Pēc tam, kad līdzšinējais Limbažu novada domes priekšsēdētājs Didzis Zemmers tika ievēlēts Saeimā, viņa vietu ieņēma Aigars Legzdiņš.
Jaunajā amatā ir pagājis gads, – kāds bijis šis laiks un kā veicies ar iecerētā realizēšanu, vaicājām tagadējam Limbažu domes priekšsēdētājam Aigaram Legzdiņam.
– Kādas izjūtas bija, pārņemot novada vadību? Vai iepriekš bijāt saistīts ar pašvaldības darbu?
– Teikšu atklāti – man nebija īsti skaidras vīzijas, kas jādara un uz ko jātiecas, jo līdz tam brīdim ar pašvaldību darbu saistīts nebiju. Pat deputāts nebiju bijis līdz pat pēdējām vēlēšanām.
Pirms šī darba strādāju Latvijas Lauku konsultāciju birojā par ekonomikas speciālistu. Vienīgā priekšrocība bija tā, ka labi pazinu Limbažus un lauku uzņēmējus, kas nenoliedzami ir būtiska novada sastāvdaļa.
– Sākumā noteikti bija visai grūti sākt strādāt sev svešā darbības vidē?
– Nenoliedzami, turklāt tas sakrita ar laiku, kad bija jāpabeidz skolu tīklu reorganizācija, kas sabiedrībā izraisīja plašas diskusijas. Neskatoties uz problēmām, mērķis ir sasniegts, tostarp izveidota arī Limbažu novada ģimnāzija, kas ir pirmais solis ceļā uz valsts ģimnāzijas statusu.
Atzīstu, ka procesa laikā man pietrūka pieredzes un komunikācija ar sabiedrību neizveidojās tā, kā gribētos. Es apzinos savas kļūdas, taču esmu gandarīts, ka rezultāts ir sasniegts.
– Sociālā joma, it īpaši nelielajās pašvaldībās, ir viens no galvenajiem jautājumiem, kas nodarbina pašvaldības darbiniekus. Kāds noskaņojums valda Limbažos?
– Pašvaldība ar saviem uzdevumiem tiks galā! Par to man šaubu nav, taču tajā pašā laikā ir cita problēma – ne visiem, kuri saņem dažādus pabalstus, tie patiešām ir nepieciešami. Ir izveidojies vesels iedzīvotāju slānis, ko mēs jau saucam par profesionālajiem pabalstu saņēmējiem. Cilvēki zina savas tiesības un ar likumdošanu ir atbrīvoti no jebkādiem pienākumiem pašiem par sevi parūpēties. Ir pat gadījumi, kad pagastu pārvaldes piedāvā lauku cilvēkiem uzart zemi un iedot sēklas, lai viņi paši var izaudzēt sev ziemai pārtiku. Tā vietā, lai pateiktu paldies par iespēju, pabalsta saņēmējs paprasa: kurš man to dārzu izravēs. Diemžēl šādu gadījumu praksē ir arvien vairāk.
Es, protams, to neattiecinu uz visiem pabalstu saņēmējiem – ir tādi, kuri paši cenšas atrast darbu, piepelnīties, kaut ko izaudzēt. Šādiem cilvēkiem man nav žēl arī pabalstu piešķirt. Bet pabalsta saņemšana nedrīkst būt vienīgais veids, kā izdzīvot – arī pašam ir jāsāk līdzdarboties un par sevi parūpēties.
– Vai ieviesīsiet kādus noteikumus, kas paredz līdzdarbošanos?
– Pagaidām tādu variāciju neparedz likumdošana, bet līdz nākamajam gadam plānots ieviest izmaiņas, kas pašvaldībām dos iespējas variēt un pašām noteikt, kam un cik tieši pienākas.
Ņemot vērā šī gada budžetu un ziemas prognozes, esam pieņēmuši lēmumu pārskatīt dzīvokļa pabalsta apmēru – līdzšinējā apjomā visiem, kam tas pēc likuma pienākas, samaksāt nevarēsim.
– Vai ir kādi skaitļi, kas raksturotu Limbažu novada ekonomisko aktivitāti?
– Jā, un mani tiešām patīkami pārsteidz statistikas dati – novadā ekonomiski aktīvi ir 1397 dažādi uzņēmumi, no tiem 725 ir pašnodarbinātās personas. Tas nozīmē, ka daudzi meklē iespējas paši nopelnīt, negaidot atbalstu no pašvaldības. Patlaban Limbažu novadā bezdarba līmenis ir 10,2%.
– Kāds būs nākamā gada budžets?
– Precīzus skaitļus vēl nevaram zināt, bet lēšu, ka nākamā gada budžets būs šī gada līmenī. Lielu daļu nāksies novirzīt sociālajam budžetam, kredītmaksājumiem, izglītībai. Līdz gada beigām ir palicis mēnesis, un prognozes liecina, ka šī gada budžets ieņēmumu sadaļā būs nedaudz lielāks par plānoto. Tā, protams, ir apsveicama tendence.
– Jūs minējāt kredītsaistības. Vai to esošais apjoms dod iespēju realizēt vēl kādus ES fondu projektus, kam nepieciešams līdzfinansējums un līdz ar to arī kredīts?
– Balansējam uz maksimāli pieļaujamās robežas, tāpēc ļoti rūpīgi vērtējam pieejamos fondus un projektus. No vienas puses, ir muļķīgi atteikties no naudas un līdz ar to arī no infrastruktūras uzlabošanas, bet visu izdarīt uzreiz arī nevaram, – ir jāizvērtē prioritātes.
Nākamajam gadam esam ieplānojuši kultūras nama un bērnu un jauniešu centra ēku renovāciju, tāpat notiks Rīgas ielas un centrālā pilsētas laukuma rekonstrukcija. Izbūvēsim arī satiksmes organizācijas apli aiz Donaviņas tilta Tūjas virzienā.
Liela loma ir arī LEADER programmas finansējumam – ir veikti desmitiem mazi projektiņi, kas kopumā atstāj ļoti labu iespaidu gan uz vides un infrastruktūras sakārtotību, gan lauku dzīves pilnveidošanu.
Runājot par paveiktajiem projektiem, gribu pieminēt Katvaru skolas apkures sistēmas nomaiņu, izveidojot sistēmu, kurā siltums tiek iegūts no ezerā izvietotajiem siltumsūkņiem. Tas ir viens no pilotprojektiem, kurā tiks veikts monitorings un izvērtēti sistēmas ieguvumi un efektivitāte.
Pagājušajā gadā pabeidza arī Olimpiskās airēšanas bāzes renovāciju un teritorijas labiekārtošanu. Vispār padarīts ir ļoti daudz.
– Ko gribat teikt cilvēkiem Adventes laikā?
– Ir jāpārdzīvo šis tumšais laiks, – drīz būs pavasaris, atkal spīdēs saule, būs silti. Tāpat arī Latvijai kopumā viss virzās uz priekšu. Galvenais, lai pašiem būtu prieks par sevi, par saviem labajiem darbiem.