Ja Dombrovskis neieklausīsies, TP var pamest valdību

© Raitis Plauks, f64

Tautas partijas ultimāts premjeram Valdim Dombrovskim (JL), līdz 17. martam izšķirties, vai parakstīs Andra Šķēles vakar piedāvāto vienošanos, uzdod jautājumus par šīs valdības izredzēm nostrādāt līdz Saeimas vēlēšanām vispār vai vismaz šādā sastāvā.

Neoficiāla informācija par noskaņojumu TP, kā arī notikumu attīstības politiskā loģika ļauj prognozēt, ka, saņemot V. Dombrovska noraidījumu, TP jau nākamnedēļ var pamest valdību.

JL gatavs palikt mazākuma valdībā

A. Šķēles vienošanās projekts iesniegts kopā ar apjomīgiem, uz 62 lappusēm izklāstītiem priekšlikumiem tūlītējai rīcībai, kas pārsvarā attiecas uz ekonomiskiem risinājumiem. V. Dombrovskis bija skeptisks par šīs vienošanās un programmas pieņemšanu, norādot, ka nekādas separātas vienošanās esošās koalīcijas ietvaros netiks slēgtas un pirmdien TP ar šo piedāvājumu jāvēršas pie visas koalīcijas, nevis tikai JL.

TP valdes loceklis Māris Kučinskis ceturtdien Neatkarīgajai izteicās, ka partija sagaida, ka premjers to akceptēs vismaz par 90–95%, "citādāk tā vairs nav programma". Iesniedzot V. Dombrovskim šo programmu, TP parādot, ka "pastāv cerība uz kopdarbu, un tagad šī cerība ir Dombrovska rokās". Tā bija atbilde uz Neatkarīgās jautājumu, vai TP paliktu Jaunā laika valdībā, ja premjers šo programmu noraidītu. JL līdere Solvita Āboltiņa apliecina, ka valdība turpinātu strādāt arī mazākumā. JL vēl aizvien ir pārliecināts, ka ZZS, kas atbalsta premjeru svarīgos balsojumos un nebloķējas ar TP, "mums ir konstruktīvs partneris", teica ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL).

Šlesers optimistisks, Lembergs un Šķēle piesardzīgāki

Tādēļ plašāku kontekstu TP iniciatīvai vakar piešķīra ziņa, ka iepriekšējā vakarā tikušies trīs politiski ietekmīgas personas – A. Šķēle, Ainars Šlesers (LPP/LC) un Aivars Lembergs, kas vada ZZS sadarbības partneri Latvijai un Ventspilij. Visi trīs vakar apstiprināja šo tikšanos trešdienas vakarā ap pulksten 18 A. Šķēles birojā Dzirnavu ielā. Gan A. Šķēle, gan A. Šlesers ceturtdien ļāva noprast, ka nekādas trīspusējas vienošanās nav panāktas, jo ZZS nav ieinteresēta līdzšinējā kursa maiņā, kas vērsts uz V. Dombrovska balstīšanu. M. Kučinskis pašreizējo ZZS taktiku raksturoja ar vārdiem, ka "ZZS faktiski nes Jaunā laika portfeli un vēl padod mēteli, un, ja vienā brīdī vairs nenestu, tad kļūtu priekš JL par tādiem pašiem draņķiem, kāda ir TP".

A. Šlesers Neatkarīgajai ceturtdien stāstīja, ka dienu iepriekš kopā ar A. Šķēli aicinājis A. Lembergu, lai ZZS atbalsta TP un LPP/LC iniciatīvas. Tāpat A. Lembergs uzrunāts, lūdzot, vai ZZS, kurai ir laba sadarbība ar premjera partiju, "nevarētu pārliecināt JL". "Lemberga kungs daudzos jautājumos ir gatavs atbalstīt, bet viņa un ZZS pozīcijas daudzās lietās atšķiras," savu iespaidu atstāstīja A. Šlesers. Tomēr esot panākta vienošanās, ka turpmāk notiks "jautājumu koordinēšana starp frakciju vadītājiem Saeimā", ar ko domātas TP, LPP/LC un ZZS frakcijas. Tikmēr A. Lembergs Neatkarīgajai norādīja, ka par kādu konkrētu rīcības plānu politiķi gan neesot vienojušies un vairāk izzinājuši cits cita nostāju dažādos jautājumos. Arī A. Šķēle savos vērtējumos bija piesardzīgs un uzsvēra, ka ar A. Šleseru viņam viedokļi saskanot, bet ar A. Lembergu – "šķiet, ka nē". "Mūsu viedokļi ir pietiekami atšķirīgi," sacīja A. Šķēle.

Strauji virzās TP un LPP/LC konsolidācija

Trešdien TP valdes, frakcijas un reģionu līderu paplašinātajā kopsēdē apspriests jautājums par konsolidāciju ar LPP/LC. Lai gan balsojuma nav bijis, no diskusijām tapis skaidrs, ka TP valdei ir dots mandāts turpināt sarunas par kopīgu startu Saeimas vēlēšanās ar LPP/LC. A. Šlesers Neatkarīgajai teica, ka LPP/LC un TP ir "pārāk daudz atšķirību", lai vispār runātu par iespēju, ka konsolidācijā iesaistās arī ZZS.

ZZS Saeimas frakcijas līderis Augusts Brigmanis, kurš ceturtdienas otro pusi bija pavadījis dažādās sanāksmēs, ceturtdienas vakarā Neatkarīgajai sacīja, ka viņam nav informācijas, lai komentētu pēdējo dienu notikumus.

Pēc A. Lemberga Neatkarīgajai teiktā, ar A. Šķēli un A. Šleseru galvenokārt pārrunāti ekonomiski jautājumi – nodokļu politika tūrisma un zemkopības nozarē, kā atdzīvināt kreditēšanās tirgu Latvijā. Tāpat esot pārrunāti bezdarba jautājumi.

Apspriests arī, ko darīt ar tiem nekustamajiem īpašumiem, kas šobrīd pieder bankām un nenonāk tirgū. Tur, pēc A. Lemberga domām, ir iesaldēti miljardi, jo tie ir īpašumi, ko pazaudējuši kredītņēmēji, bet bankas tos glabājot un nelaiž tirgū pārdošanai.

Piedāvā sabiedrisko līgumu A. Šķēles piedāvātā vienošanās starp premjeru un TP paredz, ka puses "apņemas" izpildīt četrus rīcības punktus. Pirmkārt, nevirzīt un neatbalstīt lēmumus par nodokļu paaugstināšanu 2010. un 2011. gadā. Otrkārt, līdz 1. maijam iesniegt Saeimā likumprojektus par valsts pārvaldes reformu, kas paredzētu ministriju skaita samazināšanu no esošajām 14 uz astoņām līdz deviņām, kā arī valsts funkciju deleģēšanu privātajam sektoram ar mērķi ietaupīt 100 miljonus latu. Treškārt, A. Šķēle grib, lai V. Dombrovskis apņemas, ka līdz 1. jūnijam valdība sāks skatīt 2011. gada budžeta projektu un tas tiks iesniegts Saeimā ne vēlāk kā līdz 1. septembrim. Ceturtkārt, A. Šķēle grib, lai nekavējoties tiktu uzsākts darbs pie Sabiedriskā līguma noslēgšanas ar sociālajiem partneriem un līdz 1. jūlijam vienotos par darba devēju, darba ņēmēju un valdības saskaņotu rīcību un atbildību valsts izaugsmes atjaunošanai.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais