Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā otrdien izskanēja kritika, ka diskusijas par speciālās izglītības uzlabošanu ir pārāk ieilgušas.
2021.gadā Valsts kontrole publiskoja revīzijas ziņojumu "Vai bērnam ar speciālām vajadzībām ir iespēja saņemt tā spējām, vajadzībām un bērna labākajām interesēm atbilstošu izglītību?", kurā tika secināts, ka atbildīgās institūcijas nav ieinteresētas un ir vienaldzīgas par bērnu ar speciālajām vajadzībām jautājumu risināšanu.
No 17 Valsts kontroles ieteikumiem līdz šī gada februārim septiņi ieteikumi atzīti par ieviestiem. Vēl divus ieteikumus IZM lūdz atzīt par ieviest, bet pie pārējiem astoņiem ministrija turpinot "aktīvu darbu".
IZM parlamentārā sekretāre Silvija Amatniece (JV) komisijas sēdē sacīja, ka ministrija "ar dažādiem panākumiem" īsteno Valsts kontroles ieteikumus. Tomēr viņa atzina, ka darbs "nebūt nav viegls" - ilgu laiku aizņem diskusijas un saskaņošana "par vienu šķietami vienkāršu uzlabojumu". Vienošanās panākšanu papildus sarežģī tas, ka ne visi nozares pārstāvji atbalsta Valsts kontroles sniegtos ieteikumus.
"Iekļaujošā izglītība ir par vienlīdzīgām iespējām visiem, katram bērnam, un skolu, kas nešķiro. Tas skan lieliski, tas skan pēc tā, ko mēs sagaidām no izglītības iestādes un sistēmas, taču diemžēl dzīvē nav tik vienkārši sasniegt to, ko ir vienkārši ierakstīt likumā vai uz papīra," pauda Amatniece.
IZM Izglītības departamenta direktora vietniece Olga Ozola piebilda, ka darbs pie ieteikumu ieviešanas noritējis nepārtraukti, un neesot pamata apgalvot, "ka kāds apzināti kaut ko neievieš". Vienlaikus viņa atzina, ka procesā ne viss izdevies kā plānots un, iespējams, nav bijuši skaidri rīcības algoritmi.
Sēdes dalībnieki vairākkārt atgriezās pie jautājuma par pedagoģiski medicīniskās komisijas darbību. No četriem Valsts kontroles ieteikumiem darbības uzlabošanai pagaidām ieviests tikai viens. Ozola piekrita, ka ieteikumus varēja ieviest ātrāk, tomēr IZM gribēja "skatīt visu sistēmu kopumā, neatraujot ieteikumus" no tās.
Lai uzlabotu komisijas darbību, izstrādāti jauni valdības noteikumi, kur, pēc IZM paustā, ņemti vērā visi Valsts kontroles ieteikumi. Noteikumu projekts šobrīd tiek iekšēji saskaņots IZM resorā.
Bērnu psihiatra Ņikitas Bezborodova vērtējumā, pedagoģiski medicīniskās komisiju sistēma ir "morāli novecojusi", un tādā veidā nav iespējams novērtēt bērna papildus izglītības vajadzība. Bērnu papildus izglītības vajadzības iespējams izvērtēt tikai konkrētā izglītības vidē, jo nepieciešamie atbalsta pasākumi var atšķirties atkarībā no iestādes specifikas, skaidroja eksperts.
Lai pilnveidotu komisiju darbu, nepilnu mēnesi pirms Valsts kontroles ieteikumu ieviešanas beigu termiņa tika izveidota darba grupa. Gadu vēlāk uzlabojumu koncepts tā arī nav izveidots. Pēc Bezborodova sacītā, tapis ziņojums, "kurš iekritis aiz klavierēm" IZM, iespējams, finansējuma dēļ.
Viņš pauda viedokli, ka visas speciālās izglītības programmas, nesaistītas ar izglītības satura izmaiņām, principā būtu likvidējamas. Tā vietā tām vajadzētu kļūt par individuāliem mācību plāniem izglītības iestādēs, kur skolēniem tiktu nodrošināti nepieciešami atbalsta pasākumi.
Problēma ir tajā, ka IZM nevar saprast, kāds ir tas mehānisms, kā šiem papildus izglītības pasākumiem pārdalīt naudu," izteicās Bezborodovs, piebilstot, ka "tas nav labs attaisnojums.
Savukārt tiesībsargu satrauc, ka trīs gadu laikā nav bijusi virzība jautājumā par internātu normatīvo regulējumu, "kas faktiski ir slēpti bērnunami". Tiesībsargs ir pret internātiem, vienlaikus tiek pieļauts, ka internātu pakalpojumu varētu izmantot bērni pēc pamatizglītības apguves, līdzīgi kā ģimnāzijās un vidusskolās.
