Ieinteresētības un degsmes trūkums politiķos steidzamā kārtā meklēt efektīvus risinājumus, kā slēgt mūsu valsts austrumu robežu nelikumīgajiem šķērsot tīkotājiem, vedina domāt, ka arī vismaz tuvākajā laikā asa sižeta filmu cienīgās tā dēvēto migrantu tvarstīšanas tā arī turpināsies. Šo nejēdzību izbeigt var tikai vienā veidā – cieši noslēgt austrumu robežu.
Līdz šim vienīgais, kurš publiski visskaidrāk paudis, ar kādām metodēm iespējams slēgt tā dēvētajiem bēgļiem vien zināmos caurumus robežā, ir bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, tagad Ziemeļvalstu noturības organizācijas (CIREN) līdzdibinātājs Jānis Garisons.
Joprojām neatbildēts ir vēl viens būtisks jautājums - tie, kuri pāri robežai iekļūst mūsu valstī, patiešām ir nelaimīga likteņa nomocīti cilvēciņi vai tomēr starp viņiem ir arī nedraudzīgo valstu nomaskējušies speciālo uzdevumu vienību kaujinieki.
Tikmēr Saeimā vērojama atšķirīga attieksme pret faktu, ka Latvijas teritorijā izdevies iekļūt 46 nelegālajiem imigrantiem no Baltkrievijas. Vieni slavē policijas un robežsardzes darbu - robežpārkāpēju un viņu palīgu aizturēšanu, citi nopeļ “cauro robežu” un pauž viedokli, ka pie tā vainojama valdība.
Opozīcijas partijas pagaidām neatklāj, vai šā notikuma sakarā tiks iesniegti kādi deputātu pieprasījumi vai ministru demisijas pieprasījumi.
ZZS Saeimas frakcijas deputāts, parlamenta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja biedrs Andrejs Vilks atzina, ka tā ir globāla tendence, ka no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem uz Eiropu dodas bēgļi, arī caur Baltijas valstīm un Latviju. “Tas saistīts ar sociālekonomiskiem un politiskiem procesiem. Tas var vēl vairāk pastiprināties, ņemot vērā notikumus, kas pašlaik ir Tuvajos Austrumos. Situācija ir nedroša, un ir jābūt atbilstošiem spēkiem, lai to varētu kontrolēt. Taču, lai cik nebūtu profesionāli kadri, vakanču skaits robežsardzē, ja nekļūdos, ir pie 60%. Ir nepieciešami cilvēki, kas var strādāt valsts robežas sardzē. Tāpat jābūt pietiekamam tehniskajam nodrošinājumam un sadarbībai starp NBS, Zemessardzi, Valsts policiju, pašvaldību policiju, pašvaldībām un iedzīvotājiem,” uzskata A. Vilks.
Vai par situāciju ar austrumu robežas “caurumainību” kādām amatpersonām vai politiskajām partijām būtu jāuzņemas politiskā atbildība? A. Vilks sacīja, ka šāds jautājums būtu nopietni jāizsver un to nevar tā uzreiz atbildēt - Latvija nevar ietekmēt ģeopolitiskos procesus, bet robežas stiprināšanai iepriekš ir bijis atvēlēts par maz resursu.
Nacionālās apvienības deputāts, Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Jānis Dombrava uzskata, ka robežsardze ir strādājusi ļoti labi. Šis ir gadījums, kad ir izdevies noķert robežpārkāpējus - tas ir pierādījums sekmīgam darbam un ne otrādi.
J. Dombrava piebilda: “Ir skaidrs, ka pret Latviju tiek izvērsts hibrīdkarš un Baltkrievijas režīms strādā ciešā sasaistē ar organizēto noziedzību, un viņam ir atbalstītāji arī Latvijas pusē. Arī dažas nevalstiskās organizācijas ir vai nu apzināti, vai neapzināti izmantotas kā noderīgie idioti vai arī tās ir guvušas kādu labumu. Ne velti ir kriminālprocess pret šādu nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.”
Te deputāts nepārprotami norāda uz faktu, ka Latgales rajona tiesā Rēzeknē prokurore tiesu debatēs ir lūgusi piespriest viena gada un sešu mēnešu cietumsodu biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" projektu vadītājai Ievai Raubiško apsūdzībās par nelikumīgas robežas šķērsošanas organizēšanu personu grupai.
