Intervija ar Liepājas domes priekšsēdētāju Uldi Sesku.
- Kā jūs dažos vārdos varētu raksturot esošo ekonomisko situāciju Liepājā - pilsētā, kura jau daudzus gadu desmitus ir vadošā rūpnieciskās ražošanas pilsēta, neskaitot Rīgu?
- Tāpat kā pasaules un mūsu valsts ekonomika, arī Liepājā tā ir mainīga. Nu jau vairākus gadus to ietekmē Amerikas, Eiropas Savienības un Krievijas nemitīgā konfrontācija. Liepāja to vistiešāk izjūt zivsaimniecības un tekstilrūpniecības nozarēs, arī metālapstrādē. Tajā pašā laikā Liepājā ienāk uzņēmumi, kuri attīsta Liepājai līdz šim neraksturīgas nozares. Piemēram, Krievijas un Kazahstānas kopuzņēmums iCatton sadarbībā ar Itālijas kompāniju uzsākuši mitro salvešu ražošanu.
Attīstās industriālie parki. Piemēram, pagājušajā gadā bijušā gaļas kombināta teritorijā izveidotajā industriālajā parkā Liepājas Biznesa centrs strādāja 12 uzņēmumu, bet šogad jau 15, kā arī ieplānota vēl vairāku uzņēmumu atvēršana. Tas nozīmē, ka nākamgad šajā teritorijā vien strādās jau aptuveni tūkstotis cilvēku. Šie uzņēmumi uzskatāmi parāda, ka sadarbībā ar Dāniju, Zviedriju, Vāciju un citām Eiropas valstīm Latvijā veiksmīgi var attīstīties mazie un vidējie ražotāji.
- Saprotu, ka jūsu pieminētā industriālā parka kapacitāte ir praktiski izsmelta. Vai ir vieta jauniem uzņēmumiem, un vai ir jūtama potenciālo uzņēmēju interese?
- Interese ir, jau pieminētais Liepājas Biznesa centrs Kapsēdes ielā vēlas paplašināties, apgūt jaunu platību un būvēt papildu ražošanas ēkas. Pagājušajā gadā ekspluatācijā nodevām arī jaunas perspektīvās uzņēmējdarbības teritorijas ar sakārtotu infrastruktūru un inženierkomunikācijām Karostā blakus ostai un Meldru ielā lielo tranzīta ielu tuvumā. Šajās teritorijās jau ir noslēgti vairāki nomas līgumi, tostarp ar Ulda Pīlēna biroju, kurš plāno būvēt loģistikas centru. Visas platības vēl nav aizņemtas, bet interese ir.
- Vai mazo un vidējo uzņēmumu attīstība dod pilsētai drošības sajūtu? Mēs labi zinām, kas notika pēc tam, kad tika slēgts Liepājas un viens no valsts lielākajiem uzņēmumiem - Liepājas metalurgs.
- Zināmā mērā, jā, taču es negribētu pilnībā norakstīt Liepājas metalurgu. Pasaules tirgi mainās, tāpēc metāla pieprasījums var atkal pieaugt. Vienlaikus Eiropas Padome ir aktualizējusi antidempinga procedūras dažādos Ķīnas un Baltkrievijas uzņēmumos, kā arī atbalsta elektrības Obligātā iepirkuma komponentes samazināšanu ražotājiem. Tas dod cerības, ka uzņēmums varētu atdzimt - droši vien savādāks, ar plašāku sortimentu un vēl citām izmaiņām, bet cerības saglabāt Liepājā metalurģiju nav zudušas.
- Pirms dažiem gadiem stāstījāt, ka pašvaldība plāno attīstīt arī kurortoloģiju - uz pašvaldības īpašumā esošās dabiskā minerālūdens un ārstniecisko dūņu atradnes bāzes veidot sanatoriju un spa kompleksu. Vai ideja ir ieguvusi jau kādu taustāmu rezultātu?
- Esam pavirzījušies krietnu soli uz priekšu - gatavojam tehniski ekonomisko pamatojumu, veicam izpētes darbu un virkni citu pasākumu, lai jau nākamgad, līdz ko būs pieejami šiem mērķiem ieplānotie ES finanšu avoti, iesniegtu pieprasījumus ES fondu apguvei.
Paskaidrošu, ka pašvaldība neplāno veikt saimniecisko darbību, bet saskaņā ar likumu un ES fondu noteikumiem izveidos atbilstošu infrastruktūru un uzbūvēs ēkas, ko tālāk nodos nomā šā biznesa operatoriem. Projektam esam piesaistījuši spēcīgus konsultantus, kuru uzdevums ir radīt unikālu - tikai Liepājai raksturīgu - projektu un piedāvājumu. Tas dos jaunas darba vietas.
- Cik vērienīgs ir ieplānotais objekts?
- Mēs esam pētījuši kaimiņvalstu pieredzi, īpaši Druskininkus Lietuvā un Pērnavu Igaunijā. Šis piemērs pierāda, ka, attīstot sanatoriju, tai apkārt veidojas viesnīcu un citu veidu atpūtas objektu kompleksi, kas papildina piedāvājumu un piesaista tūristus.
Mums ir ļoti labs sākuma punkts - jau pieminētais minerālūdens ar augstu broma koncentrāciju un ārstnieciskās dūņas, ko veselības uzlabošanas nolūkos savulaik izmantojušas Eiropas valstu un Krievijas augstdzimušās personas. Mūsu vēlme ir atjaunot šo Liepājai vēsturiski raksturīgo industriju.
- Kā, jūsuprāt, ir noslēdzies iepriekšējais ES finanšu plānošanas periods? Ir izdarīts viss, ko plānojāt?
- Pateicoties ES fondu pieejamībai, esam spējuši realizēt projektus, kas priecē ne tikai liepājniekus, bet arī pilsētas viesus. Ir sakārtota ielu infrastruktūra, tostarp pārbūvētas tranzīta ielas, kas atvieglo transporta plūsmu visā pilsētas teritorijā. Palikusi vien maģistrāle Ventspils virzienā, ko esam iecerējuši rekonstruēt šajā plānošanas periodā.
Kā viens no pilsētai nozīmīgākajiem objektiem, ko liepājnieki bija pelnījuši jau sen, ir koncertzāle Lielais dzintars. Tā ir ne tikai koncertzāle, bet arī mājvieta Valsts Liepājas simfoniskajam orķestrim un apvienotajai Mākslas un mūzikas skolai. Koncertzāles akustiku profesionāļi ir novērtējuši visaugstākajā līmenī, par ko liecina Vācijas simfoniskā orķestra izvēle ierakstu veikt tieši šeit. Vienlaikus Lielais dzintars ir ieguvis vairākas starptautiskas arhitektūras balvas.
- Vai Lielais dzintars dod to efektu, ko gaidījāt?
- Koncertzāle piesaista apmeklētājus ne tikai no Liepājas un Rīgas, bet arī citām valstīm - Lietuvas, Skandināvijas, Vācijas. Tam pamatā ir mūsu augstvērtīgais mākslas un mūzikas piedāvājums, kam pamatā ir sinerģija starp telpu un saturu. Uzskatāmi to redzam arī pieaugošajā pilsētas viesnīcu noslogojumā un uzskaitīto tūristu skaita pieaugumā, kas šogad ir par 20% lielāks nekā pagājušajā gadā. Priecājamies, ka lietuvieši Liepāju izvēlas kā kvalitatīvas atpūtas vietu - apmeklē ne tikai pludmali, bet izmanto arī citas iespējas - dodas uz SPA centru, koncertiem, teātri, restorāniem. Iz zināms, ka daži Lietuvas cilvēki, kuri atkārtoti apmeklē Liepāju, iegādājas šeit arī nekustamos īpašumus. Tiešā aviosatiksme no Palangas uz Baltkrieviju veicina baltkrievu viesu skaita pieaugumu arī Liepājā. Mēs ļoti ceram, ka pēc Liepājas lidostas sertificēšanas varēsim nodrošināt plašu aviosatiksmi, kas mūsu pilsētas viesu skaitu palielinās vēl vairāk. Mākslas un mūzikas, sporta un biznesa nozarēs strādājošie apliecina, ka lidosta ir ļoti nepieciešama.
- Liepājā tūrisma industrija ieņem arvien nozīmīgāku vietu, taču tiem, kuri šeit jau vairākkārt viesojušies, gribas ieraudzīt atkal ko jaunu. Vai ir padomā radīt kādu jaunu tūrisma objektu?
- Pašreiz attīstības stadijā ir kultūrvēsturiskā mantojuma - Pētera Pirmā namiņa atjaunošana. Tas tiek atjaunots saskaņā ar vēsturiskajiem pētījumiem, kas apliecina, ka šajā namiņā, kur atradās arī Madam Hoijer viesnīca, reiz nakšņojis pats Pēteris I. Tiks atjaunots ne tikai pats nams, bet arī viesnīca, kā arī atvērta neliela kafejnīciņa, kas dos iespēju izbaudīt tā laika sajūtas. Atzīmēšu, ka pieminētā namiņa apkaime attīstās līdzīgi kā Rīgas Kalnciema kvartāls - šeit notiek svētki, tirdziņi un citu veidu pasākumi, tāpēc rekonstrukcijā iekļauta arī kvartāla āra teritorijas rekonstrukcija.
