LBAS nāk klajā ar diviem darbnespējas lapu apmaksas modeļiem

© Romāns Kokšarovs / F64

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) šodien trīspusējā sanāksmē piedāvāja divus darba nespējas lapu apmaksas modeļus, kurus īstenojot, darbinieka sociālās garantijas faktiski nesamazinās.

LBAS aģentūrai LETA atgādina, ka patlaban pirmā darba nespējas diena netiek apmaksāta, no 2. līdz 9. darba nespējas dienai, ieskaitot, šos izdevumus apmaksā darba devējs ( A lapa), bet no 10.dienas - valsts (B lapa).

Pirmajā modelī LBAS piedāvā apmainīt vietām valsts un darba devēju apmaksātās dienas, proti, A lapas 2. un 3. darba nespējas dienu pārņem valsts - 80% par katru dienu -, kas uzlabotu pārraudzības un kontroles iespējas. Darba devējam A lapa sākas no 4. dienas, kas nozīmē, ka darba devējs sāk maksāt no 4. dienas. LBAS skaidro, ka pēc tam darba devējs maksā par B lapas 10. un 11. dienu - 80% par katru dienu. Šāds arodbiedrību piedāvājums esot radies darba devēju sūdzību dēļ, ka, paņemot darba nespējas lapu uz īsu termiņu, tieši šīs dienas daži darbinieki izmantojot negodprātīgi.

Otrs LBAS piedāvātais modelis paredz tādu pat darba nespējas dienu apmaksas principu, kāds ir pašlaik, izņemot 9. dienu, kuru pārņemtu valsts sociālais budžets. Tas nozīmē, ka darbinieks saglabā slimības dienu apmēru un skaitu pilnā apjomā, taču nedaudz noplok sociālā budžeta finanšu līdzekļi. Lai kompensētu šos zaudējumus sociālajā apdrošināšanā vecāku apdrošināšanas likme 1,16% apmērā tiktu ar obligātu ikgadēju indeksāciju novirzīta pamatbudžetā, rosina LBAS. Tā tas jau sen esot Igaunijā un Lietuvā, un kā iespējamais variants diskutēts koalīcijas darba grupā ar sociālajiem partneriem. LBAS norāda, ka šie aprēķini ir veikti pie vidējās darba samaksas 2023.gadā 1537 eiro, pie 21 darba dienas mēnesī.

LBAS veiktie aprēķini liecina, ka darba devēju virzītās izmaiņas darba nespējas lapu apmaksā varētu summāri radīt zaudējumus 73,4 miljonus eiro valstij un pašvaldībām, un konkrēti nodokļu jomā - valsts sociālajā budžetā (49,4 miljonus VSAOI) un pamata budžetā (seši miljoni IIN ), kā arī pašvaldību ( 18 miljoni IIN) budžetā, kā arī vēl papildu izmaksas par 9. dienu 18,2 miljonu eiro apmērā.

LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns sacīja, ka ekspertu līmenī atsaucība bija, taču priekšlikumi vēl esot uzmanīgi jāizvērtē.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais