TP un LPP/LC sarunas turpinās par kopīgu sarakstu, ne apvienošanos

© f64

Ir ļoti liela varbūtība, ka Tautas partijas un LPP/LC priekšvēlēšanu apvienība tuvākajos mēnešos tiks izveidota.

Tomēr tas lielā mērā būs atkarīgs no tā, vai Andris Šķēle un Ainārs Šlesers šo ideju spēs izskaidrot savu partiju biedriem. Laipa, ko pārmest starp TP un LPP/LC, varētu būt uzņēmēji, tostarp politiski neitrāli, kuri jau tiek uzrunāti startam 10. Saeimas vēlēšanās.

Potenciālo tuvināšanos abām partijām atvieglotu tieši tas, ka konsolidēšanos var pamatot nevis ar cerību uz labākiem vēlēšanu rezultātiem, bet to, ka ir uzņēmēji un ekonomiskais redzējums, ap ko konsolidēties, saka TP valdes loceklis Māris Kučinskis. "Repšes pozīcija, ka nodokļi ir jāpaaugstina un jāpaaugstina, mūs spiež vienoties par kopīgu platformu," Neatkarīgajai saka TP priekšsēdētāja vietnieks Edgars Zalāns. Par vēlēšanu apvienības iespēju nākotnē pāraugt vienā partijā viņš atbild: "Nav izslēgts ne viens, ne otrs." Citi TP valdes locekļi tik tālejošus komentārus nesniedz, piesardzīgi ir arī LPP/LC politiķi, kuru saknes ir Latvijas ceļā – partijā, ar kuru TP ir sarežģīta attiecību vēsture. "Tā nekad nebūs partiju apvienošanās, tam nu gan mēs nekādā veidā neesam gatavi," Neatkarīgajai uzsver LPP/LC Saeimas frakcijas vadītājs Andris Bērziņš. Arī par kopīga vēlēšanu saraksta veidošanu viņš runā, uzsverot, ka tas ir tikai pieļāvuma formā, lai gan neredzot "neko nepārvaramu, par ko nevarētu vienoties vēlēšanu apvienības kontekstā".

Ceturtdien Latvijā no vizītes ASV būs atgriezies A. Šlesers, un tad abu partiju sarunas turpināsies, iespējams – jau šonedēļ. Šobrīd gan TP, gan LPP/LC politiķi norāda, ka notikumus ar jautājumiem un komentāriem uz priekšu vairāk dzen žurnālisti. To, ka process ir pašā sākumstadijā, apliecina neviennozīmīgās prognozes par tā iznākumu, kas dzirdamas no TP un LPP/LC valžu locekļiem. Tomēr ir ārpus šīm abām partijām stāvoši cilvēki, kuru rīcībā esošā informācija dod viņiem iespēju domāt, ka "Andris un Ainārs ir vienojušies, tagad jāvienojas apakšām".

TP politiķu frāze, ka daudz ko par konsolidēšanās iespējamību parādīs sadarbība ar LPP/LC, Saeimā kopīgi uzturot dažādas, galvenokārt ar nodokļu izmaiņām saistītas, iniciatīvas, var nebūt tikai retorika, lai attālinātu atbilžu došanu par kopīgo sarakstu. LPP/LC frakcijā Saeimā ir liela bijušo Latvijas ceļa politiķu ietekme, kuriem ir savs īpašais viedoklis par TP un A. Šķēli. Nesen, kad LPP/LC frakcija kopā ar Jauno laiku nobalsoja par pilnvarojumu Valda Dombrovska valdībai turpināt aizņemšanās programmu ar starptautiskajiem aizdevējiem, A. Šlesers ar A. Šķēli pirms tam bija vienojušies, ka LPP/LC balsos pret. "Ainārs vienmēr uzdod vēlamo par esošo, tādēļ vienošanās ar viņu vēl neko nenozīmē," piesaucot šo piemēru, Neatkarīgajai teica kāds TP pārstāvis. A. Bērziņš arī šobrīd Neatkarīgajai pieļauj, ka "pragmatiskos jautājumos" LPP/LC frakcija Saeimā varētu balsojumos turpināt atbalstīt V. Dombrovska valdību, ja gadījumā TP aizietu un tā paliktu mazākuma valdība.

LPP/LC gaida liela izšķiršanās, vai A. Šleseram kandidēt Saeimas vēlēšanās, kas nozīmētu, ka pēc tām viņam jāpamet darbs Rīgas domē. Tuvināšanās ar TP šo lēmumu ietekmēs vistiešākajā veidā, jo apvienota saraksta priekšgalā, ja tāds tiešām taptu, jābūt abu partiju līderiem. "Nedomāju, ka LPP/LC vēlētājs būs gatavs iet balsot par sarakstu, kura līderis būs Andris Šķēle. Tādēļ ir jautājums, kas būtu šādas vēlēšanu apvienības priekšgalā," Neatkarīgajai saka A. Bērziņš. Ja tiešām taptu TP un LPP/LC vēlēšanu apvienība, tās vadībā esot jābūt "skaidri saprotamam līdzsvaram". Dzirdamas versijas, ka A. Šlesers startētu kā pirmais numurs šādas apvienības sarakstā Rīgā, bet A. Šķēle – ar pirmo numuru sarakstā Vidzemē, bet TP un LPP/LC politiķi šādas versijas nekomentē ne publiski, ne neoficiālās sarunās. Ir bažas, ka, sākot konsolidāciju no vēlēšanu sarakstu kārtas numuru dalīšanas, pirms izstrādāta kopīga platforma, process ar to varētu arī beigties. Versija par A. Šleseru kā pirmo numuru Rīgā un A. Šķēli kā pirmo Vidzemē tomēr saskan ar politiķu stāstīto, ka TP orientējas uz reģionu uzņēmēju uzrunāšanu, bet LPP/LC – uz Rīgas uzņēmēju piesaisti.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais