Junkura – Āboltiņas lieta raisa kaislības un minējumus

Jāņa Junkura lēmums nolikt Saeimas deputāta mandātu raisa arvien jaunus minējumus par viņa rīcības patiesajiem iemesliem, kā arī uzjundī jautājumu – cik ētiski aizgājēja vietu atvēlēt Solvitai Āboltiņai, kuru vēlētāji nav gribējuši redzēt parlamentā.

Arvien biežāk publiskajā telpā izskan aizdomas, ka J. Junkura pēkšņā atteikšanās no deputāta mandāta patiesībā varējis būt maksas pasākums, kuru apmaksājusi partija Vienotība, lai panāktu savas līderes atgriešanos Saeimā. Kuluāros visbiežāk izskan minējumi par 40 tūkstošiem eiro, ko jaunais censonis esot saņēmis par brīvprātīgu aiziešanu.

Netic pēkšņai viedokļa maiņai

To, ka situācija nav kristāldzidra, sarunā ar Neatkarīgo apliecina arī publicists Lato Lapsa, kurš ir vērsies Drošības policijā, lūdzot izmeklēt lietas apstākļus. «Visi Jāņa Junkura skaidrojumi par aiziešanas iemesliem ir neloģiski. Arī viņa pēkšņā pazušana uz vairākām nedēļām raisa jautājumu – kur viņš ir bijis un kas ar viņu ir noticis. Tāpat nav noslēpums, ka viņš individuālajā vēlēšanu kampaņā ieguldīja ar saviem ienākumiem nesamērojamus līdzekļus, skaidri cerot un alkstot nonāk Saeimā. Kas šobrīd ir mainījies?» vaicā publicists.

Noliedz saistību

Šobrīd politiskajās aizkulisēs aktīvi virmo baumas, ka Honkongas uzņēmumam, kas izteicis vilinošo darba piedāvājumu J. Junkuram, savulaik bijušas biznesa attiecības ar Vienotības ģenerālsekretāru Arti Kamparu, kurš šādā veidā atradis abpusēji izdevīgu veidu, kā atbrīvoties no nevēlamā kolēģa. Pats A. Kampars sarunā ar Neatkarīgo šādu minējumu kategoriski noliedz, uzsverot, ka nekad neesot pat dzirdējis par konkrēto firmu. Tikmēr portāls pietiek.com vēsta, ka saskaņā ar interneta resursos atrodamo informāciju Jānis Junkurs savā sapņu darbā Honkongā nodarbošoties ar vecu sliežu tirdzniecību. Jāpiebilst, ka pagaidām A. Kampars neesot no J. Junkura saņēmis arī nekādus iesniegumus par vēlmi apturēt darbību partijā Vienotība.

Āboltiņas bilance – pozitīva

Tikmēr publiskajā telpā šā notikuma sakarā tiek apspriests ētiskas dabas jautājums. Proti, cik korekti ir tas, ka J. Junkura vietā Saeimas mandātu saņems S. Āboltiņa, kuru vēlētāji bija svītrojuši no sarakstiem? Lai gan daudzi uzskata, ka Vienotības līderes ienākšana parlamentā pa sētas durvīm ir vēlētāju krāpšana, tomēr gan A. Kampars, gan arī sociologs Arnis Kaktiņš akcentē pretējo. «Partija nav darījusi neko, lai Jānis Junkurs aizietu, bet Solvita Āboltiņa – ieietu 12. Saeimā. Tāda ir apstākļu sakritība. Cits jautājums, ka Solvitai Āboltiņai, neraugoties uz daudzajiem svītrojumiem, plusa zīmju ir bijis vairāk nekā mīnusu, kas nozīmē, ka viņas kopējā politiskā bilance ir pozitīva. Starp citu – atšķirībā no trešdaļas citu 12. Saeimas deputātu, kuri parlamentā iekļuva ar negatīvu bilanci,» pauž A. Kampars. Šos vārdus apstiprina Centrālās vēlēšanu komisijas dati. Proti, S. Āboltiņai bijuši 6289 svītrojumi un 6540 plusa zīmju. Šādu rezultātu A. Kampars uzskata par ļoti augstu novērtējumu, ņemot vērā plašo antireklāmas kampaņu, kas pret S. Āboltiņu tika izvērsta īsi pirms vēlēšanām.

Nav par ko cepties

Savukārt pētījumu aģentūras SKDS vadītājs A. Kaktiņš atgādina – Saeimas deputāta mandāta nolikšana uz ministra amata pildīšanas laiku vai kādu privātu iemeslu dēļ nav nekas neparasts. Šādas situācijas katrā Saeimā ir vairākas, un vienmēr vienu deputātu vietā nāk citi. «Šī kārtība izriet no mūsu vēlēšanu sistēmas, un tas nav nekas neparasts. Protams, Solvita Āboltiņa ir bijusi augsta ranga amatpersona un viņas personībai tiek pievērsta īpaša uzmanība. Taču, ieliekot šo situāciju citu, līdzīgu, gadījumu kontekstā, top skaidrs, ka te nav par ko tik ļoti cepties,» pauž eksperts.