«Divos gados esam realizējuši vērienīgu projektu, kura ietvaros aptuveni 10 kilometru garumā nomainījām siltumtrases, tādējādi samazinot siltuma zudumus,» norāda SIA Limbažu siltums valdes priekšsēdētājs Ainārs Grīviņš.
Projekta kopējas izmaksas ir 2,1 miljons latu, un tas realizēts, piesaistot Kohēzijas fonda līdzekļus. «Vecās siltumtrases bija padomju laika mantojums, savu mūžu nokalpojušas, vismaz 20% no tām bija avārijas stāvoklī, turklāt siltumtrasēs siltuma zudumi bija pat 30%, bet tagad, nomainot siltumtrases, tos ir izdevies samazināt par 15–20%. Tagad Limbaži ir viena no pilsētām valstī, kur ir likvidēta četru cauruļu sistēma (divas bija domātas karstajam ūdenim, divas apkurei) un tās vietā uzstādīta moderna sistēma, kas samazina siltuma zudumus. Turklāt šobrīd siltums neizkūp gaisā vai nenonāk zemē, līdz ar to tiek ekonomētas uzņēmuma finanses. Un šo naudas ietaupījumu varam novirzīt citiem izdevumiem, piemēram, kurināmajam (izmantojam šķeldu) un elektrībai. Abi šie komponenti ir palikuši dārgāki, piemēram, pērn kurināmo pirkām par astoņiem latiem kubikmetrā bez PVN, tagad jau cena ir deviņi lati par kubikmetru.»
Limbažu siltuma valdes priekšsēdētājs norāda, ka šīs pārdomātās naudas plūsmas plānošanas rezultātā ieguvēji ir iedzīvotāji, «jo mēs spējam saglabāt esošo tarifu par siltumenerģiju», uzsver A. Grīviņš.
Šobrīd, šķiet, jebkuram siltumapgādes operatoram vislielākās raizes sagādā iedzīvotāju nespēja laikus samaksāt par saņemto siltumu. Arī Limbažu siltums nav izņēmums. «Apkures sezonas beigās kopējais parāds ir 150–180 tūkstoši latu, bet vasaras periodā tas pakāpeniski tiek segts un līdz jaunās apkures sezonas sākšanai ir sarucis līdz aptuveni 70 tūkstošiem latu,» stāsta A. Grīviņš.
Neskatoties uz ķibelēm ar parādniekiem, uzņēmums nākotnē raugās cerīgi un gatavo jaunu projekta pieteikumu katlumājas attīstībai, uzstādot tur iekārtas, kas atdzesē dūmgāzes, proti, siltums, kas iziet caur skursteni, tiks atgriezts atpakaļ sistēmā. «Dūmgāzēs izplūst ļoti daudz siltuma, aptuveni 200 grādi. Uzstādot jaunās iekārtas, tādējādi tiktu mazāk tērēts kurināmais,» skaidro A. Grīviņš. Bet tuvāko divu gadu griezumā ir iecere būvēt koģenerācijas staciju. Izmaksas lēšamas trīs miljonu latu apmērā. «Veicot stratēģiski pareizas investīcijas, ilgtermiņā tās atmaksāsies,» ir pārliecināts Limbažu siltuma valdes priekšsēdētājs.
Ietekmēt savus maksājumus par siltumu var arī paši iedzīvotāji, proti, veikt ēku siltināšanu. Kā stāsta A. Grīviņš, pamazām iedzīvotāji izprot šīs darbības ieguvumus, un šobrīd Limbažos ir jau nosiltinātas četras ēkas. «Tur izdevumi par apkuri sarukuši mēnesī pat par 40%. Šo māju paraugs ir iedrošinājis arī citus, – saņemam daudz jaunu pieteikumu. Mājas siltināšana nenozīmē tikai iespēju samazināt siltuma rēķinu, bet arī īpašuma vērtības pieaugumu un mikroklimata uzlabošanos, turklāt ēkai tiek pagarināta tās dzīvotspēja,» akcentē A. Grīviņš.