Cerot izskaust nepamatotus iesniegumus un to radīto slodzi speciālistiem, plāno ļaut pieteikumu atkārtotai invaliditātes ekspertīzei iesniegt ne biežāk kā reizi sešos mēnešos, teikts Labklājības ministrijas (LM) saskaņošanai valdībā iesniegtajā likumprojektā.
Vienlaikus būs paredzēti izņēmumi. Jauno kārtību plānots ieviest no oktobra.
Invaliditātes ekspertīzi Latvijā veic Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK), kuras ārsti pieņem lēmumu par invaliditātes noteikšanu vai nenoteikšanu, kā arī par personai nosakāmo invaliditātes grupu.
Ministrijā vērš uzmanību, ka personu ar invaliditāti skaits un īpatsvars pastāvīgo iedzīvotāju skaitā turpina pieaugt katru gadu. 2014.gadā personu ar invaliditāti īpatsvars no kopējā valsts iedzīvotāju skaita bija 8,6%, 2016.gadā - 8,8%, bet 2023.gada beigās jau 11,3%. Gan 2022.gadā, gan 2023.gadā no visām veiktajām invaliditātes ekspertīzēm bērniem un pilngadīgām personām 39% bija pirmreizējas.
LM norāda, ka vairāk nekā trešdaļa iesniegumu ir pirmreizēji, kas prasa padziļinātāku izvērtēšanu, tai skaitā iepazīšanos ar personas veselības un diagnožu vēsturi un to ietekmējošiem faktoriem uz personas funkcionēšanu.
Jau kopš 2022.gada nogales pakāpeniski pieaug iesniegumu skaits VDEĀVK invaliditātes ekspertīzes veikšanai, radot augstu risku, ka tā nevar pieņemt lēmumu personas lietā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas. Tas savukārt rada tiešas un negatīvas sekas uz personu tiesībām saņemt valsts garantēto sociālo nodrošinājumu invaliditātes gadījumā - gan finansiālo atbalstu, gan pakalpojumus un atvieglojumus, atzīmē LM.
2023.gadā vidējais iesniegumus skaits mēnesī bija 5877, savukārt 2024.gada pirmajos piecos mēnešos vidējais iesniegumu skaits ir 6147, ar visaugstāko iesniegumu skaitu aprīlī, proti, 6774, pārsniedzot 2023.gada lielāko iesniegumu skaitu, kas tika fiksēts martā.
Invaliditātes statuss kopumā ir saistāms ar stabiliem funkcionēšanas ierobežojumiem, par kuriem objektīvi var secināt, ja vismaz sešu mēnešu periodā piemērotā ārstēšana nav devusi vēlamos rezultātus, skaidro LM. Sešu mēnešu ārstēšanās periods nepieciešams, lai veidotu nosacītu robežšķirtni starp "īslaicīgiem" un "stabiliem" funkcionēšanas ierobežojumiem, kas jau ir pamats invaliditātes noteikšanai, akcentē ministrijā.
Īslaicīgu veselības traucējumu gadījumā atbalsts personai darbspējīgā vecumā primāri ir nodrošināms slimības pabalsta ietvaros, skaidro LM.
Ja VDEĀVK konstatē stabilus funkcionēšanas ierobežojumus, tiek pieņemts pozitīvs lēmums par invaliditātes noteikšanu, un cilvēkam rodas visas tiesības saņemt valsts sniegto atbalstu, kas saistāmas ar invaliditātes statusu un noteikto invaliditātes termiņu - seši mēneši, viens, divi, pieci gadi vai uz mūžu.
Ja persona atkārtoti vēršas VDEĀVK ātrāk par sešiem mēnešiem, iesniedzot jaunu iesniegumu ekspertīzes veikšanai, bet ar medicīniskiem dokumentiem nevar pierādīt, ka no jauna klāt nākušie vai saasinājušies esošie veselības traucējumi ir radījuši būtisku tiešu un negatīvu ietekmi uz personas funkcionēšanas spējām, tad nav pamats veikt atkārtotu invaliditātes ekspertīzi.
LM norāda, ka nepamatotu iesniegumu iesniegšana rada būtisku papildu noslodzi komisijā, tai skaitā ietekmējot spējas izskatīt iesniegumus likumā noteiktajā termiņā.
Tādēļ LM iecerējusi noteikt, ka personai būs tiesības lūgt veikt atkārtotu ekspertīzi ne biežāk kā reizi sešos mēnešos. Pirms minētā termiņa persona varēs lūgt veikt atkārtotu ekspertīzi, ja veselības stāvoklis ir būtiski pasliktinājies un funkcionēšanas ierobežojums ir uzskatāms par stabilu, ko apliecina medicīniskie dokumenti.
LM prognozē, ka pēc šādām izmaiņām pakāpeniski samazināsies to iesniegumu skaits, kuri VDEĀVK tiek iesniegti īsā laika periodā pēc veiktās ekspertīzes - gan ar pozitīvu lēmumu par invaliditātes noteikšanu, gan negatīvu. Turklāt primāri tiks izskatīti tie iesniegumi, kuriem iepriekš noteiktais invaliditātes lēmuma termiņš iestājas ātrāk, lai šīm personām netiktu kavētas tiesības uz sociālo nodrošinājumu invaliditātes gadījumā. Termiņš šādu iesniegumu izskatīšanai ir līdz trīs mēnešiem.
Ja personai ir pamats noteikt vieglāku vai tādu pašu invaliditātes grupu kā iepriekš, invaliditāti nosaka ar administratīvā akta izdošanas dienu, bet, ja nosaka smagākās pakāpes invaliditātes grupu kā iepriekš, invaliditāti nosaka ar dienu, kad persona iesniegusi iesniegumu komisijā. Tādējādi tiek novērsts risks, ka personām, kuras savlaicīgi iesniegušas visus nepieciešamos dokumentus atkārtotas ekspertīzes veikšanai, iestājas invaliditātes statusa pārrāvums un secīgi arī zūd tiesības noteiktu periodu līdz lēmuma pieņemšanai saņemt atbalsta pakalpojumus invaliditātes seku mazināšanai, skaidro LM.