Augstskolu budžeta samazināšana nozīmē pāreju uz maksas izglītību

Būtiski samazinot valsts budžeta finansējumu, augstskolām būs jāizdara sarežģīta izvēle – nākamajā gadā būtiski samazināt studentu skaitu, kuri varēs turpināt studijas par valsts budžeta līdzekļiem, vai arī neuzņemt jaunus valsts budžeta studentus, kas realitātē nozīmēs pilnīgu pāreju uz maksas augstāko izglītību.

Latvijas universitāšu asociācija (LUA) vērš Ministru kabineta un Saeimas uzmanību, ka augstskolu specifika paredz 3 gadu bakalaura un 2 gadu maģistrantūras studijas. Tas nozīmē, ka augstskolām visu šo laika periodu studentiem jānodrošina noteikts studiju process un kvalitāte - arī valsts budžeta studentiem, taču samazināta finansējuma gadījumā tas vairs nebūs iespējams.

„Pirms deviņdesmit gadiem, liekot pamatus mūsu valsts augstākajai izglītībai un zinātnei, universitātēm tika uzticēta atbildīga misija – būt par Latvijas neatkarības un attīstības garantu. Universitātes visus gadus ir centušās godam pildīt šo pienākumu, bet to nav iespējams izdarīt bez vienotas izpratnes un pienācīga valsts atbalsta. Valdības iecere turpināt valsts budžeta finansējuma samazināšanu augstākajai izglītībai būs būtisks šķērslis ne tikai tālākai augstskolu kvalitatīvai darbībai, bet arī atstās graujošu iespaidu uz tālāko Latvijas tautsaimniecības attīstību,” uzsver LUA priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes rektors prof. Mārcis Auziņš.

LUA iestājas pret ieceri nākamgad augstākās izglītības finansējumu no valsts budžeta samazināt vēl par 31% un pieprasa valsts budžeta finansējumu universitātēm saglabāt vismaz 2009.gada līmenī, pretējā gadījumā tiks būtiski apdraudēta studiju kvalitāte, kā arī tālāka valsts budžeta studentu uzņemšana un sagatavošana Latvijas augstskolās.

LUA dibināta 2009.gada 30.aprīlī, lai veicinātu augstākās izglītības un zinātnes attīstību un nostiprinātu universitāšu līmeņa izglītību Latvijā. Tajā ietilpst Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Liepājas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte.

Latvijā

Pagājušajā nedēļā uzzinājām, ar ko vainagojušās diskusijas par nodokļu reformu. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes augs, taču pieaugs arī neapliekamais minimums un minimālā alga. Izmaiņas skars arī pensiju otro līmeni, bet galīgais lēmums vēl jāpieņem valdībai un Saeimai. “Kantar TNS” aptaujā TV3 raidījumā "900 sekundes" noskaidrots sabiedrības viedoklis par valdības darbu pie nodokļu reformas.

Svarīgākais