Aicina apturēt izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas projektu

Politiķi uzskata, ka paredzētais finansējums jāpārdala citiem izglītības nozares svarīgiem jautājumiem, lietderīgāk tērējot Eiropas Savienības struktūrfondus.

AS deputātu ieskatā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nav spējusi pamatot šādas ārkārtīgi dārgas sistēmas izveides nepieciešamību un lietderību. Ministrija nav arī atsaukusies uz vairākkārtējiem aicinājumiem vērtēt alternatīvas un jau pašlaik izmantotās sistēmas.

Situācijā, kad izglītības sistēmā akūti trūkst līdzekļu pamatvajadzībām, tai skaitā mācību līdzekļiem un pedagogu atalgojumam, šādu desmitos miljonu eiro apjomā mērāmu valsts un ES līdzekļu tērēšana nav pieļaujama, uzskata AS.

"IZM nevar paskaidrot ne pedagogiem, ne sabiedrībai šā projekta jēgu un lietderību, atsakās izvērtēt daudz lētākas, praksē jau pārbaudītas sistēmas. Bezatbildībai un nodokļu maksātāju naudas šķērdēšanai jāliek punkts," norāda AS Saeimas deputāts Česlavs Batņa.

AS sagatavotais lēmuma projekts tiks skatīts Saeimas 13.februāra sēdē.

Kā vēstīts, no kopējā finansējuma izglītības kvalitātes monitoringa attīstībai 8,6 miljonus eiro atvēlēs skolēnu snieguma monitoringam.

Esošo izglītības datu monitorēšanas veidu IZM raksturo kā nepilnīgu - lai sniegtu nepieciešamo atbalstu snieguma pilnveidei, pietrūkst datu par skolēnu sniegumu agrīnā izglītības posmā. Tāpēc IZM plāno ieviest individuālo skolēnu snieguma monitoringu rēķinpratībā, lasītprasmē un dabaszinātnēs pirmsskolas posmā, 3. un 6.klasē.

Esošo piecu izglītības kvalitātes monitoringa rīku pilnveidei un datu pieejamībai atvēlēs 3,5 miljonus eiro, tostarp skolēnu un skolotāju labbūtības mērījumam. Vēl trīs miljonus eiro plānots atvēlēt pašvaldību un skolu kapacitātes stiprināšanai darbam ar datiem.

Personāla un administratīvajām izmaksām iezīmēti kopumā 3,1 miljoni eiro, bet konsultācijām ar starptautiskiem partneriem - 0,7 miljoni eiro.

Citi, ar projekta īstenošanu saistīti izdevumi izmaksās 1,6 miljonus eiro, bet pētījumi datos balstītai politikas plānošanai un īstenošanai - 0,8 miljoni eiro. Plānots, ka projekta gaitā notiks četri nacionāla mēroga reformu izvērtējumi.

Par IZM ieceri bažas pauduši gan Saeimas deputāti un partneri, gan Valsts kontrole. Tai nav saprotams, uz kādu tieši pasākumu rēķina interešu izglītībā "astronomiski lielo summu" - 11,87 miljonus eiro - plānots ietaupīt.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) iepriekš atzina, ka nav pietiekami izskaidrots par izglītības kvalitātes monitoringa attīstībai atvēlētā finansējuma izmantošanu. Līdztekus viņa uzsvēra, ka netiks mērīts "mērīšanas pēc", bet gan, lai varētu sniegt nepieciešamo atbalstu skolotājiem, skolēniem un viņu vecākiem.

Pēc politiķes sacītā, nozarē šobrīd vairāk tiek runāts par sekām, piemēram, izkritušo skolēnu skaitu centralizētajos eksāmenos. Taču "personalizēta izglītība" ļaus saprast, kāds atbalsts vajadzīgs konkrētam skolēnam.