Par tieslietu ministru joprojām strīdi

Lai gan jaunu ministru meklēšanā sperts pussolis uz priekšu, galvenais šķērslis joprojām nav pārvarēts – koalīcijas partijas nevar vienoties par tieslietu ministra amata kandidātu.

Arī vakar, kad Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) koalīcijas sanāksmē lika galdā savu kārtējo kandidātu – šoreiz TB/LNNK biedru Gaidi Bērziņu, kurš savulaik jau nesis šo portfeli, tas tika noraidīts. Oficiālais iemesls – viņa piederība partijai, jo koalīcija vienojusies par bezpartejiska tieslietu ministra meklēšanu. Kā norādīja premjers Valdis Dombrovskis (JL), šā iemesla dēļ neesot atbalstīta arī Pilsoniskās savienības virzītā Ilma Čepāne un Sabiedrības citai politikai pārstāvētais Aleksejs Loskutovs.

Līdz ar to šobrīd skaidrība ir tikai par ārlietu ministra kandidātu – vakar koalīcijas partiju kopīgā sēdē partijas vienojušās, ka tam virzīs bijušo diplomātu Aivi Roni. Viņu atbalstot arī prezidenta kancelejā, ar kuru ārlietu ministra kandidatūra ir jāsaskaņo, tādēļ, kā atzina premjers Valdis Dombrovskis, balsojums par A. Roņa apstiprināšanu Saeimā varētu būt jau šo ceturtdien. Iespējams, kopā ar ārlietu ministru šajā balsojumā tiks apstiprināts arī veselības ministrijas politiskās vadības portfeļa nesējs. Pilsoniskā savienība šim amatam izvirzījusi savu partijas biedri, Rīgas domes deputāti Antru Sakni. Lai gan oficiāla atbalsta viņai vēl nav, domstarpību par viņas kandidatūru koalīcijā visdrīzāk nebūšot. Pirms tam atsevišķas frakcijas, piemēram, ZZS, izteikušas vēlmi ar viņu tikties, jo, kā atzina frakcijas līderis Augusts Brigmanis, pagaidām ir redzēts tikai A. Saknes CV; viņas izglītība, kas saistīta ar medicīnu un ekonomiku, šķietot atbilstoša, taču kandidāte esot jāizjautā.

To, cik ilgi valdība varētu strādāt bez tieslietu ministra, tās vadītājs V. Dombrovskis neprecizē. Viņš vien norāda, ka valdība jebkurā gadījumā ir lemt spējīga un ministru funkcijas var turpināt veikt ministru amatu pienākumu izpildītāji, kā tas bijis līdz šim. Jāatgādina, ka tieslietu ministra pienākumus šobrīd pilda aizsardzības ministrs Imants Lieģis (PS).

Jāpiebilst, ka līdz galam nav izlemts arī jautājums par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas likvidāciju, tāpēc var izrādīties, ka būs jāmeklē arī šīs ministrijas politiskais vadītājs. Pēc V. Dombrovska teiktā, šobrīd tiek gaidīts Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, kurā tiek skatīts Ministru kabineta iekārtas likums, atzinums, par iespējām reorganizēt un likvidēt šo ministriju. Ja līdz vēlēšanām tas nebūs iespējams, tad domāšot, kam uzticēt ministra pienākumus. Gan ZZS, gan Sabiedrība citai politikai jau paspējušas piedāvāt savus kandidātus arī šim amatam. Zaļie zemnieki tam izvirzījuši savu biedru – Kocēnu novada priekšsēdētāju Vitautu Staņu, bet Sabiedrība citai politikai – juristi Karinu Kornu.