radīt jaunas darba vietas.

Paklausoties Saeimas sēdes, var secināt, ka process norit līdzīgi kā atbildīgajā Pašvaldības teritoriālās reformas komisijā. Pašvaldību priekšliekumi, kas iesniegti caur opozīciju, tiek automātiski noraidīti. Un vienīgais pozīcijas pārstāvju mērķis ir neļaut opozīcijai runāt, lai pēc iespējas ātrāk likumprojektu virzītu uz priekšu.

Neskaidrība par līmeņiem

Likumprojekta otrais lasījums sākās ar debašu laika saīsināšanu, un vēlāk tas tika saīsināts vēlreiz - jau līdz divām minūtēm, kurās lāgā neko nevar izskaidrot. Tāpēc no tribīnes arvien biežāk izskan īsi sarkastiski joki un tēlaini salīdzinājumi. Nu, piemēram, deputāts Didzis Šmits reformu salīdzina ar aplamu mājas būvēšanu - vispirms pilnībā tiek uzbūvēta vienstāvu māja. Pēc tam tai klāt būvē lielāku otro stāvu, un vēl beigās - rok pagrabu. Joprojām nav saprotams, cik pašvaldību līmeņu tad ir iecerēti. Ja pērn visa gada gaitā tika plānots un būvēts pirmais - novada līmenis, tad tagad izrādās, ka būs arī nultais un trešais līmenis, lai gan šajā likumprojektā par to faktiski nekas netiek runāts. Pat koalīcijas deputāts - Andris Kazinovskis, ilggadējais Balvu mērs, paziņoja: «Ja administratīvo reģionu nav, es nevaru atbalstīt tādu reformu!» Pašvaldības jau no paša reformas sākuma ir aicinājušas valdību sākt ar otrā līmeņa pašvaldību veidošanu, jo valsts dzīves plānošana veicama lielākās administratīvās vienībās - transports, izglītība, veselības aprūpe un citi pakalpojumi sniedzas pāri viena novada robežai neatkarīgi no tā, vai kartē iezīmētas 119 vai 39 pašvaldības.

Bez Pūces var iztikt

Koalīcija ar uzdevumu netiek galā, un līdz šim valdības iesniegtajā sākotnējā likumprojekta tekstā pieļautas vien divas būtiskas atkāpes. Republikas pilsētas vienā pantā pārdēvētas par lielajām pilsētām, citos nosaukumu atstājot pa vecam, bet jaunajā kartē klāt tiks piezīmēts vēl četrdesmitais - Saulkrastu - novads. Kā daudzkārt no tribīnes sašutis vēstīja deputāts Aldis Gobzems, tāds atsevišķs novads tapis tikai tādēļ, ka kolēģim no Nacionālās apvienības - Jānim Dombravam - tur ir māja. Savukārt par padomju laikus atgādinošo republikas pilsētu nosaukumu arī citas Saeimas un valdības ir domājušas, taču atstājušas to, kā ir. Kā atgādināja ekspremjers Māris Kučinskis, šķitis aplami, ja starptautiskās sadarbības līmenī mūsu nelielās pilsētas tiktu pielīdzinātas Eiropas metropolēm. Tagad tā notiks.

Likumprojekta izskatīšana rit kā pa celmiem. Opozīcija cenšas katru priekšlikumu izdebatēt pēc būtības. Pozīcija cenšas ātrāk iet mājās, un klusē pat Rīgas mēra amata kandidāti, kuriem faktiski vajadzētu demonstrēt kādu interesi par pašvaldībām nozīmīgiem jautājumiem. Intereses klātienē aizstāvēt paša darināto dokumentu nav arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem, nemaz nerunājot par premjerministru Krišjāni Kariņu. Gan jau koalīcijas deputāti kaut kā tiks galā arī bez viņiem.



Svarīgākais