Par klaju tiesību ignoranci sniegt liecības krimināllietā

Šodien Rīgas apgabaltiesa piemēroja man kārtējo procesuālo sankciju, kā arī aizliedza turpināt liecību sniegšanu, kategoriski nosakot, ka visas liecības krimināllietā ir jāpabeidz sniegt turpmākajās trīs tiesas sēdēs.

Sniedzot liecības par apsūdzībā inkriminētajām “slēptajām īpašuma tiesībām” kompānijā BRISKLY Ltd., es norādīju, ka: “vēlos liecināt, ka nekad neesmu piedalījies un pēc mana rīkojuma neviena persona mani nav pārstāvējusi akcionāru sapulcē kompānijā ar nosaukumu BRISKLY Ltd. Mani pilnvarnieki nekad nav saņēmuši uzdevumu šādai pārstāvībai, kā arī snieguši atskaites, ka būtu veikuši šādu pārstāvību uz jebkāda pilnvarojuma pamata.”

Pēc šo divu liecības teikumu izrunāšanas tiesa pārtrauca liecību sniegšanu, norādot, ka liecības netiekot sniegtas par lietas apstākļiem, faktiem un palīgfaktiem, bet gan notiekot lietas nepamatota vilcināšana.

Šādi rīkojoties, tiesa ierobežo un pēc būtības atņem man iespēju sniegt liecību par manu iespējamo saistību ar apsūdzībā minēto kompāniju. Liecinot to, ka es nekad neesmu piedalījies kompānijas akcionāru sapulcēs, kā arī devis šādu uzdevumu saviem pilnvarniekiem, es liecināju par faktiem, kuriem ir būtiska nozīme patiesības noskaidrošanā, jo dalība akcionāru sapulcēs ir viena no akcionāra īpašuma tiesību raksturojošām pazīmēm.

Neļaujot man sniegt liecības par faktiem, kuriem ir būtiska nozīme krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam, kā arī ierobežojot termiņu, līdz kuram jābeidz liecību sniegšana, tiesa acīmredzami demonstrē savu negatīvi noskaņoto attieksmi pret mani, tādējādi radot pamatotas šaubas par tiesībām uz taisnīgu tiesu ievērošanu.

Šāda tiesas attieksme ir saprotama, jo tiesvedība lietā ilgst jau 9 gadus, un visu šo gadu garumā ir pratināti pārsvarā apsūdzības liecinieki, savukārt aizstāvības tiesības šos lieciniekus pratināt ir tikušas regulāri ierobežotas. Tāpat tiesa ir atteikusi uzaicināt un uzklausīt daudzus aizstāvības lieciniekus.

Ir saprotams, ka ļaujot man sniegt liecību par apsūdzībā minētajiem faktiem, apsūdzība tiktu soli pa solim atspēkota jau pašreizējā procesuālajā stadijā. Tādējādi, lai nedotu iespēju man ar savām liecībām atspēkot apsūdzību, iespēja liecināt tiek liegta vispār, ko tiesa arī īsteno, sistemātiski piemērojot procesuālās sankcijas, kā arī ierobežojot liecību sniegšanas kārtību un nosakot trīs tiesas sēdes liecību sniegšanai par visu man celto apsūdzību.

Turpmākajās trīs tiesas sēdēs man ir jāspēj sniegt liecības par inkriminētajām slēptajām īpašuma tiesībām 23 ārvalstu kompānijās, apsūdzībā par dokumentu viltošanu, vairāk kā pirms 23 gadiem notikušu kukuļa izspiešanu no eksprokurora Valentīna Kokaļa, SWH grupas un Aināra Gulbja, kā arī citām apsūdzības epizodēm.

Šāda tiesas rīcība ir nesamērīga ar prokuroriem sniegtajai visplašākajai iespējai pratināt apsūdzības lieciniekus. Šveices advokātu Rudolfu Meroni prokurori pratināja 36 tiesas sēdēs, bet tikai 6 tiesas sēdēs aizstāvībai tika dota iespēja uzdot savus jautājumus lieciniekiem. Kopumā tiesā tika pratināti 100 apsūdzības uzturētāju pieteiktie liecinieki un tikai 4 no aizstāvības pieteiktajiem 100 lieciniekiem. Aizstāvībai vispār netika dota iespēja pratināt nedz Aināru Gulbi, nedz Jūliju Krūmiņu, uz kuru liecībām tiek balstīta apsūdzība. Tāpat aizstāvībai regulāri netiek dota iespēja iesniegt lietā pierādījumus, paust savu viedokli par lietā svarīgiem jautājumiem. Man tiek liegta iespēja tiesas sēdēs atbilstoši Kriminālprocesa likumam pieteikt lūgumus un nolasīt to pamatā esošo motivāciju un argumentāciju. Aizstāvības pieteiktie lūgumi lielākoties netiek nedz izskatīti, nedz izlemti, kā arī uz tiem atbildes bieži vien netiek sniegtas vispār.

Ir acīmredzami, ka lietas iztiesāšana nenotiek objektīvā un neatkarīgā tiesā, jo procesā arvien vairāk un vairāk tiek nesamērīgi ierobežotas manas tiesības uz taisnīgu tiesu, kas ir pretēji Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6.panta prasībām.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais