LPP/LC sāk politisku spēli

© Lauris Nagliņš

LPP/LC līdera Aināra Šlesera solījums atbalstīt valdību valstisku lēmumu pieņemšanā un konstruktīvu darbu parlamentā tomēr nenozīmēs bezierunu pretimnākšanu, un atsevišķi šīs partijas uzstādījumi situāciju pat drīzāk varētu šūpot.

Nelokāmu nostāju LLP/LC, piemēram, pauž valdības ministru sakarā. Pēc A. Šlesera teiktā, LPP/LC neatbalstīšot jauna veselības ministra apstiprināšanu, jo Veselības ministrija vienkārši jāapvieno ar Labklājības ministriju, savukārt tieslietu ministra krēslā pirmie redzot Jaunā laika vadītāju Solvitu Āboltiņu, kura šos pienākumus reiz jau pildījusi. Savs viedoklis LPP/LC ir arī par ārlietu portfeļa nesēju – Mārim Riekstiņam, kurš pārstāv no valdības aizgājušo Tautas partiju un valdībā piekrita strādāt līdz jauna ministra apstiprināšanai, amatā būtu jāpaliek līdz pat vēlēšanām.

"Es esmu premjera partijas vadītāja un nesu zināmu atbildību par procesu kopumā. Šis nav brīdis, kad rauties uz amatiem. Lielākās problēmas ir Saeimā, un es palikšu tur," par A. Šlesera teikto tieslietu ministra posteņa sakarā Neatkarīgajai sacīja S. Āboltiņa. Zināms, ka arī Zaļo un zemnieku savienība, kuras pārziņā ir Labklājības ministrija un kurai apvienošanas gadījumā nāktos lemt arī par veselības jomu, to kategoriski neatbalsta. Šobrīd labklājības ministrs Uldis Augulis pilda tieslietu ministra pienākumus, bet veselības ministra pienākumus pilda iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL).

Konsultācijas ar koalīcijas partneriem – Pilsonisko savienību, Zaļo un zemnieku savienību un apvienību TB/LNNK – par iespējamiem kandidātiem uz vakantajiem ministru posteņiem premjers Valdis Dombrovskis sāks šodien. Neformālās sarunās potenciālie jaunie ministri gan apzināti arī līdz šim, jo LPP/LC jau sākotnēji uzsvēra iespējamību, ka, arī atbalstot koalīciju, valdībā var neiesaistīties. Tāpēc V. Dombrovskis jau pirmdien pēcpusdienā sacīja: ja LPP/LC izlems valdībā neiesaistīties, ministru kandidātu meklēšana notiks bez liekas kavēšanās.

Atšķirībā no valdības LPP/LC gan pieņēmusi piedāvāto vietu Saeimas prezidijā – priekšsēdētāja biedra amatu. Tam partija nolēmusi virzīt Karinu Pētersoni, kura savulaik šajā amatā jau bijusi. LPP/LC Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš arī apliecināja, ka parlamenta darbā kopumā frakcija aktīvi iesaistīšoties un atbalstīšot koalīcijas lēmumus. Tiesa, viņaprāt, nav nepieciešamības sadarbību ar V. Dombrovska vadīto valdību atbalstīt uz kāda rakstiska līguma pamata, jo jebkurā gadījumā "visos valstiski svarīgos lēmumos partija valdību atbalstīs". Turklāt, slēdzot šādu līgumu, būtu jāgroza valdības deklarācija, kas aizņemtu daudz laika un nebūtu lietderīgi. Tas gan nesaskan ar Jaunā laika frakcijas vadītāja Dzintara Zaķa redzējumu par sadarbības formu. Aģentūrai LETA viņš norādījis, ka nākotnē ar LPP/LC vajadzētu noslēgt rakstisku vienošanos par atbalstu valdībai un to, kādos jautājumos tas tiek sniegts. "Ja vienošanās ir tikai kā solījumi, tad bez rakstiska apliecinājuma tie nav nekādā vērtē," sacīja Dz. Zaķis. Viņš arī norādījis, ka valdība strādā kā mazākuma valdība jau četras nedēļas un nekas traks nav noticis, tādēļ arī turpmāk nav nepieciešama nekāda lielā steiga, bet gan vajag īstenot konsultācijas pašas koalīcijas vidū.

Jāpiebilst, ka A. Šlesers vakar norādīja, ka LPP/LC atbalstīšot visus tos lēmumus, kas nāks par labu valsts interesēm. Ir gan vairāki jautājumi, kuros LPP/LC un valdības viedoklis par valsts interesēm nesaskan, piemēram, nodokļu politikas jomā. Tiesa, tas drīzāk būšot jālemj jau nākamajai valdības koalīcijai pēc vēlēšanām.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais