Iesalnieks: NA nav gatava kompromisa variantiem jautājumā par Golubevas demisiju

© Ekrānuzņēmums

Optimālais scenārijs būtu Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) pieprasīt iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) demisiju, bet "Attīstībai/Par!" (AP) virzītu citu kandidātu uz iekšlietu ministra amatu, šādu nostāju pauda Nacionālās apvienības (NA) valdes loceklis, Saeimas deputāts Jānis Iesalnieks.

Iesalnieks iepriekš rosināja NA lemt par Golubevas demisijas prasīšanu. Pēc tam NA nolēma prasīt Kariņam iekšlietu ministri atbrīvot no amata.

Vaicāts, vai NA būtu gatava uz kādu kompromisa variantu jautājumā par Golubevas demisiju, politiķis atbildēja noraidoši, jo partija esot stingri pateikusi - ja premjers neatlaidīs ministri, tad NA atsauks savus ministrus no valdības.

Iesalnieks domā, ka Golubeva savā darbībā gada laikā neesot pierādījusi sevi kā spējīgu iekšlietu ministra amatam, tāpēc NA sagaida no premjera, ka viņš virzīs iekšlietu ministres demisijas pieprasījumu.

Politiķis novērojis, ka neapmierinātību par notikumiem 9. un 10.maijā pie Pārdaugavas pieminekļa pauduši cilvēki ar dažādiem politiskiem uzskatiem - no NA līdz "Progresīvo" atbalstītājiem.

Ja NA nāksies aiziet opozīcijā, tad partija turpinās atbalstīt valdību "valstiskos lēmumos", skaidroja Iesalnieks.

Vaicāts, vai AP var izlemt aiziet prom no valdības, ja Golubeva zaudētu amatu, Iesalnieks norādīja, ka aiziešana no valdības nav AP interesēs. Savukārt NA šādā situācijā tad turpinātu strādāt valdībā. Taujāts par pietiekamu atbalstu Saeimā valdībai, Iesalnieks norādīja, ka opozīcijā ir deputāti, kuri būti gatavi "atbalstīt valdību valstisku lēmumu pieņemšanā".

Kā ziņots, NA Saeimas frakcija un valde ir nolēmusi pieprasīt Kariņam atbrīvot no amata Golubevu saistībā ar situāciju 9. un 10.maijā pie padomju pieminekļa Pārdaugavā, aģentūru LETA informēja partijā.

NA paziņojumā uzsver - ja premjers un koalīcijas partneri šajā jautājumā neņems vērā NA viedokli, partijas valde neredz iespēju turpināt darbu šajā valdībā un lems par savu ministru atsaukšanu.

"Tas, ko 9. un 10.maijā ikviens Latvijai lojāls cilvēks bija spiests piedzīvot savā valstī, ir nepieņemami. To nevaram uzskatīt par ikdienišķu negadījumu, par ko politiskā atbildība aprobežojas ar simbolisku kritiku un solījumu laboties," paziņojis NA vadītājs, Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars. Jāizdara viss iespējamais, lai šāda situācija nekad vairs neatkārtotos, pauž politiķis.

Jau vēstīts, ka, neraugoties uz aicinājumiem 9.maijā pieminēt Krievijas agresijas upurus Ukrainā un nepulcēties pie padomju režīma memoriāliem, Rīgā, pie padomju pieminekļa Pārdaugavā, devās cilvēki, lai arī ievērojami mazākā skaitā nekā citus gadus.

Nākamās dienas rītā ziedi no pieminekļa tika aizvākti, kā rezultātā pie pieminekļa atkal tika pulcēti cilvēki. Vakarpusē pāris simti sanākušo jau uzvedās agresīvi un bravūrīgi, tostarp slavinot Krieviju un attaisnojot tās agresiju Ukrainā. Policijas vadība ir atzinusi, ka norisēm 10.maijā īsti nebija gatava, tomēr uzsverot, ka beigu galā pulcēšanās novērsta un pārkāpēji aizturēti.

Pēc šīs nedēļas sākuma notikumiem policija slēgusi pieeju Uzvaras parkā esošajam piemineklim un tā laukumam, aģentūra LETA uzzināja Valsts policijā.

Golubeva, komentējot Uzvaras parkā notikušo, paziņojusi, ka tie, kas slavēja agresiju vai lietoja tās simboliku, ir aizturēti, ieskaitot jaunieti ar Krievijas karogu. "Policija aizstāvēja Latvijas pilsoņu tiesības, arī pielietojot spēku, kad nepieciešams," uzsvēra politiķe. Golubeva 11.maijā tika paziņojusi, ka demisionēšanas iespējas neizskata.

Kariņš savukārt ir noteicis vairākus uzdevumus Golubevai, tajā skaitā steidzami sagatavot un iesniegt izskatīšanai valdībā atbildīgo institūciju darbības izvērtējumu attiecībā uz drošības pasākumu plāna izstrādāšanu un sabiedriskās kārtības nodrošināšanu, liecina premjera biroja izplatītais paziņojums presei pēc 9. un 10.maija notikumiem pie pieminekļa Uzvaras parkā.

Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.

Svarīgākais