Konkursam uz Daugavpils teātra valdes locekļa amatu pieteikušies četri pretendenti

Kultūras ministrijas izsludinātajam atklātajam konkursam uz vakanto Daugavpils teātra valdes locekļa amata vietu pieteikušies četri pretendenti, informēja ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.

Pieteikumu izvērtēšana notiks tuvāko nedēļu laikā.

Konkursam varēja pieteikties personas, kurām ir akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa augstākā izglītība, pieredze vadošā administratīvā darbā, pieredze darbā kultūras jomā un projektu vadībā, kā arī labas angļu un krievu valodas zināšanas.

Konkursa pretendentiem bija jāiesniedz pamatota Daugavpils teātra līdzšinējās darbības analīze un darbības perspektīvas un uzdevumi, kā arī izziņa par darba tiesisko attiecību ilgumu un veikto darbu pēdējo triju gadu laikā.

Daugavpils teātra valdes locekļa amats kļuva vakants, kas septembrī pēc astoņiem ar pusi Valsts Daugavpils teātra direktores amatā aizvadītiem gadiem atlūgumu uzrakstīja Inese Laizāne.

"Daugavpils teātra turpmākajā darbībā gaidāmas nozīmīgas izmaiņas. Lai tās īstenotu, droši vien ir nepieciešams cits cilvēks, kuram būtu savs redzējums, kā teātrim izdzīvot samazinātā finansējuma apstākļos," aģentūrai LETA toreiz paskaidroja bijusī teātra direktore.

Runājot par Daugavpils teātra nākotni, Laizāne prognozēja, ka valsts teātra statusu tas ar laiku, visdrīzāk, zaudēs. Tas teātrim varētu apgrūtināt reģionālā teātra funkciju izpildi, kā tas bijis līdz šim. Savukārt finansējums tam varētu saglabāties gan no pašvaldības, gan arī no valsts budžeta, protams, mazākā apmērā.

Minimālā naudas summa, kas nepieciešama teātra funkcionēšanai, pēc Laizānes domām, ir 300 000 latu gadā.

Kā ziņots, šogad valsts budžeta dotācija Daugavpils teātrim bija 380 036 lati. Nākamgad to bija plānots samazināt līdz 132 000 latu. Tā kā Daugavpils teātra pastāvēšanai gadā nepieciešami vismaz 280 000 latu, šāds pavērsiens nozīmētu tikai to, ka savā pašreizējā formātā minētā kultūras iestāde, kas ir vienīgais teātris Latvijā, kurā darbojas gan latviešu, gan krievu trupa, vairs nevarētu pastāvēt, jo arī pašvaldības pašreizējās finansiālās iespējas neļauj uzņemties tās finansēšanu.

Latvijā

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jāļauj ieviest atšķirīgus un konkrētās valsts klimatiskajiem apstākļiem atbilstošus pasākumus, aģentūrai LETA pauda biedrības "Zemnieku saeima" ārpolitikas eksperts un Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes loceklis Valters Zelčs.