Šā gada 1. septembrī skolotājiem algas pielikums ir garantēts, un šis jautājums tiks virzīts uz valdību jau 11. jūnijā, sola izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Tajā pašā laikā nozares arodbiedrība neatsauc septembrī paredzēto streiku, norādot, ka darīs to tikai tad, kad Ministru kabinets apstiprinās grozījumus Izglītības likumā.
Grozījumi Izglītības likumā, kas paredz pedagogu algu kāpumu, tiešām ir iekavējušies, Saeimas Pieprasījumu komisijā negribīgi atzina I. Šuplinska, kura bija uzaicināta uz sēdi, lai skaidrotu, kādi tam ir iemesli. Viņa uzskaitīja ministrijas paveikto: ir gan bijušas vairākkārtējas tikšanās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA), ir atrasti finanšu avoti algas palielinājumam, ir arī izstrādāti ieteikumi skolu tīkla sakārtošanai, sākts darbs pie modeļa Nauda seko skolēnam pilnveides. Viņa pārmeta arodbiedrībai, ka tā atteikusies piedalīties izglītības iestāžu optimizācijā, norādot, ka tas ir pašvaldību ziņā. Toties kopumā ministrei esot labs kontakts ar nozari.
Savukārt klātesošie vērsa uzmanību, ka IZM pašai klibo dialogs ar sociālajiem partneriem. Turklāt cerēt no vidusskolu slēgšanas iegūt lielu finansiālu labumu, ko varētu novirzīt algām, ir visai naivi. «Tie būs, augstākais, 12%. Tā vietā jādomā, kā uztaisīt lētu un efektīvu skolu,» uzsvēra Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Māris Pūķis. Viņš arī akcentēja to, ka starp OECD valstīm Latvijas pedagogu algas ir zemākās.
Tiesa, ministrija savā oficiālajā atbildē ir apstiprinājusi gan finanšu avotus, gan termiņus, kad šis jautājums tiks skatīts valdības sēdē. Taču, ņemot vērā negatīvo pieredzi, LIZDA grib sagaidīt, kad šie grozījumi tiks pieņemti un stāsies spēkā, un tikai tad tiks lemts par streika atcelšanu, Neatkarīgajai pēc sēdes skaidroja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga. Viņa atgādināja, ka sākotnēji tika solīts algu pielikums tikai no 2020. gada 1. septembra, tad no 1. janvāra, un, tikai arodbiedrībai neatkāpjoties, draudot ar streiku un pieprasot ievērot noteiktos termiņus, tika panākts, ka darba samaksa pieaugs no 2019. gada 1. septembra. «Šajā gadījumā runa ir vairāk par attieksmi, jo tīri finansiāls ieguvums būs mazs - uz papīra tie būs 40 eiro, bet «uz rokas» - vien 23 eiro,» sacīja I. Vanaga, piebilstot, ka pedagogs grib stabilitāti, nevis cīņu par katru solījumu izpildi.
Runājot par sadarbību ar IZM, arodbiedrības priekšsēdētāja neslēpa, ka vēlētos, lai tā būtu konstruktīvāka: «Nereti ministrija it kā paziņo, ka ir gatava ar mums sadarboties, bet realitātē ne vienu vien reizi esam atstāti aiz durvīm. Agri vai vēlu iegūstam informāciju, kas nonāk Saeimā vai valdībā, taču šāda taktika neveicina uzticības rašanos.» Diemžēl joprojām turpinās arī iepriekšējo ministru iedibināta «tradīcija» - par izmaiņām algā skolotājs uzzina tikai tad, kad mācību gads jau sācies, un tādējādi kārtējo reizi tiek pārkāpts Darba likums. Šobrīd grozījumu novilcināšana lielā mērā atsauksies uz pirmsskolas pedagogiem. Jo viņiem algas tiek maksātas no pašvaldību budžetiem, un tikai daļa no tām ieplānojušas darba samaksas kāpumu, kamēr pārējie, redzot valdības neizlēmību attiecībā uz skolotāju algām, to nav izdarījušas.