Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parka "Elwind" izvietojums ir apstirpināts

© Dmitrijs Suļžics / F64

Igaunijas valdība ceturtdien, 27.oktobrī, apstiprināja "Elwind" jūras vēja enerģijas projekta atrašanās vietu Igaunijas jūras teritorijā, paredzot, ka Igaunijas pusē vēja parks atradīsies Sāremā salas piekrastē, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvji, kas attīsta projektu no Latvijas puses.

LIAA pārstāvji atzīmē, ka projekta atrašanās vietas apstiprinājums nozīmē, ka Latvija var sākt darbu pie ietekmes uz vidi novērtējuma Kurzemes piekrastes teritorijā starp Pāvilostu un Užavu, kur aptuveni 15 līdz 20 kilometrus no krasta līnijas jūrā plānots izbūvēt vēja parku.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) norāda, ka ""Elwind" sniegs ieguldījumu visa reģiona attīstībā. Gan Latvija gan Igaunija ir uzņēmusies veikt visus nepieciešamos priekšdarbus, lai veiktu sagatavoto jūras vēja parku teritoriju izsoli potenciālajiem attīstītājiem. "Elwind" projekts paaugstinās energoapgādes drošību, tuvinās Latviju Eiropas Savienības (ES) klimata mērķu sasniegšanai, kā arī veicinās investīciju piesaisti un jūras potenciāla izmantošanu inovāciju attīstībai".

Teritorija Kurzemes piekrastē un pie Sāremā salas izraudzīta balstoties uz priekšizpētes rezultātiem. Tieši šī teritorija, izvērtējot vairākas alternatīvas, atzīta par piemērotāko starpvalstu atkrastes vēja parka izbūvei.

Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministre Rīna Sikuta norāda, ka pētījumā par vēja parka atrašanās vietas izvēli tika analizēti dažādi jūras apgabali, un izvēlētajai teritorijai uz Rietumiem no Sāremā salas tika konstatēti labākie vēja un citi klimatiskie apstākļi. Šī jūras teritorija atrodas tālu no zināmajiem migrējošo putnu pārlidojumu ceļiem un citām ūdens dzīvotnēm.

Pēc potenciālo vēja parku teritorijas apstiprināšanas tiks sākts darbs pie ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN), kā arī projekta pieteikuma sagatavošanas Eiropas starpvalstu atjaunojamās enerģijas infrastruktūras programmā (CB RES) un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta programmā (CEF RES). Šie atbalsta instrumenti prioritāri paredzēti starpvalstu projektu attīstībai ES dalībvalstīs. Tāpat tiks organizētas tikšanās ar vietējām pašvaldībām un citām interešu grupām, lai iepazīstinātu ar projekta ieviešanas laika grafiku un citiem aspektiem.

Pēc "Elwind" projekta apstiprinātā laika plāna, līdz 2023.gadam jāsagatavo projektu pieteikumi ES līdzfinansējuma saņemšanai, bet līdz 2025.gadam jānoslēdz IVN process. 2026.gadā tiks organizēta izsole par tiesībām būvēt vēja parku, bet būvniecība provizoriski varētu sākties 2028.gadā. Ja projekta ieviešana noritēs pēc šobrīd apstiprinātā plāna, vēja parku varētu nodot ekspluatācijā 2030.gadā.

Šāda mēroga vēja parks var kalpot kā būtisks reģiona attīstības veicinātājs, norāda LIAA. Viena vēja parka vidējais darbības laiks ir aptuveni 25 līdz 30 gadu, kas vietējiem iedzīvotājiem sniegs papildu darbavietas vēja parku apkalpošanā un nodrošinās lielākas pieejamās elektroenerģijas jaudas, kā arī var veicināt ostu potenciāla attīstību. Tas nodrošinās arī papildu iespējas uzņēmējdarbības attīstībai.

"Elwind" projektu īsteno Latvijas Ekonomikas ministrija, LIAA un Latvijas pārvades sistēmas operators "Augstsprieguma tīkls", Igaunijas Ekonomikas ministrija un Igaunijas Vides investīciju centrs.

LETA jau ziņoja, ka "Elwind" iecerēts, lai nākotnē stiprinātu Latvijas un Igaunijas enerģētisko neatkarību, nodrošinot elektroenerģijas jaudu 700 līdz 1000 megavatu apmērā.

"Elwind" atkrastes vēja parks būs nozīmīgs projekts Baltijas jūras reģionam ar lielu ekonomisko un sociālo ietekmi, tādēļ projekta attīstības nākamajā stadijā no Latvijas puses ar to strādā LIAA, nodrošinot parka būvniecībai nepieciešamo atļauju saņemšanu un ietekmes uz vidi novērtējumus. Tādā veidā tiks mazināta projekta ieviešanas ietekme uz elektroenerģijas pārvades tarifu patērētājiem.

Tāpat vēstīts, ka 2019.gadā Igaunijas valdības pārstāvji sāka sarunas ar Latviju par iespējamu kopīgu atkrastes vēja parka projekta īstenošanu. 2019.gada decembrī tika panākta konceptuāla vienošanās par šāda projekta īstenošanu. Latvijas Ekonomikas ministrijas un Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas memorands nosaka juridiski nesaistošu ietvaru kopīgai atkrastes vēja parka projekta pārvaldībai un finansēšanai starp Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministriju un Latvijas Ekonomikas ministriju.

Precīzs izmaksu un ieguvumu sadalījums tiks noteikts, pamatojoties uz priekšizpētes un izmaksu un ieguvumu analīzes rezultātiem. Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parka kopprojekta īstenošana ir iekļauta Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2030.gadam.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais