"Par labu Latviju" dibināšana rāda saistību ar LPP/LC

© Andrejs Terentjevs, f64

Pirms vairākām nedēļām pieteiktās uzņēmēju un pašvaldību pārstāvju kustības Par labu Latviju manifestu parakstījuši 3277 dalībnieki, vakar kustības atklāšanai veltītā konferencē paziņoja tās veidotāji, turklāt pasākumā tikuši piesaistīti arī citi atbalstītāji, kuriem bija jāaizpilda pieteikuma anketa.

Lai gan kustība dibināta ar politisku kontekstu, pagaidām priekšplānā izvirzīti dažādu jomu speciālisti, kas uzstājās ar priekšlasījumiem par Latvijai svarīgiem ekonomiskajiem jautājumiem. Tomēr atklāšanas pasākumā klausītāju rindās netrūka, piemēram, LPP/LC pārstāvju, tostarp – redzamāko politiķu.

Apmeklētāju vidū bija arī LPP/LC Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš, partijas līdera Aināra Šlesera preses sekretārs Ģirts Dripe, savukārt konferenci organizējis reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks. Viņš nekad nav slēpis savu atbalstu LPP/LC un tās līderim Aināram Šleseram un veidojis šā politiskā spēka priekšvēlēšanu kampaņas. Jāatgādina, ka pirms 9. Saeimas vēlēšanām Ē. Stendzenieks dibināja LPP/LC atbalstošu nevalstisko organizāciju PaSaulei, kura kā trešā persona slavināja LPP/LC un tās politiķus. Tas viss vēlreiz apliecina šīs kustības ciešo saikni ar LPP/LC un tās dibināšanu kā platformu politiskai konsolidācijai. Oficiāli par pievienošanos kustībai LPP/LC gan lemšot tikai jūnijā partijas kongresā, informēja A. Šlesers.

Pagaidām nav skaidrs, vai un cik liela daļa no kustības pašreizējiem dibinātājiem varētu tieši iesaistīties politikā. Vairāki no tās pārstāvjiem, tostarp Ieva Plaude-Rēlingere un ekonomists Uldis Osis, kuri vakar uzstājās konferencē, jau iepriekš sacījuši, ka vēlēšanās nekandidēs. Taču kustības pārstāvjiem esot svarīgi, lai Latvijā būtu sakārtota uzņēmējdarbības vide un nodrošinātas iespējas izaugsmei visdažādākajās jomās. Piemēram, I. Plaude-Rēlingere sacīja, ka izvirzītais mērķis varētu būt: līdz 2020. gadam Latvijai jākļūst par izcilāko mazo ekonomiku Eiropā, kur vidējā alga būtu 3000 eiro mēnesī. Daudzi runātāji arī izvirzīja konkrētus priekšlikumus nodokļu sistēmas pilnveidošanas jomā un valsts un pašvaldību pārvaldes sakārtošanai.

Kustības atbalstītājiem vakar tika lūgts aizpildīt pieteikuma anketas, kurās vajadzēja norādīt arī labo darbu, ko pieteicējs veicis vai gatavs veikt Latvijas labā. Labo darbu veicēji tikšot publicēti organizācijas mājaslapā.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais