Austrumu pierobežā dzīvojošie ir noguruši: migranti teju it visur - veikalā, uz ielas, pirtī, pat kapos

Trīs gadu laikā vairāk nekā 28 tūkstoši migranti ir atturēti no robežas šķērsošanas, taču spiediens nerimst. Šogad pabeidza 125 miljonu vērtā robežas žoga izbūvi, kas atvieglo sargāšanu, taču vēl trūkst modernas infrastruktūras kameras un sensori. Migrantu transportēšanā pastāvīgi iesaistās arī vietējie iedzīvotāji, tāpēc grozīts likums, par to nosakot reālu cietumsodu. Spiedienu vistiešāk izjūt pierobežā dzīvojošie. Tur sastop migrantus ejot pa ielu, iepērkoties veikalā, dodoties uz pirti un pat apglabātus pašu kapsētās. Austrumu pierobežā dzīvojošie ir noguruši gaidīt aktīvāku valsts iesaisti, tāpēc paši izrāda iniciatīvu iesaistīties drošības stiprināšanā, ziņo "Nekā personīga".

Ceļš uz Silenes robežu ar Baltkrieviju ir tukšs. Punkts ir slēgts, tāpēc uz ceļa mašīnu ir maz. Nepilnu kilometru pirms robežas ir viena no piecām valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes apsardzības nodaļām.

No nodaļas līdz robežas žogam ir aptuveni 15 minūtes cauri mežam. Tur pa ceļam ir arī mājas. Dažas pamestas, bet citas joprojām apdzīvotas. Turpat netālu ir arī SPA.

MĀRIS PUKINSKIS

Robežsardzes Daugavpils pārvaldes Kriminālizmeklēšanas dienesta priekšnieks

Silenes SPA līdz šim arī darbojas - ļoti populārs. Kaut kad jau sen uz turieni arī nāca mūsu migranti.

Kopš nelegālo migrantu krīzes sākuma uz Latvijas - Baltkrievijas robežas gandrīz visu laiku valda pastiprinātās apsardzības režīms. Pēdējo pagarinājumu valdība apstiprināja vēl pagājušajā mēnesī. Tāpēc te gandrīz nav cilvēku.

Šogad uz robežas pabeigts žogs. Tagad robežsargi gaida, kad uzstādīs kameras. Tam jānotiek līdz 2026.gadam. Kopš uzbūvēts žogs, daudz vairāk migrantu aptur pirms tie šķērsojuši robežu.

MĀRIS PUKINSKIS

Robežsardzes Daugavpils pārvaldes Kriminālizmeklēšanas dienesta priekšnieks

NP: Cik daudz caurumu šajā posmā izgriezti?

MP: Tie tiek griezti pastāvīgi. Tos mēs laikam neuzskaitām, jo nav vērts to darīt. Pirmatnēji tiek pašu spēkiem lāpīti tie caurumi ar drātīm. Bija gadījumi, kad arī rok zem žoga. Bija, bet vairāk tomēr griež tos caurumus un bojā. Slēdzenes arī bojājuši.

Šis posms noslēdzas Riču ezerā. Gar malu redzama iemīta taciņa. Pēdējo 18 migrantu grupu šeit robežsargi fiksēja pirmdien. Kopš 2021.gada atturēti vairāk nekā 28 tūkstoši robežpārkāpēji. Tas ir par gandrīz 10 tūkstošiem vairāk nekā iedzīvotāju Krāslavas novadā.

Pamestās viensētas dažkārt izmanto kā slēpņus vai pagaidu patvērumus. Nesen atklāts arī gadījums, kad Kalupes pagastā mājas pagrabā migrantus turēja ieslēgtus iespējamie transportētāji.

ARVĪDS KUCINS

Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs (Daugavpils novada partija)

Es personīgi to vietu pat aptuveni zinu. Pēc tam, kad sāk šķetināt to jautājumu, kur no robežas Kalupes pagasts atrodas - tas jau 40 kilometri gandrīz vai vairāk. Pat 60 būs, ja pa ceļiem brauc. Pēc tam jau veikalnieki saka: “Jā, tādi bija redzēti veikalā pienu pirkuši un visu pārējo.” Bet neviens nevarēja iedomāties, ka viņi tur atrodas. Līdz ar to tāda brīžiem nedrošības sajūta es domāju cilvēkiem ir, bet ko viņi īpaši arī nepasaka.

