Izglītība & Karjera

Vairāk nekā 90% dabaszinātņu, matemātikas, statistikas un IT absolventu ir nodarbināti augstākās kvalifikācijas profesijās (vadītāji, vecākie speciālisti), liecina augstskolas absolventu datu monitorings. Turpretī zemākā nodarbinātība ir vērojama starp humanitāro zinātņu un mākslas, pakalpojumu, sociālo un komerczinību, tiesību tematisko grupu absolventiem.

Īsti neizprotamu iemeslu dēļ informācijas un tehnoloģijas (IT) jomā dominē vīriešu dzimtes pārstāvji! Kā jūtas sievietes šajā vīrišķīgajā vidē, kāpēc IT joma meitenēm tomēr būtu tikpat piemērots karjeras virziens kā vīriešiem, kā veidojas karjera un kāpēc izvēlēties tieši šo virzienu, meklējam atbildes kopā ar Transporta un sakaru institūta (TSI) asociēto profesori, pētnieci Nadeždu Spiridovsku.

Lai neatkarību atguvusī valsts spētu nodrošināt banku speciālistu pieejamību, pirms 30 gadiem Latvijas Banka nodibināja Banku augstskolu ar vienu studiju programmu, kas vērsta uz banku darbinieku sagatavošanu. Šobrīd Banku augstskola piedāvā 12 studiju programmas finanšu un biznesa jomās, sešas no tām tiek īstenotas arī angļu valodā.

Latvijā šobrīd jauniešu vidū ir novērojams intereses trūkums par eksaktajiem priekšmetiem.

Beidzot valdība ir pieņēmusi lēmumu, ko vajadzēja izdarīt jau pirms 30 gadiem – visās valsts izglītības iestādēs mācībām jānotiek valsts valodā.

Rīgas skolu direktori nosūtījuši atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām un pašvaldībai, kurā prasa steidzami risināt pedagogu trūkuma problēmu galvaspilsētas izglītības iestādēs, informē Rīgas Teikas vidusskolas direktore Guna Pudule.

Latvijas Universitātes (LU) Padome ir lūgusi LU speciālistiem sniegt juridisko izvērtējumu par situāciju, kad prokuratūra ir uzrādījusi apsūdzības augstskolas rektoram Indriķim Muižniekam, bet par tālāko rīcību lems pēc šī atzinuma saņemšanas, teikts LU Padomes izplatītajā paziņojumā.

Lēmums par pilnīgu pāriešanu uz mācībām tikai latviešu valodā bez šaubām atbalstāms - tam vajadzēja notikt jau sen, uzskata vecāku organizācijas "Mammamuntetiem.lv" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz līdz 2024.gada 31.decembrim apturēt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa - ievietošanas sociālās korekcijas izglītības iestādē - piemērošanu.

Trīs Latvijas universitātes - Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un Latvijas Universitāte (LU) - ir iekļuvušas pasaules universitāšu reitingā "QS World University Ranking 2023", liecina informācija "QS World University Ranking" mājaslapā.

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirkņa amatpersonas uz aizdomu pamata par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu meklē attēlā redzamās personas.

Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) izsludinājusi atklātu konkursu uz rektora amatu, lecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šonedēļ tomēr daļēji piekāpusies eksakto zinātņu nozarei, atrodot kompromisu jautājumā par obligāta fizikas eksāmena ieviešanu – solot, ka 2025. gadā, beidzot vidusskolu, viens no dabaszinātņu eksāmeniem būs jākārto vismaz optimālajā līmenī, vēsta lsm.lv. 

Pēdējo trīs gadu laikā Latvijā konstatēti 235 pedagogi ar nepietiekamām valsts valodas zināšanām un līdz ar to nespēju valodu lietot C1 līmenī, liecina Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) apkopotā informācija.

Valdība otrdien atbalstījusi pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā vispārējās izglītības un pirmsskolas pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs.

Jaunās sporta politikas pamatnostādnes 2022.-2027.gadam kā mērķi nosaka izglītojamo skaita palielināšanu sporta interešu izglītības programmās no 44 786 skolēniem bāzes gadā līdz 50 000 skolēnu 2027.gadā.

No 5.jūlija sāksies elektroniskā pieteikšanās pamatstudijām 12 Latvijas augstskolās, liecina informācija mājaslapā "Latvija.lv".

Turpinot skolu tīkla sakārtošanas darbus, 2022.gadā Latvijā tiks reorganizētas vairāk nekā 50 izglītības iestādes, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mājaslapā pieejamā informācija.

Noslēdzoties mācību gadam, Latvijas izglītības iestādes apmeklēja 4144 Ukrainas kara bēgļi, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

atvijas Izglītības vadītāju asociāciju (LIVA) joprojām neapmierina vairāki finansējuma piešķiršanas mācību iestādēm aspekti, šorīt Latvijas Radio atzīmēja Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns. LIVA nav apmierināta ar lielāko skolu dotāciju iesaldēšanu, kas pamatā skars Rīgu un Pierīgu. Savukārt valsts ģimnāzijas neapmierina, ka tām ne vien nav palielināts, bet pat tiek samazināts dotācijas koeficients, lai arī šīs skolas nodrošina augstus mācību sasniegumus. Asociācija atzīmē, ka tiek piedāvāts neskaidrs regulējums par "kvalitātes daļas piemaksu", par ko neesot īsti saprotams, kam un par ko šādas piemaksas varētu piešķirt. Tāpat Kalvāns uzskata, ka plānotā 0,5% līdz 1% piemaksa pašvaldībām par skolu tīkla sakārtošanu nav motivējoša, lai pašvaldības tiešām virzītos uz to optimizēšanu. Kā ziņots, lai apturētu jaunā finansējuma sadales modeļa ieviešanu, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes ārkārtas sēdē nolemts 16.jūnijā pie Saeimas ēkas rīkot piketu. Argumentējot LIZDA lēmumu "iziet ielās", arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga pauž nostāju, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātā naudas pārdales reforma ir pretrunā ar politiķu iepriekš lemto. Jaunās pārmaiņas, ko pedagogiem piedāvā IZM, esot nekonsekventas. Tas attiecoties gan uz bāzes summu, no kuras tiks rēķināts algas pielikums, gan uz koeficientiem, kas tiks piemēroti pedagogu algām. Vanagas vērtējumā, "IZM manipulē ar cipariem", "uz papīra" solot finansējuma pieaugumu par vairāk nekā 8%, taču praksē ieviešot 2,5% pieauguma griestus. Tas nozīmējot, ka algu pieauguma, "kāds tika solīts iepriekš un ar kādu pedagogi rēķinājās", nebūs. "Atbildīgā ministrija mūs nesadzirdēja saskaņošanas sanāksmēs, neņēma vērā mūsu iebildumus, tādēļ ir pienācis laiks iziet ielās un runāt vēl skaļāk. Politiķi nepilda iepriekš solīto, lai gan galvenais, ko mēs pieprasām, ir konsekvence, doto solījumu pildīšana un iespēja prognozēti rēķināties ar situācijas attīstību nākotnē," uzsver LIZDA priekšsēdētāja.

Ja atklāsies gadījumi, kad mediķi ir nepamatoti atbrīvojuši skolēnus no eksāmenu kārtošanas, pašiem skolēniem, visticamāk, pārbaudījumi vienalga nebūs jākārto, jo "tas ir aizbraucis vilciens", izriet no izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces (K) paustā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma".

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments pēc 9. un 10.maija notikumiem pie padomju karavīru pieminekļa Pārdaugavā vērtējis pāris Rīgas pedagogu rīcību.