«Ja Latvijas Nacionālajai operai (LNO) katru gadu pietrūkst pusmiljona līdz miljona latu, tad varbūt mēs kaut ko darām nepareizi,» vakar sacīja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (Nacionālā apvienība), piekrītot, ka, iespējams, operas pašreizējā radošā programma ir par plašu esošajam finansējumam.
Viņa izsludinājusi konkursu uz LNO operatīvā vadītāja amatu, kas darbosies līdz sešiem mēnešiem, un plāno, ka triju līdz četru mēnešu laikā tiks izsludināts arī jauns konkurss uz direktora amatu.
Pagājušonedēļ, saņemot konkursa komisijas lēmumu, ar kuru operas direktora amatam vienbalsīgi tika virzīts līdzšinējais operas direktors Andrejs Žagars, kultūras ministre atteicās parakstīt rīkojumu par viņa iecelšanu amatā, minot viņas rīcībā nonā-kušo informāciju par nopietnām finanšu problēmām Operā.
Atkārtotajā konkursā uz direktora amatu A. Žagaram gan netiks liegts piedalīties, tieši otrādi – ministre viņu aicina to darīt. «Viņa mākslinieciskais pienesums operteātrim ir nenoliedzams – Andreja Žagara vadības laikā opera ir attīstījusies, guvusi starptautisku atzinību, reprezentējot Latvijas vārdu un Latvijas kultūru pasaulē. Savukārt finansiālo pusi izvērtēs pieaicinātie speciālisti,» sacīja ministre. Viņa arī atzina, ka decembra sākumā izsludinātais konkurss uz LNO vadītāja amatu bijis sasteigts un tas bijis viens no pārmetumiem atstādinātajai Kultūras ministrijas valsts sekretārei Solvitai Zvidriņai.
Žaneta Jaunzeme-Grende izveidojusi darba grupu, kurai nedēļas laikā jāapzina un jāsniedz secinājumi par faktisko finanšu situāciju operā un tās finanšu saistībām. Darba grupā strādās ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Uldis Lielpēters, LNO finanšu direktors Normunds Matutis, zvērināta revidente Sandra Vilcāne, Kultūras ministrijas grāmatvedības uzskaites un atskaites nodaļas vadītāja Ligita Romāne un ministres padomnieks Ints Dālderis. Darba grupas uzdevums būs līdz nedēļas beigām noskaidrot faktisko situāciju ar operas finansēm un apzināt tās kreditorus. Runājot par LNO attīstības stratēģiju, kultūras ministre uzsvēra, ka līdz šim nekad nav definēts, kāda opera Latvijai ir vajadzīga un kādi varētu būt tās iespējamie attīstības scenāriji. Viņa uzsvēra, ka «mēs nevaram riskēt ar operu», jo kreditori ir neapmierināti, tādēļ ir jāapstājas un jāatrisina problēmas.
Vairāki augstu novērtēti pašmāju operas solisti jau izteikuši atbalstu A. Žagara kandidatūrai operas vadītāja amatā. Piemēram, operas soliste Evita Zālīte nenoliedz, ka pārmaiņas operā ir vajadzīgas, taču ir «bīstami atstāt tik lielu kuģi bez spējīga kapteiņa». Viņa norādīja: «Man nav viennozīmīga viedokļa šajā jautājumā. Ir skaidrs, ka ir jātiek galā ar daudzām problēmām, kas saistītas ar operu – finanšu un saimnieciskām, kā arī interešu konfliktiem, taču nav prātīgi rīkoties sasteigti. Andrejs Žagars ir cilvēks, kurš par operu stāv un krīt. Ja ir iespējams atrast citu šādu cilvēku, protams, pārmaiņas nāktu par labu, taču man ir aizdomas, ka šobrīd Latvijā tāda nav.»
Savukārt Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņas centrs) vakar raidījumā 900 sekundes paudis viedokli, ka kultūras ministre lēmumu pagaidām neparakstīt līgumu ar Andreju Žagaru ir pieņēmusi, ņemot vērā nepareizus padomus, un ka notiekošajam ap operu ir politiski motīvi. Mērs gan piebilda, ka viņam ir grūti spriest par iespējamām LNO finanšu problēmām, kas minētas kā arguments A. Žagara neapstiprināšanai, tomēr šis lēmums esot izraisījis šoku. Ar A. Žagaru vakar pēcpusdienā Neatkarīgajai sazināties neizdevās.