Ne visi migranti tiek atturēti. Dažus ielaiž humānu apsvērumu dēļ, nereti tiem vajadzīga medicīniskā palīdzība. Salīdzinoši biežs viesis pierobežas joslā ir arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.

Trīs gadu laikā dienests uz robežu saņēmis 440 izsaukumus. Izsaukumu skaits nav vienāds ar pacientu skaitu. Trīs gadu laikā slimnīcās nogādāti 185 migranti.

MĀRIS PUKINSKIS

Robežsardzes Daugavpils pārvaldes Kriminālizmeklēšanas dienesta priekšnieks

NP: Viņus uz vietējām - Krāslavu un Daugavpili - kaut kur tur ved?

MP: Šeit Krāslava, gadījās arī Rēzekne, Daugavpils. Jā, kura tuvāk. Tas ir atkarīgs no teritorijas, kur tiek pieņemts.

NP: Viņi nokļūst slimnīcā, kas ar viņiem notiek tālāk?

MP: Tur sniedz medicīnisko palīdzību, imigrācijas dienests veic apsardzību. Kad jau cilvēks ir vesels vai viņam vairs nav nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, viņu izraksta un tālāk mēs viņu pārvietojam uz centru.

Šogad NMPD devies uz izsaukumu arī pie diviem jau mirušiem migrantiem. Kas notiek ar līķiem, robežsardze nezina, tā esot policijas kompetence. Valsts policija saka, ka mirušie atrasti arī pagājušajā gadā. Kopā līdz šim 8 - sešas sievietes un divi vīrieši. Policija sākusi septiņus kriminālprocesus, bet līķus uzdeva apglabāt pašvaldībām.

ARVĪDS KUCINS

Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs (Daugavpils novada partija)

NP: Viņi tur pat kaut kur novadā apbedīti?

AK: Es nevaru pateikt, tur jāprasa konkrētu gadījumu, kas tur ir. Es domāju, ka viņus diez vai tālāk ved.

Pierobežas Silenes ciema nomalē ir pareizticīgo kapi. Pēc Valsts policijas teiktā tur apglabāts viens no novadā atrastajiem mirušajiem migrantiem.

Vietējā iedzīvotāja

NP: Vai jūs zināt, mēs meklējam imigrantu kapus? Viens imigrants šeit kaut kur laikam ir apglabāts

Sieviete: Zināt, kaut kad pie manis nāca meitene, bet es nezinu, kur tas ir, kur apglabāts. Es viņu pavadīju tur, un parādīju, bet neesmu pārliecināta. Tur nav krusta, nav nekāda uzraksta.

NP: Kur tas ir, varat mums arī parādīt?

No kapsētas centrālās ejas grūti pamanīt nekoptu kapu un divus nezāļu ieskautus svaigus koka krustus.

Vietējā iedzīvotāja

Redzat, lūk, krusti. Tas ir ļoti jauns. Varbūt tas ir īstais. Bez atpazīstamības zīmēm, bez nekā. Tur saliktas puķes, to mana kaimiņiene izdarīja. Es viņai izstāstīju un viņa teica: “Tad es sakopšu un vismaz kādas puķītes tur uzlikšu”. […]

NP: Jā, re kur ir. Vienam ir datums vismaz virsū, otram uzrakstīts tikai nezināms vīrietis. Pat datuma nav virsū.

Aptuveni 100 kilometrus tālāk, Krāslavas novadā meža ielokā atrodas maza, praktiski pamesta kapsēta.

Aiz šīs sētas apglabāti migranti un uz to kapu atzīmēm lasāms nezināms. Valsts policija saka, ka kopš pagājušā gada konstatētas 8 robežšķērsotāju nāves, taču pierobežas novadā saka - ir vairāk.

JURIS JURĀNS

Žurnālists

Re kur arī ir. Viens, kuram nav atzīmes nekādas. Apbedījums Nr. 6. Viena nezināma persona. Tas taču pavisam nesen - 11.jūnijs. Plkst. 15.00 apglabāts. Te ir no šī gada aprīļa. Te ir marts. Te ir februāris. Te ir pagājušā gada novembris. Un te ir pagājušā gada oktobris.