J. Dombrava atgādina, ka savulaik Vidusjūras valstīs organizētās noziedzības pārstāvji masveidā veda bēgļus Eiropas virzienā. Tāpat tiek testēts arī Baltijas valstu un Polijas virziens.
“Dažkārt kādam izdodas tikt pāri pat vislabāk uzbūvētajiem žogiem, tāpēc ir svarīgi šādas personas ātri identificēt, atrast un nosūtīt atpakaļ,” pauda J. Dombrava.
Saeimas “Apvienotā saraksta” deputāts Edgars Tavars uzskata, ka par iespēju lielam nelegālo imigrantu skaitam šķērsot robežu politiski atbildīga ir Evikas Siliņas valdība un partija “Jaunā vienotība”. “Caurums robežā nav tikai iespējas bēgļiem nonākt Latvijā, bet arī nesenais skandalozais notikums, kad Latvijas teritorijā no Baltkrievijas ielidoja drons “Shahed”. Gan Latvijas valsts radio un televīzijas centrs, gan arī privātas institūcijas ir nākušas ar priekšlikumiem, kā tehniski var pārķert zemu lidojošus objektus. Ir bijuši arī priekšlikumi no Ukrainas, kā uzlabot pretdronu sistēmu. Taču mūsu “Jaunās vienotības” vadītā valdība ir teikusi, ka neko nevajag un pašiem ir programmētāji, kas to dara. Tā rezultātā joprojām nav palaista par šūnu apraide, kas ir veca sistēma,” kritisks bija E. Tavars.
“Apvienotā saraksta” deputāts Māris Kučinskis sacīja: “Tas ir sens stāsts, un problēmas sākums bija tad, kad par cilvēku kontrabandu bija ļoti maigi sodi. Tagad tiem, kas pārved cilvēkus, ir daudz bargāki sodi. Informācija par to, kas nelegālos iebraucējus un viņu palīgus gaida Latvijā, ka Latvijā viņi netiks pārāk laipni uzņemti, nonāk līdz Baltkrievijai un lielā mērā attur no mēģinājumiem izmantot Latviju savā ceļā uz Eiropas Savienību. Tomēr, kā redzam, ir gadījumi, kad tas nelīdz, un ir arī, kas uzdrošinās Latvijas robežu šķērsot.”
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, “Jaunās vienotības” frakcijas deputāts Jānis Reirs uzskata: “Tas, ka ir aizturēts liels skaits nelegālo imigrantu, liecina par Valsts policijas augsto profesionalitāti un drosmi - tā ir bijusi veiksmīga un spoža operācija, kas notikusi sadarbībā ar Valsts robežsardzi, un tas ir apsveicami.
Kad šāda informācija izplatīsies pa neformāliem kanāliem un nonāks pie nākamajiem potenciālajiem nelegālajiem robežas šķērsotājiem un cilvēku kontrabandistiem, viņi ļoti nopietni padomās, vai Latvija der kā valsts, kuras robežu mēģināt pārkāpt.”
Ainārs Šlesers (“Latvija pirmajā vietā”) uz “nra.lv” jautājumu, vai viņa partija izmantos 46 imigrantu iekļūšanu Latvijā kā iemeslu kādam deputātu pieprasījumam vai amatpersonu demisijas pieprasījumam, atbildēja, ka pašlaik nē. “Lai gan dīvaini jau nu tas ir - spriežot pēc ziņām presē, autobuss ar imigrantiem aizturēts tikai kaut kur pie Jēkabpils. Tātad jāsecina, ka Latvijas un Baltkrievijas robežu var šķērsot bez lielām problēmām,” sprieda A. Šlesers. Tomēr partija pašlaik vairāk koncentrējoties uz valsts budžeta lietām un uz tādām tēmām kā “airBaltic” un “Rail Baltica”, kas Latvijas valstij draud ar ļoti nopietnām maksātspējas problēmām.
Arī E. Tavars sacīja, ka “Apvienotais saraksts” pagaidām nav izlēmis, kā reaģēt uz 46 imigrantu lietu, un apsver turpmākos soļus.
“Nra.lv” jau rakstīja, ka 8. oktobrī Valsts policija kopā ar Valsts robežsardzi, izsludinot speciālo plānu “Slazdi” un veicot nepārtrauktu vajāšanu no Baltkrievijas - Latvijas robežas, aizturēja 46 nelegālos migrantus un divus viņu pārvadātājus, kuri izmantoja transportlīdzekli ar policijas identitātes krāsojumu un dublētu transportlīdzekļa numurzīmi.