"Šis jautājums ir neregulēts, un tas noved pie bērnu tiesību pārkāpumiem. Es neredzu nekādu pamatu, kādēļ bērniem pirmsskolas vai pamatskolas vecumā būtu jādzīvo internātos," komisijas sēdē pauda Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.
Viņa norādīja, ka regulētas tikai higiēnas prasības, bet ne pakalpojuma saturs un kritēriji, kādēļ bērnus vispār varētu uzņemt internātā.
Antūžu pamatskolas direktore Zane Grandāne sēdē nepiekrita, ka uz visiem internātiem varētu attiecināt apgalvojumu par "slēptiem bērnunamiem", jo internātos tiekot nodrošināta "bērnu turpmāka attīstība ar individualizētu atbalstu un iespējām socializēties". Viņa uzstāja, ka bērni internātos ne vienmēr uzturas liela attāluma no mājām dēļ. Nereti bērnu ar garīgās attīstības traucējumiem, kuru nevar atstāt bez uzraudzības, audzina viens vecāks, kuram vajadzīgs šāda veida atbalsts.
Tiesību aktu portālā pagājušās nedēļas nogalē publiskajai apspriešanai tika nodots grozījumu projekts Izglītības likumā, kas noteiktu pilnvarojumu valdībai izstrādāt noteikumus audzēkņu izmitināšanai diennakts uzraudzībā, dienesta viesnīcā vai internātā izglītības apguves laikā.
Tiesībsarga biroja pārstāves paustajam iebilda arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure, norādot, ka internāts šajās skolās ir mācību procesa sastāvdaļa. Viņa cer, ka izdosies sakārtot izglītības iestāžu internātu regulējumu, lai bērniem tiktu nodrošināti labi apstākļi.
Pēc Dundures paustā, sabiedrības izpratne ir uzlabojusies un speciālo izglītības iestāžu skaits ir "būtiski sarucis". Vienlaikus viņa komisijas sēdē vērsa uzmanību, ka speciālo izglītības iestāžu uzturēšanas izmaksas nav pārskatītas kopš 2007.gada, lai gan izmaksas ir augušas.
"Pašvaldības meklē iespējas, kā palīdzēt [..] speciālās izglītības iestādēm, tik, cik ļauj rocība," sacīja Dundure, norādot, ka par speciālo izglītības iestāžu uzturēšanu atbild valsts. Viņa piebilda, ka "visu nevar atrisināt skolā", aicinot domāt arī par veselības sistēmas pieejamību.
Valsts kontroles ieskatā, IZM ieviesusi tikai dažus "tehniskus" ieteikumus, bet būtiskāko ieteikumu virzība norit gausi vai nenotiek vispār.
Valsts kontrole norādīja, ka koncepta izstrādei pedagoģiski medicīnisko komisiju darba pilnveidošanai darba grupa izveidota nepilnu mēnesi pirms beigu termiņa, bet gadu vēlāk koncepts tā arī nav izveidots. Valsts kontrole arī kritizē IZM "nekoordinētu rīcību" ar Valsts kanceleju un Labklājības ministriju.
Valsts kontroles kritiku izpelnījies arī darbs pie internātu darbības ierobežošanas un reglamentēšanas. Vairāk nekā trīs gadu laikā tikai iegūta skaidrība, ka pareizais likums deleģējumam Ministru kabinetam ir Izglītības likums. Tomēr Saeimas komisija teju pirms diviem gadiem noraidīja likumprojektu un pēc tam nav interesējusies par to, norāda Valsts kontrole.
Valsts kontrole tāpat ir neapmierināta, ka nav paplašināts speciālās pamatizglītības programmu piedāvājums, lai gan ir pilnveidots tiesiskais regulējums un radīti priekšnoteikumi programmu attīstībai.
Valsts kontrole veica revīziju, lai noskaidrotu, vai bērniem ar speciālām vajadzībām ir iespēja saņemt viņu spējām un vajadzībām atbilstošu izglītību. Revīzijas secinājumi liecina, ka ne vienmēr atbildīgo institūciju - IZM un tās padotības iestāžu, pašvaldību, izglītības iestāžu - darbība šajā jomā prioritāri notiek bērnu interesēs.
Revīzijas secinājumi, pēc revidentu paustā, ir "pietiekami skaudri" un norāda uz atbildīgo institūciju neieinteresētību un vienaldzību bērnu ar speciālām vajadzībām jautājumu risināšanā.
Revīzijā konstatēti trūkumi ne tikai "tik elementārās lietās" kā patērētais laiks bērna izglītībai būtisku lēmumu pieņemšanā, fiziskā piekļuve lēmumu pieņemšanas vietām, bērnam svarīgākās informācijas mērķtiecīga apkopošana un izmantošana, bet arī nopietnākos jautājumos - joprojām eksistē internātskolas ar nepiemērotiem sadzīves apstākļiem, kas bērnus nošķir no ģimeniskas vides un sabiedrības kopumā, norādīja revidenti.