GUNĀRS UPENIEKS

Krāslavas novada domes priekšsēdētājs (Latvijas Zemnieku savienība)

GU: Arī agrāk.

NP: Cik agrāk? Daudz tādu bijis?

GU: Katrā ziņā es neteiktu, ka viņu daudz, bet ir tādas lietas. Jautājums ir, kas pēc tam un kādā veidā…šodien jau, kā pateikt, zvēri mūsu mežos ir. […] Atrast vietu arī ir diezgan problemātiski. Mums ir vienā vietā. Ir jau iedzīvotāji, kas protestē pret to, bet tomēr tāda situācija. Neviens jau nav pierādījis, kādas tur ticības vai tā, jo pie mums šeit ir dažādas ticības. […] Citi saka, mūsu kapos man nevajag kaimiņos kaut ko…bet šodien mēs neuzminēsim, vai viņš ir no Pakistānas vai no kurienes.

Pierobežā dzīvo gandrīz 45 tūkstoši cilvēku. Sastapšanās ar migrantiem tur jau ierasta lieta. Upenieks stāsta, ka bijuši arī gadījumi, kad robežpārkāpēji ienāk pilsētā. No robežas līdz Krāslavas centram ir tikai aptuveni 5 kilometri.

GUNĀRS UPENIEKS

Krāslavas novada domes priekšsēdētājs (Latvijas Zemnieku savienība)

Atnāk darbinieki, kuri saka “hello, hello”, mēs tur sasveicinājāmies. Jautājums, ja tu ej uz saimniecības ēkām, ej uz pirtiņu, viņš jau tur mazgājas. Apmēram tā, parastā valodā. Protams, ja sēņotāji kādreiz brauca, tad tagad viņi uz turieni vairs nebrauc.

Krāslavas novadā iedzīvotāji pastāvīgi domei sūdzas, ka jūtas nedroši. Tur pēc vietējo iniciatīvas 31.oktobrī notiks seminārs, kurā aicināts arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Iedzīvotāji vēlas skaidrāku sapratni par rīcību apdraudējuma gadījumā, ciešāku sadarbību ar valsts spēka struktūrām, un gatavi paši iesaistīties drošības stiprināšanās reģionā.

GUNĀRS UPENIEKS

Krāslavas novada domes priekšsēdētājs (Latvijas Zemnieku savienība)

NP: Kā tas izpaustos? Kādas brīvprātīgo vienības iedzīvotāji taisītu?

GU: Es domāju tik tālu mēs neesam vēl aizgājuši, bet jautājums, kā labāk sadarboties…to es domāju, daudz ko varam izdarīt. […] Mēs arī runājam tagad ar spēka struktūrām, tā teiksim, cik es varu teikt, par kopīgiem video. Mums jau arī īsti nevajag tās redzēt, bet jautājums, kā saslēgties kopā. Katrā ziņā mēs pastiprinām savu, robežsardze pastiprina savu, Iekšlietu ministrija pastiprina savu. Būtu vajadzīgas lietas.

Iedzīvotāju noskaņojumu pierobežā pētījuši arī Latvijas Transatlantiskajā organizācijā. Arī tur secina, ka valsts institūcijas nepietiekami pievērš uzmanību pierobežā dzīvojošajiem.

SIGITA STRUBERGA

Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre

Diemžēl visai bieži publiskajā telpā mēs redzam, ka Latgales iedzīvotāji zināmā mērā tiek stigmatizēti. Ziniet, tur dzīvo jau tie, kas nezina kā, kas jādara, tur ir tie, kas, visticamāk, ja nu kas, nebūs Latvijas pusē…Nē, tā nav. Man liekas, ka mēs ne tikai nodarām pāri Latgales iedzīvotājiem, bet patiesībā paši vairojam savu vārīgumu, nespējot runāt vairāk iekļaujošos veidos.

Arī Augšdaugavas novadā pašvaldības vadītājs uzsvēra, ka pēc Krāslavas novada piemēra, domās par līdzīgu sanākšanu un iedzīvotāju uzrunāšanu arī pie viņiem.