Jāņa Iesalnieka un Kaspara Ģirģena lietās par deputātu ētikas kodeksa pārkāpšanu abi deputāti atzīti par vainīgiem, taču aizskartajai pusei netiks dota iespēja viņus strostēt no Saeimas tribīnes.
Jau vēstījām, ka debatēs par likumprojektu, ar kuru noteikts, ka līdz 15. novembrim jābūt demontētiem visiem padomju okupācijas varu slavinošajiem pieminekļiem, pie frakcijām nepiederošais K. Ģirģens no Saeimas tribīnes uzstājās ar runu, kura galēji nepieņemama šķita “Saskaņu” pārstāvošajai Regīnai Ločmelei, kas ar iesniegumu vērsās Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.
“Man ir ļoti nepatīkami un riebīgi, teiksim tā, pretīgi skatīties uz to, kā šajā tribīnē kāpj cilvēki, kuri nav lojāli pret mūsu valsti, kuri pie mazākās izdevības būtu gatavi, es domāju, mums pat pārgriezt rīkli, ja pienāktu tāds mirklis, kā... šobrīd tas notiek Ukrainā. Es nesaprotu, kā pēc 30 gadiem šādi cilvēki un šāda partija joprojām spēj būt šeit, Saeimā, un uzstāties pret Latviju,” teica deputāts, kas uzstāj, ka nevienu konkrēti nav aizvainojis un atvainoties par teikto negrasās.
“Saskaņu” atbildīgajā komisijā pārstāvošais Vitālijs Orlovs rosināja K. Ģirģenam piemērot vienu no smagākajiem sodiem par ētikas kodeksa pārkāpumu - rakstveida brīdinājumu, paziņojot par to Saeimas sēdē un publicējot komisijas lēmumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Taču komisijā strādājošo deputātu vairākums bez liekiem paskaidrojumiem šo ierosinājumu noraidīja. Tā vietā komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule rosināja K. Ģirģenu sodīt ar “vienkāršu” rakstveida brīdinājumu, par kuru Saeimas deputāti bez liekām debatēm tiks lietišķi informēti. Komisijas vairākums šo ierosinājumu apstiprināja.
Tajās pašās debatēs R. Ločmeles uzmanību izpelnījās arī Nacionālo apvienību pārstāvošais Jānis Iesalnieks, kurš Ločmeles vērtējumā savā runā kurināja nacionālo naidu.
R. Ločmeles dusmas izraisīja šī J. Iesalnieka frāze: “Es no aptuveni piecu gadu vecuma iemācījos, ka Latvijā ir divas sabiedrības: ir mūsējie, latvieši, un ir okupanti. Jau starp bērniem bija naids šo divu grupu starpā, un tas naids nav beidzies, jo okupanti vēl joprojām nav aizvākušies.”
Uzsākot diskusiju par to, ir vai nav J. Iesalnieks pārkāpis Saeimas deputāta ētikas kodeksa pantus, kas no parlamentārieša paģēr tādu uzvedību, kas nav ne aizskaroša, ne apvainojoša, “Jauno Vienotību” pārstāvošais Ainars Latkovskis aicināja J. Iesalnieku nesodīt, jo deputāts esot atvainojies un, kā liecina viņa pieredze, ar to bieži vien esot gana, lai sods nebūtu nepieciešams.
Taču vairākums komisijā strādājošo viņam nepiekrita un, atzīstot J. Iesalnieku par ētikas kodeksu pārkāpušu, nolēma viņu sodīt ar mutisku brīdinājumu, kas Saeimas sēdē nav debatējams.
Tiesa, J. Iesalnieks atbildīgās komisijas sēdē nebija ieradies, jo atrodas ārzemēs. Turklāt attiecīgajā vietā, kur viņš komisijas sēdes laikā uzturējās, nebija pietiekami labi telekomunikācijas sakari, tādēļ viņš sēdē nevarēja piedalīties arī attālināti. Līdz ar to saņemt arī sodu - mutisko brīdinājumu.