- Liepāja šogad ir Eiropas sporta galvaspilsēta, tāpēc likumsakarīga ir sportisko notikumu un procesu aktualizācija. Ko darāt, lai attaisnotu šo nosaukumu?
- Šobrīd visi liepājnieki tiek aicināti iesaistīties dažādās izglītojošās un sportiskās aktivitātēs. Piemēram, visu vasaru pludmalē norit bezmaksas jogas nodarbības, sistemātiski tiek organizēti skriešanas un nūjošanas pasākumi. Liepājnieki arvien vairāk novērtē šīs iespējas un pievēršas aktīvam un veselīgam dzīvesveidam. Tā nav tikai subjektīva, bet ar skaitļiem pamatota informācija - Liepājas Olimpiskais centrs ziemas periodā ir pilnībā noslogots un uzņem tikpat cilvēku, cik Rīgas Olimpiskais centrs; Futbola skolā, pateicoties mūsu futbola klubam, kas kļuva par pagājušās sezonas Latvijas čempioniem, un Mārim Verpakovskim, jau ir vairāk nekā 500 audzēkņu; Kristaps Porziņģis ar savu dāvanu pilsētai - basketbola laukumu, kā arī ar personiskajiem sasniegumiem, kas kalpo kā motivācija citiem jauniešiem, ir veicinājis interesi par basketbolu. Drīzumā sāksies vieglatlētikas manēžas būvniecība, kas dienas pirmajā pusē kalpos skolas sporta nodarbībām, bet vēlāk tajā varēs trenēties citi sportisti. Projektējam slēgtos tenisa kortus, jo arī šim sporta veidam ir labas tradīcijas un perspektīvas. Atgādināšu, ka Anastasija Sevastova ir izaugusi Liepājā.
- Atgriežoties pie ES fondiem: kuri ir Liepājai nozīmīgākie projekti, ko ar ES līdzfinansējumu plānojat realizēt šajā plānošanas periodā?
- Vislielākais izaicinājums ir izglītības iestāžu sakārtošana - no ārpuses ēkas ir renovētas iepriekšējā plānošanas periodā, bet tagad jāķeras pie iekštelpu remontiem. Kopumā šiem mērķiem paredzēti 10 miljoni eiro, kas nodrošinās praktiski visu skolu iekštelpu remontu un jaunu mēbeļu un iekārtu iegādi. Līdz ar to mācību vide mūsu bērniem būs ļoti labā līmenī.
Atgādināšu, ka šogad durvis vēra rekonstruētais Liepājas tehnikums, kas sevī apvieno trīs profesionālās mācību iestādes. Līdz ar to tas ir viens no lielākajiem profesionālās izglītības centriem valstī. Tehnikums ir ieguvis ļoti augsta līmeņa laboratorijas un to aprīkojumu dažādu nozaru speciālistu sagatavošanai, tostarp mehāniķiem, elektriķiem, tekstila, kokapstrādes, ēdināšanas un restorānu biznesa speciālistiem. Laboratorijas ir tik modernas, ka atbilst pat augstākās izglītības speciālistu sagatavošanai.
- Vasaras aktīvā tūrisma sezona ir praktiski beigusies. Ko pilsētas viesi vēl var pagūt apskatīt un kur piedalīties?
- Mēs savus pasākumus plānojam tā, lai tūrisma industrijā samazinātu sezonalitātes ietekmi. Tūlīt sāksies Eiropas čempionāta posms rallijā. Tas nozīmē, ka veselu nedēļu pilsētā visas viesnīcas un restorānus aizpildīs sportisti un līdzjutēji. Liepājas posmu, kuru varēs vērot arī Eurosport pārraidēs, iepriekš Liepājas posmu vēroja aptuveni 30 miljoni skatītāju visā pasaulē. Ar pirmizrādi sāksies jaunā teātra sezona; jauni piedāvājumi ir arī simfoniskajam orķestrim, gaidāmi koncerti mūzikas gardēžiem. Mēs meklējam tādus māksliniekus un programmas, lai Liepājas mūzikas un mākslas piedāvājums būtu augstvērtīgs un nekopētu citu pilsētu piedāvājumu. Aicinu izbaudīt Liepāju visos gadalaikos!