Zatlers nonāk krustugunīs

© Toms Kalniņš

Jautājums par 9. maiju Valda Zatlera un Krievijas premjera Vladimira Putina 30 minūšu sarunā trešdienas vakarā Helsinkos bija aizņēmis ne vairāk kā vienu minūti. Tomēr tieši tas, nevis apspriestie ekonomiskās sadarbības jautājumi, tostarp NATO kravu tranzīts uz Afganistānu no Latvijas cauri Krievijai, nākamajā dienā bija visvairāk diskutētā tēma Latvijas publiskajā telpā.

V. Zatlers, pieņemot ielūgumu uz 9. maija svinībām Maskavā, principā ir rīkojies pareizi, jo tas rada labvēlīgu emocionālo fonu abu valstu attiecībām, vienlaikus, jautājums, ko izvirza eksperti, ir, ar kādu saturu prezidents piepildīs šo vizīti. Rīgas pilī skaidro, ka V. Zatlers turpina Vairas Vīķes-Freibergas 2005. gadā aizsākto praksi, kad viņa devās uz uzvaras 60. gadadienas svinībām Maskavā. Toreiz vizītei tika radīts fons ar V. Vīķes-Freibergas starptautiskajām aktivitātēm, skaidrojot šīs gadadienas neviennozīmīgās sekas latviešiem un visiem austrumeiropiešiem. Pašreizējā prezidentūra šo darbu uzskata par vienreiz jau padarītu, kas nav jāatkārto, un vēstures interpretācija pa šiem pieciem gadiem nav mainījusies.

"Valsts prezidents šo ielūgumu ir pieņēmis, lai piedalītos svinībās par godu nacisma sagrāves gadadienai, bet tas nenozīmē, ka būtu mainījusies mūsu pozīcija visos sāpīgajos vēstures jautājumos," Neatkarīgajai skaidro prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs. Dalību 9. maija svinībās Maskavā V. Zatlers saredz kā iespēju, lai mazinātu domstarpības un veidotu dialogu starp abām valstīm. Sarunā neesot izskanējis neviens pārmetums no Kremļa "tradicionālā komplekta", ko tā parasti atkārto sarunās ar Latvijas amatpersonām. V. Putins ne ar vārdu neesot skāris minoritāšu un nepilsoņu jautājumu, ne arī Latvijas pozīciju nesenajā Gruzijas karā. Par sarunas draudzīgumu liecina kaut vai tas, ka V. Putins ar V. Zatleru apspriedis Rīgas Dinamo hokejistu spēli. Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Andris Sprūds šai sakarā atgādina: tas, ka Kremlis pēdējā laikā mazinājis agresīvo taktiku attiecībās ar postpadomju telpas valstīm, tikai parādot, ka "Putins ir ļoti pieredzējis politiķis, kurš izmanto "burkāna", nevis agresīvo politiku". Latvijā tas izpaužoties kaut vai kā hokeja sponsorēšana un, piemēram, latviešu žurnālistu delegāciju uzņemšana Maskavā. To, ka 9. maijs nav stāsta beigas un runa ir par daudz plašāku skatījumu uz abu valstu attiecībām, atzīst arī Rīgas pilī.

Eksperts Krievijas jautājumos Kārlis Daukšts aģentūrai LETA paudis, ka galvenais V. Zatlera vizītes ieguldījums būs psiholoģiskās gaisotnes uzlabošanā, kas Krievijā patlaban Latvijas tēlam ir ļoti negatīva. Arī A. Sprūds atzīst, ka ar šo V. Zatlera vizīti "Latvija parādīs, ka var apsveikt citu valsti tai būtiskā datumā".

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais