Eksperti: Latvijas onkoloģijas pacienti nesaņem pietiekamu veselības aprūpi

Š. g. 4. februārī tiks atzīmēta Pasaules vēža diena. Aktualizējot izaicinājumus onkoloģijā, divi jauni pētījumi1 apliecina, ka pacienta izredzes uzvarēt vēzi, lielā mērā nosaka valsts, kurā viņš dzīvo. Pētījumi iezīmē būtiskas atšķirības Eiropas Savienības dalībvalstu vidū prevencijas, skrīninga, biomarķieru testu un inovatīvas ārstēšanas pieejamībā.

Galvenie nevienlīdzības cēloņi ir politiskās gribas trūkums problēmu risināšanai, nepietiekams pieejamais finansējums, infrastruktūras un personāla trūkums, zema veselības pratība un klīnisko vadlīniju neatbilstība standartiem.

Salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm pētījuma dati rāda, ka Latvijas pacienti ir salīdzinoši sliktākā situācijā, piemēram:

- Latvijā ir viens no augstākajiem vēža mirstības rādītājiem ES,

- pieejamais valsts finansējums uz vienu vēža pacientu Latvijā ir aptuveni uz pusi zemāks nekā, piemēram, Austrijā, Francijā un Vācijā,

- Latvijā ir pieejama mazāk nekā puse jaunāko, inovatīvo medikamentu, kas ir reģistrēti un pieejami ES līmenī,

- prevencijas jomā Latvijā vakcinācijas aptvere meitenēm pret vēzi izraisošo cilvēka papilomas vīrusu ir zem vidējā ES līdz ar zemāko sabiedrības uzticības līmeni vakcīnām. Tomēr ir pozitīvi, ka pie mums vakcīna pieejama arī zēniem,

- resnās un taisnās zarnas vēža, kas ir viens no visbiežāk sastopamajiem ļaundabīgajiem audzējiem, skrīninga aptvere Latvijā sasniedz tikai 32%, kamēr, piemēram, Dānijā tā ir 76%. Saskaņā ar datiem Latvijā ir īpaši būtiski palielināt vīriešu un cilvēku ar zemāku izglītību skrīninga aptveri,

- Arī vēža riska faktoru jeb iedzīvotāju ikdienas paradumu pārskatā Latvija ierindojas vienā pēdējām vietām salīdzinājumā ar citām valstīm: 22,6% iedzīvotāju ikdienā smēķē, un 92,8% ikdienā lieto pārāk maz augļus un dārzeņus, savukārt alkohola patēriņš uz iedzīvotāju ir augstākais ES.

Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore Vladislava Marāne: “Pasaules vēža diena ir iespēja atgādināt ikvienam iedzīvotājam par to, ka ir būtiski rūpēties par savu veselību - noteikti veikt skrīningā paredzētos izmeklējumus, konsultēties ar savu ģimenes ārstu par nepieciešamajiem papildus izmeklējumiem, pārskatīt dzīvesveida paradumus. Vienlaikus tā ir iespēja atgādināt par šo prioritāti arī politikas veidotājiem.”

Lai gan pēdējos gados onkoloģijā ir ieguldīts liels finansējums, un vairākās jomās redzami uzlabojumi, dati rāda, ka darbs jāturpina vēl aktīvāk, nodrošinot stabilu un pieaugošu budžetu šai prioritātei. Piemēram, šobrīd medikamentozo terapiju gaida jau 18702 pacienti. Šajā gadā vēl nav zināms, kāds finansējums tiks piešķirts jauniem, inovatīviem onkoloģijas medikamentiem, līdz ar to pacientiem tie vēl nav pieejami. Ir skaidrs, ka tie nebūs 78,5 miljoni, kas paredzēti Onkoloģijas plānā, tomēr ir svarīgi dot iespēju pēc iespējas vairāk pacientiem saņemt jaunāko un labāko terapiju. Ir ļoti būtiski atcerēties, ka onkoloģiskajām saslimšanās laiks nav sabiedrotais. Katra vilcināšanās kādam no pacientiem ir izšķiroša.