Sākusies pēdējā nedēļa, kad kandidāti var iesniegt pieteikumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja vakancei. Līdz šim vēlmi nodarboties ar korupcijas apkarošanu izteicis vien bijušais muitas vadītājs Kalvis Vītoliņš. Politologs Filips Rajevskis prognozē, ka šajā nedēļā uzradīsies vēl vairāki kandidāti.
Viena no iespējamām kandidātēm ir Juta Strīķe, kas pašreiz ir KNAB vadītāja pienākumu izpildītāja. Pēc viņas domām, ar korupcijas apkarošanu jānodarbojas kādam no paša biroja, jo, piemēram, Valsts policijas galva ir policists un arī Ģenerālprokuratūru vada prokurors. Tomēr J. Strīķe apšauba, ka iegūs kandidātus vētījošās komisijas un valdības uzticību. «Man nav sajūtas, ka politiskā vide vēlas, lai biroja priekšnieks būtu no KNAB darbinieku vidus,» viņa norādīja intervijā Latvijas televīzijai. J. Strīķe intervijā tomēr pauž cerību, ka konkursā piedalīsies kāds no biroja, savu kandidatūru viņa, visticamāk, neizvirzīs, jo labāk jūtas kā vietniece, nevis priekšniece.
Pieteikties KNAB vadītāja amatam iespējams līdz 19. septembrim, tas ir, nākamajai pirmdienai, un, pēc politologa F. Rajevska domām, K. Vītoliņš var nesapņot, ka komisijas priekšā stāsies lepnā vientulībā. «Domāju, ka cilvēki nevēlas nonākt sabiedrības un mediju krustugunīs, tāpēc pieteikšanos atliek uz pēdējo brīdi. Pēc tam tāpat būs laiks, lai iepazīstinātu ar sevi un parādītu savas spējas,» saka politologs. Fakts, ka pagaidām pieteicies tikai viens pretendents, nebūt nenozīmē, ka nākamajai valdībai būtu, iespējams, jādomā par biroja reorganizāciju, jo pēdējo gadu laikā tas vairāk izcēlies ar publisku veļas mazgāšanu, nevis lietu atklāšanu. Pēc F. Rajevska domām, arī K. Vītoliņš ir gana nopietns pretendents, jo viņam ir pieredze administratīvos amatos, kas saistīti ar represīvām institūcijām. Proti, K. Vītoliņš iepriekš strādājis par muitas vadītāju.
«Man tā doma ir tāda, ka vajadzētu garantēt, ka jaunais KNAB priekšnieks radītu normālas asociācijas sabiedrībai. Tomēr ilgu laiku ir bijusi iekšējā plēšanās. Pirmā prioritāte ir pateikt cilvēkiem, ka būs labāk un godīgāk. Partiju finansēšana iet pareizajā virzienā, ja ir paredzēts finansēt partijas no budžeta, un tas ir sākums visam, lai vispār kaut kas notiktu,» savu nostāju paudis K. Vītoliņš.
Nedēļas nogalē gaidāmas 11. Saeimas vēlēšanas, un pagaidām, pēc F. Rajevska novērojumiem, KNAB nav izmantojis varu, lai palīdzētu vai gluži pretēji – iegrieztu kādam politiskajam spēkam. Tomēr politologs norāda, ka līdzšinējais klusums nebūt nenozīmē, ka KNAB arī šonedēļ uzvedīsies tik mierīgi kā līdz šim. «Melnā mārketinga metodēm lielākais efekts ir pēdējā nedēļā, taču šobrīd vēl nevar pateikt, vai KNAB ko tādu darīs. Tomēr nav mazsvarīgi, ka iestādi vada pienākumu izpildītājs un maz ticams, ka birojs nāks klajā ar kādām lielām akcijām,» norāda politologs.