Otrdien daudzviet Latvijā atgriezīsies ziema - snigs sniegs

© f64.lv, Lauris Vīksne

Otrdienas rītā lielā daļā Latgales, kā arī vietām Kurzemē snieg, Latgales austrumos sāk snigt stipri, liecina meteoroloģiskā informācija.

Latgalē debesis apmākušās, pārējā valstī mākoņu ir mazāk. Pūš lēns vējš, Kurzemes rietumu piekrastē pūš stiprāks rietumu vējš ar brāzmām līdz 14 metriem sekundē.

Šorīt sniegs un apledojums vietām Kurzemē un Latgalē apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

Apgrūtināti braukšanas apstākļi uz valsts galvenajiem autoceļiem ir uz Daugavpils šosejas (A6) no Nīcgales līdz Pāterniekiem, Liepājas šosejas (A9) no Skrundas līdz Kalvenei, Ventspils šosejas (A10) no Usmas līdz Ventspilij, uz autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) (A12) no Varakļāniem līdz Terehovai, uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža (Medumi) (A13), Daugavpils apvedceļa (A14) un Rēzeknes apvedceļa (A15).

Uz reģionālajiem autoceļiem apgrūtināta braukšana ir Ventspils, Talsu, Kuldīgas, Liepājas, Rēzeknes, Ludzas, Preiļu un Krāslavas apkārtnē.

Dienas laikā Kurzemē palaikam snigs, Krievijas pierobežā snigs ilgstoši, savukārt Latvijas centrālajā daļā vietām īslaicīgi snigs, prognozē sinoptiķi.

Ceļi vietām būs sniegoti un slideni. Gaisa temperatūra paaugstināsies līdz -1..+4 grādiem.

Uzspīdēs saule, valsts galējos austrumos debesis būs apmākušās.

Kurzemē un Zemgalē gaidāmas rietumu, ziemeļrietumu vēja brāzmas līdz 10-15 metriem sekundē, Kurzemes rietumkrastā - līdz 18 metriem sekundē.

Rīgā mākoņi daļēji klās debesis, dienas otrajā pusē iespējams īslaicīgs sniegs. Lēns līdz mērens dienvidrietumu vējš pāries rietumu, ziemeļrietumu vējā. Maksimālā gaisa temperatūra +3..+4 grādi.

Laikapstākļus ietekmē divi cikloni. Atmosfēras spiediens 1005-1009 hektopaskāli jūras līmenī.

Latvijā

Celtniecības sadārdzinājumi, lielo projektu vēl lielākās izmaksas, inflācijas procents būvniecībā, kas jau kļuvis par atsevišķu rādītāju ekonomikas datos — visi šie cenu pieaugumi galu galā atspoguļojas preču un produktu cenās, sitot pa gala patērētāju makiem. Laiks apskatīt ziloni istabā, kāpēc pie mums gatavais objekts nereti izrādās pat divkārt dārgāks, nekā bija plānots — un te nerunāsim pat ne par “Rail Baltica”.

Svarīgākais