Zinātnieku algas joprojām zemas un nekonkurētspējīgas

© Pixabay

Latvijas zinātnieku zemais atalgojums novedis pie tā, ka daudzi izvēlas strādāt ārzemēs. Tāpēc zinātnieku skaits arvien sarūk un nozarē arvien mazāk pieplūst jauni spēki. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kam zinātne ir viena no šā brīža prioritātēm, saredz divus scenārijus, kas palīdzētu risināt darba samaksas pieaugumu: optimistiskais – finansējums zinātnē ik gadu kāpj par 0,15% no IKP, pesimistiskais – bāzes palielinājums ik gadu ir pieci miljoni eiro.

Zemās algas rada ne tikai smadzeņu aizplūšanu, ko varētu nodēvēt arī par intelektuālo okupāciju, bet arī zinātnieku profesijas prestiža kritumu, kas rada jauno zinātnieku trūkumu, Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijā sacīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga, uzsverot, ka līdz šim vairāk ieguldīts zinātnes infrastruktūrā, nevis cilvēkresursos. Lai nopelnītu daudzmaz adekvātu algu, daudziem nākas strādāt vairākās darbavietās un projektos, kas noved pie izdegšanas sindroma, un tas savukārt - pie paveiktā kvalitātes krituma. Lai gan alga nepalielinās, pienākumu skaits aug augumā - dalība projektos, pētniecība, zinātniskās publikācijas. «Situācija nevar uzlaboties, ja kopumā nozarei no valsts budžeta tiek novirzīts 0,51% no IKP, kamēr Eiropā tie ir vidēji 2%,» atgādināja I. Vanaga. Pērn zinātnes bāzes finansējums tika nodrošināts vien 55% apmērā (25 miljoni eiro) apjomā, būtu vajadzīgi vēl 25 miljoni eiro. Algu skaitļi runā paši par sevi. Piemēram, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta 2019. gadā izsludinātajā konkursā uz akadēmisko amatu vietām pētnieka alga norādīta 430 eiro, bet zinātniskā asistenta - 385 eiro mēnesī. (Tajā pašā laikā šobrīd vidējā darba samaksa valstī ir 1036 eiro.)

Institūta vadošā pētniece Inguna Daukste-Silasproģe uzsvēra: teorētiski izcilībai vajadzētu korelēt ar atalgojumu un finansējumu, taču praksē tas nedarbojas. No 15 humanitārās jomas institūtiem starptautiskajā novērtējumā tas ieguvis visvairāk punktu, bet kāds no tā ieguvums? Nekāds! Šā gada bāzes finansējums ir pat mazāks nekā pērn. Kā tādos apstākļos lai piesaista jaunos zinātniekus, ja viņai kā vadošai pētniecei alga ir 510 eiro, sašutumu neslēpa I. Daukste-Silasproģe.

Deputāte Janīna Kursīte-Pakule pauda satraukumu par to, ka jauno doktorantu ir maz un zinātne var zaudēt pēctecību. Kamēr humanitārajā jomā koeficients būs 1 un tas nepieaugs līdz 1,2 vai 1,5, nav ko cerēt, ka jaunie pētnieki noturēsies. Jā, daļa strādājot vairākās vietās, kas atsaucas uz atdevi. Problēma ir arī tā, ka projekti ilgst trīs gadus, ne vairāk. Nākamajā turpināt to pašu nav iespējams, līdz ar to, piemēram, Letonikā iznāk tāda saraustīta bikstīšanās, jo neko fundamentālu - tostarp došanos ekspedīcijās - nav iespējams plānot.

Deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla salīdzināja pašreizējo situāciju ar mežu, ko esam izcirtuši, bet neko neesam stādījuši vietā. Pēdējo piecu gadu laikā ir pazaudēts līdera statuss starp Baltijas valstīm fundamentālās pētniecības jomā. Svarīgi ir noturēt standartus un to, lai universitātes kļūst par zinātnes centriem.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska uzsvēra, ka ministrijai ir divas galvenās prioritātes - zinātne un pedagogu algas. Arī citas ministrijas ir apņēmušās pieprasīt papildu finansējumu valsts pētījuma programmām. Viņa arī skaidroja, ka doktorantūras finansiālajam atbalstam tiek izstrādāts jauns modelis, lai padarītu šo studiju formu pievilcīgāku. Patlaban vēl šai jomai ir pieejami Eiropas Savienības struktūrfondi.

Lai palielinātu ieguldījumus zinātnē un arī algās, LIZDA rosina ministrijām paredzēt finansējumu valsts pētījumu programmām, atbalstīt jauno zinātnieku ieteikumu - maksāt nevis pēc «miesas», bet rezultātiem, piemērot uzņēmumiem, kas investē zinātnē, nodokļu atlaides, darba slodzes, samaksas, sociālo garantiju stabilitātes nodrošināšanu, veicināt zinātnieku prestiža paaugstināšanu, paredzēt finansējumu Zinātniskās darbības likuma normu izpildei.

Apakškomisija nolēma vērsties pie premjera un rosināt 2020. gada budžetā zinātni izvirzīt kā prioritāti, attiecīgi palielinot tai atvēlēto finansējumu.

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.